Vidusskola Visi jautājumi
Kādēļ vidusskolā maina mācību darba organizāciju un ievieš jaunu modeli? Kāds ir vidusskolas padziļināto kursu komplektu (izvēļu grozu) ieviešanas mērķis?
Pirmkārt, ir ļoti svarīgi panākt, lai visi skolēni, kas mācās vidusskolā, to darītu ar lielu motivāciju, interesi, iedziļinoties. Tas ir brīdis dzīvē, kad cilvēki visvairāk var atļauties mācīties. Tāpēc svarīgi palielināt izvēles iespējas, dot iespējas skolēniem vairāk mācīties to, kas viņus interesē. Gandrīz visā pasaulē tieši pēc šādiem principiem ir veidoti vidējās izglītības pakāpes modeļi.
Otrkārt, pašlaik vidusskolā mums ir ļoti sadrumstalots mācību process. Skolēniem jāmācās vairāk nekā 18 mācību priekšmetu vienlaikus ik nedēļu, līdz ar to grūti panākt jēgpilnu mācīšanos.
Treškārt, pašlaik pēc viena standarta, pēc vienām prasībām, viena satura pamata jaunieši mācās ar ļoti dažādu iespēju šo saturu apgūt. Kāpēc? Ievērojami atšķiras stundu skaits vairākos mācību priekšmetos, piemēram, profesionālās izglītības iestādēs un valsts ģimnāzijās. Lai to mainītu, tiek ieviests princips, ka visi skolēni apgūst vispusīgu pamata izglītību, taču, diferencēti apgūstot mācību saturu dažādos līmeņos, skolēniem ir iespēja nozīmīgi vairāk mācīties to, kas viņus tiešām interesē, kas viņiem būs svarīgi tālāk profesionālajā dzīvē, savukārt kaut ko citu mācoties mazāk.
Vai 9. klases skolēni spēs pieņemt pamatotu izvēli?
Vidusskolas modelis ir veidots tā, lai skolēnam "visas durvis" atstātu vaļā.
Pirmkārt, esam rūpīgi izvērtējuši agrāko Latvijā īstenoto vidusskolas modeļu pieredzi, lai mazinātu riskus. Aptuveni 70 % jeb divas trešdaļas no mācību laika visi skolēni apgūs līdzīgu saturu. Tas nozīmē, ka visi iegūs vispusīgu izglītību, kas viņam pavērs daudzveidīgas nākotnes izvēles iespējas. Aptuveni 30 % laika, un tas lielākoties būs 12. klasē, skolēns mācīsies noteiktus tematus padziļināti un vairāk nekā pašlaik, kad visi mācās līdzīgu saturu.
Otrkārt, skolēns, stājoties vidusskolā, pieņem pirmo svarīgo lēmumu, pasakot: es gribu mācīties šajā skolā un pašlaik domāju, ka mācīšos šos kursus no skolas piedāvātā. Tāpēc mūsu ieteikums ir skolēniem iet pakāpenisku ceļu, vispirms apgūt kursus optimālajā līmeni un tad pieņemt gala lēmumu par augstākā līmeņa kursu izvēli. Ir būtiski, ka saturs ir veidots trīs līmeņos, tāpēc tieši pakāpeniska izvēle var nodrošināt, ka skolēns saprot labāk, ko vēlas mācīties kā augstākā līmeņa kursu. Protams, skolēniem vajag atbalstu izvēļu izdarīšanā. Tāpēc jāstiprina karjeras izglītība, karjeras vadības prasmes mācību saturā. Pedagogi karjeras konsultanti, kas jau darbojas daudzās skolās, arī klašu audzinātāji un mācību priekšmetu skolotāji būtu labi palīgi skolēnu izvēlēs.
Un visbeidzot, treškārt, pilnveidotā pieeja veidota tā, lai no pirmās klases gan mācību saturā un pieejā, gan individuālās sarunās bērnam palīdzētu saprast, kas viņu visvairāk interesē, proti, skolēni ikdienā vairāk darbosies paši, gūs tiešu pieredzi gan dažādās darbības jomās, gan mācoties arī ārpus skolas sienām. Šādam darbam noteikti jāpastiprinās un jāturpinās līdz pat 12. klasei.
Ko darīt, ja skolēnam tuvumā neviena no skolām nepiedāvā viņa interesējošo profilu?
Lai šo risku mazinātu, esam aptaujājuši skolas. Te parādās būtiska pašvaldību loma, kas ir skolu dibinātāji. Gan IZM, gan mēs runājam ar pašvaldībām un rosinām tās izvērtēt, ko viņu dibinātās skolas plāno piedāvāt. Pašvaldībām būtu jāpārliecinās, ka tuvākajā apkārtnē skolēnam ir pieejami visi padziļinātie kursi vai lielākā daļa no tiem.
Mēs redzam, ka ir lielās pilsētas, kuru pašvaldības jau ir vienojušās ar skolām, kā tās specializēsies. Taču noteikti būs gadījumi, kad skolēnam tuvumā viņa vēlamais piedāvājums nebūs pieejams. Tas nozīmē, ka skolēns dosies uz kādu citu skolu. Vidējās izglītības pakāpē skolām ir jābūt relatīvi lielām, lai spētu nodrošināt gan izvēles, gan kvalitatīvu padziļināto kursu saturu tādā mērā, lai skolēni tur gribētu mācīties.
Vai skolu specializācija un padziļināto kursu komplektu veidošana mazinās skolotāju slodzi?
Vidusskolas modelis nevienā jomā nenosaka stundu skaitu konkrētam skolotājam – to nedz ievērojami samazina, nedz palielina. Stundu skaita samazinājums vai palielinājums katram skolotājam veidosies ļoti individuāli un ir ļoti saistīts ar skolas piedāvāto mācību plānu. Tieši tas, kā katra konkrētā skola veidos savu mācību plānu, noteikts konkrēto skolotāju slodzi.
Katrā skolā ir vairākas klases, ir iespēja, ka palielināsies stundu skaits pamatkursā, arī tas, ka būs vairāk darba, mācot pamatkursu. Vismaz divās trešdaļās skolu ir vismaz divas paralēlklases, tātad skolotājam būs stundas citās klasēs. Turklāt vēl divus mācību gadus paralēli turpināsies mācības 11.un 12. klašu skolēniem, kas mācīsies pēc pašlaik spēkā esošā standarta.
Vai vidusskolas modelis sniegs lielākas priekšrocības studijām ārvalstīs?
Šī modeļa veidošanas viens nozīmīgs mērķis ir bijis piedāvāt Latvijas skolēniem konkurētspējīgu izglītību. Tas tādēļ dod viņiem lielākas iespējas iestāties arī pasaules labākajās augstskolās. Latvijas skolēni reizēm nevar sekmīgi konkurēt ar citu valstu vienaudžiem ne tāpēc, ka viņi būtu slikti mācījušies, bet tāpēc, ka mācījušies nedaudz no visiem priekšmetiem. Mūsu skolēniem bieži pietrūcis dziļuma tajos mācību priekšmetos, kuros viņi grib profilēties. Tādēļ ir veidots kursu komplekts, lai, nonākot līdz augstākajam līmenim, pietiktu dziļuma un stundu skaita, lai sekmīgi iestātos pasaules labākajās augstskolās.
Vai skolēns var izvēlēties vairāk par 3 padziļinātajiem kursiem, ja viņš ir spējīgs un grib iegūt iespējami vairāk?
Aizliegts tas nav, taču jautājums ir, vai to vajag. Ir ļoti svarīgi, lai skolēni mācītos ar interesi un prieku. Mācīties padziļinātos kursus trīs dienas nedēļā, veselu dienu vienu priekšmetu, tas prasa lielu intelektuālo slodzi un emocionālo enerģiju. Tāpēc jautājums ir, cik dažādos virzienos skolēns spēj strādāt vienlaikus. Svarīgi skolēnam arī plānot laiku apjomīgam patstāvīgam darbam padziļināto kursu pamatīgai apguvei un pārējās nedēļas dienās dot iespēju jaunietim strādāt citādā darba ritmā. Nebūtu pareizi pārblīvēt visas piecas dienas. Jāatceras arī, ka skolēnam jāveic patstāvīgais projekta darbs saistībā ar vienu vai vairākiem no padziļinātajiem kursiem. Tāpēc rosinām šādi bērnus nepārslogot, drīzāk piedāvāt specializētu kursu, kas ļautu skolēnam iet vairāk dziļumā savā profilējošā jomā. Ieteiktu vispirms izvērtēt programmu paraugus un tad izlemt.
Kad un kādā veidā izglītības iestādei jāievada informācija VIIS par savu izglītības programmas piedāvājumu vidējās izglītības pakāpē?
Atbild Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD):
Saskaņā ar jauno vispārējās vidējās izglītības standartu izglītības iestāde īsteno vienu Vispārējās izglītības programmu, ja vien skola neveido savu autorprogrammu (skatīt standarta 13.punktu un 11.pielikumu). Saskaņā ar plānotajiem grozījumiem Ministru kabineta 2017. gada 13. jūnijā noteikumos Nr. 322 “Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju” tiks ieviests jauns vispārējās izglītības programmas kods: 31016011 (klātiene); 31016013 (neklātiene) un 31016014 (tālmācība). Ieviešot standartu, izglītības iestāde izveido savu izglītības programmas piedāvājumu ar dažādajiem šīs programmas mācību plānu variantiem, ietverot visus kursus, kurus skola plāno īstenot trīs gadu periodā 10.klases skolēniem, norādot arī stundu skaitu attiecīgajā kursā mācību gadā. Šobrīd licencējot jaunu paraugprogrammu vai veicot grozījumus esošajā programmā, mācību plānu variantus augšupielādē VIIS sistēmā pielikuma formā. Plānots, ka no augusta vidus mācību plānu variantus varēs ievadīt VIIS, veicot kursu un kursu komplektu izvēles.
Dažādajiem izglītības programmas variantiem (ar dažādiem kursu komplektiem) var piešķirt numurus vai nosaukumus, lai ir skaidrs, kādus kursus katrs konkrētais skolēns apgūst. Ja izglītības iestāde, ievērojot standarta 13. punktu, izstrādā autorprogrammu, tad šo programmu iesniedz licencēšanai IKVD un pēc licencēšanas pievieno VIIS kursu un stundu plānu. Izglītības iestāde rīkojumā norāda, kuri skolēni vai kuras skolēnu grupas apgūs konkrētus plānotos kursus.
Ikdienas komunikācijai ar skolēniem un viņu vecākiem skola piedāvā aprakstu par viņu izvēles iespējām. Skolas pēc saviem ieskatiem var veidot nosaukumus dažādiem padziļināto kursu komplektu piedāvājumiem, piemēram, Inženierzinātņu komplekts/variants/variācija/padziļinājums/ specializācija. Taču tie nav uzskatāmi par izglītības programmu virzieniem līdzšinējā izpratnē un kā tādi nostiprināmi obligātajā dokumentācijā.
