Biežākie jautājumi
Vai un kādai jābūt vecāku iesaistei, lai atbalstītu skolēnus?
Ir trīs veidi, kā vecāki var palīdzēt jebkurā vecumā:
Pirmkārt.
Veidojiet pozitīvu attieksmi pret mācīšanos, padarot to par ikdienas daļu. Lemiet kopā, ko gatavot vakariņās, kurp doties brīvdienās, sarunājieties par animācijas filmu varoņiem, attiecībām, par bērna neveiksmēm un zaudējumiem. Ļaujiet bērniem darīt un kļūdīties – pašam aizpogāt mēteli, uzvilkt zeķes, arī tad, ja tās būs atšķirīgas.
Otrkārt.
Palīdziet bērniem kļūt patstāvīgākiem un neatkarīgākiem, mācot, kā pašam plānot skolas un brīvo laiku, kā atrast laiku hobijiem un draugiem, kā arī, kā pārvarēt grūtības un neizdošanos.
Treškārt.
Veidojiet konstruktīvas attiecības ar skolu un skolotājiem, jo tieši kopā rodams labākais veids bērna atbalstam. Svarīgi neveidot nepatiku pret skolā notiekošo. Interesējieties vairāk nekā tikai par atzīmēm – biežāk jautājiet, ko bērns iemācījies.
Kāpēc skolās Latvijā nepieciešams pilnīgi jauns mācību saturs?
Mācību saturs un pieeja, kuru 2020./2021. mācību gadā sāksim īstenot skolās Latvijā, nav pilnīgi jauns. Mēs nesākam no nulles. Tas ir pārskatīts un pilnveidots. Mēs esam pārskatījuši un pilnveidojuši to mācību saturu, kas ir spēkā pašlaik un kas tika veidots pirms apmēram 10 gadiem.
Mērķis ir padarīt mācības aktuālas, novērst dubultošanos un pēctecīgi veidot saturu no pirmsskolas līdz pat vidusskolai.
Daži būtiskākie uzsvari:
- pāreja no skolēna pasīvas mācīšanās un faktoloģiska materiāla iegaumēšanas uz aktīvu izziņas procesu skolotāja vadībā;
- skolā apgūstamo zināšanu un prasmju sasaiste ar reālo dzīvi, piemēram, ejot mācību ekskursijās un veicot pētījumus dabā;
- vērtību, attieksmju un vispārīgu prasmju apguve, lai skolēns zinātu, kā rīkoties nepieredzētās situācijās.
Mācību saturu regulāri pārskata vairākums pasaules valstu. Nesen to līdzīgi darījušas Somija, Igaunija, Lielbritānija, Jaunzēlande, Singapūra. Daudzās skolās Latvijā līdzīgas norises notiek jau sen, taču mērķis ir panākt, lai tā būtu visur – katrā klasē un katrā skolā.
Ko nozīmē vērtību iekļaušana mācību saturā? Par kurām vērtībām ir runa?
Lietpratību veido gan zināšanas, gan prasmes, gan arī cilvēka vērtības. Tas ir tas, kas nosaka mūsu rīcību – tas, vai mēs domājam par kopīgu labumu vai to, kāds cilvēks es esmu.
Tādēļ attīstīt ieradumus, kas balstīti vērtībās un kurus skolēni vēlāk pieņem par saviem tikumiem, ir būtiska pilnveidotā mācību satura daļa. Katrā mācību priekšmetā ir formulēti desmit ieradumi, kuru attīstība šajā mācību priekšmetā ir tā uzdevums.
Kā šīs vērtības iemācīt? Tās nevaram iemācīt teorētiski. Vērtības bērni un jaunieši mācās no pieaugušajiem. To, kā mēs dzīvojam skolā, kādu attieksmi demonstrējam viens pret otru, kā veidojam savas attiecības ģimenē. Jāapzinās – ja tas, ko stāstām, atšķiras no tā, kā rīkojamies paši, bērni to ievēros.
Vērtības pilnveidotajā saturā balstītas Latvijas Satversmē, Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā un Eiropas Cilvēktiesību konvencijā, Latvijas valdības dokumentos.
Mācību saturs balstās tādās vērtībās kā dzīvība, cilvēka cieņa, brīvība, ģimene, laulība, darbs, daba, kultūra, latviešu valoda un Latvijas valsts. Attīstot ieradumus, skolā bērni liek pamatus tikumiem. Tādiem kā atbildība, drosme, godīgums, taisnīgums.
Kādu rezultātu sagaidāt no pilnveidotā mācību satura?
Mācību satura un pieejas pārskatīšana nav unikāla Latvijai. Vairākums attīstīto pasaules valstu to īsteno regulāri – apmēram reizi 10 gados. Tas nodrošina izglītības satura atbilstību prasībām, kādas konkrētajā laikā veidojas sabiedrībā. Šim laikmetam izteikti raksturīgas ir pārmaiņas. Jauniešiem būs jāspēj rīkoties un nepārtraukti rēķināties ar mainīgiem apstākļiem.
Tāpēc svarīgas ir pamatīgas zināšanas. Taču tikpat svarīga ir prasme ar šīm zināšanām rīkoties, kā arī vērtības, uz kurām balstoties tiek pieņemti tādi vai citi lēmumi, tostarp, kā savas zināšanas un prasmes izmantot kopējam labumam.
Mācību saturu un pieejas pilnveidi sākām ar to, ka definējām, kādu vēlamies redzēt katru skolēnu Latvijā.
Proti, šīs izglītības mērķis ir lietpratīgs skolēns, kurš grib un spēj mācīties visu mūžu, prot risināt reālas dzīves izaicinājumus, radīt inovācijas, attīstīt dažādas personības īpašības, kas palīdz veidoties par laimīgu un atbildīgu personību. Domājot soli tālāk, mūsu pārliecība ir, ka šāds jaunietis veidos labklājīgu arī mūsu visu kopīgo sabiedrību nākotnē.
Cits nozīmīgs princips, kas iestrādāts pilnveidotajā saturā, ir iekļaujošas izglītības pieeja. Proti, skolēnu mācīšanās vajadzības ir atšķirīgas un dažādas. Tāpēc skolās jāizmanto daudzveidīgas metodes un pieejas, atvērta komunikācija. Skola jāveido kā droša un atbalstoša, diskrimināciju nepieļaujoša vide. Projektā nozīmīgi resursi tiek veltīti mācību un metodisko līdzekļu izveidei bērniem ar speciālām vajadzībām. Vienlaikus arī skolotāji saņems atbalstu, viņiem būs iespēja pilnveidot savas prasmes iekļaujošas izglītības īstenošanai, lai strādātu ar bērniem ar daudzveidīgām mācīšanās vajadzībām.
Ko nozīmē tas, ka skolas brīvāk varēs organizēt mācības? Kas notiks tad, ja bērni pāries uz citu skolu?
Skolām ir lielāka brīvība plānot mācības tādēļ, lai bērni varētu labāk iemācīties. Skolas atbilstoši bērna vajadzībām un tam, kas viņam jāiemācās, var mainīt stundu skaitu mācību priekšmetos 10 % robežās, bet valsts ģimnāzijas – 25 %. Skola var elastīgāk plānot stundu sarakstu, piemēram, ne visus mācību priekšmetus plānojot katru nedēļu. Tas nozīmē, ka bērniem nebūs jāpārslēdzas starp 15–20 mācību priekšmetiem ik pa 40 minūtēm. Piemēram, septembrī, kad ir labs laiks laukā, rīta cēlienā skolēni var mācīties matemātiku, latviešu valodu, svešvalodu, kur nepieciešams bieži vingrināties, bet pēcpusdienu pavadīt dabaszinātņu pētījumos laukā. Savukārt ziemas mēnešos vairāk uzmanības pēcpusdienā var pievērst sociālajām zinātnēm.
Brīvāka plānošana ļauj piemeklēt veiksmīgāko darba organizāciju dažāda lieluma skolās un dažāda vecuma bērniem.
Kas notiks tad, ja bērni maina skolu?
Pirmkārt, visiem skolēniem Latvijā ir vienādi sasniedzamie rezultāti katrā vecuma posmā. Tās ir ļoti konkrētas zināšanas un pamatprasmes, kas jāapgūst visiem.
Otrkārt, skolotājiem jau tagad ir pilnīgi brīvas iespējas plānot mācības un to, kas notiek katrā mācību stundā. Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas skolās nav noteiktas vienotas mācību grāmatas. Pat vienas skolas ietvaros arī šodien atšķirsies tas, ko un kā skolotājs katrā konkrētā brīdī ir mācījis skolēniem.
Tas nozīmē, ka iespēja saskarties ar atšķirīgu mācību saturu, skolēnam mainot skolu, ir tikpat liela jau pašlaik. Līdzīgi kā patlaban arī turpmāk uzņemošās skolas uzdevums būs saziņā ar skolu un vecākiem noskaidrot, ko skolēns ir apguvis, un izveidot individuālu mācību plānu, lai viņš sekmīgi varētu iekļauties jaunajā skolā.
Vai taisnība, ka nebūs mājasdarbu?
Skolas mājasdarbu jēga ir divējāda.
Pirmkārt, tā ir papildu vingrināšanās iespēja, un dažiem bērniem šādas iespējas patiešām vajag vairāk. Svarīgi, lai mājasdarbi būtu tādi, kādus skolēns var izpildīt bez vecāku palīdzības, un lai pamatprasmes būtu iemācītas jau skolā. Vecāku loma ir nodrošināt vietu un mācīt bērnam patstāvīgi atcerēties, kas jāizmācās uz rītdienu, u. tml.
Otrs mērķis mājasdarbiem ir sasaistīt skolā apgūto ar reālo dzīvi, kur mēs, piemēram, intervējam vecākus par dzimtas vēsturi vai par piedzīvoto kādā vēsturiskā notikumā.
Vecākajās klasēs palielinās patstāvīgā darba apjoms. Taču arī tad ir svarīgi, lai skolēnam, mācoties patstāvīgi mājās, mēs skolā vispirms būtu apguvuši to, kā to darīt. Piemēram, mēs esam iemācījušies, kā strukturēt publisku runu, mēs zinām, kā veidot plānu referātam, mēs esam vingrinājušies klasē rēķināt sarežģītākus uzdevumus.
Jebkurā gadījumā vecākiem nebūtu jābūt tiem, kas māca un skaidro pamatmācību saturu. Viņu uzdevums ir izmantot iespēju un par kādu no tematiem rosināt un attīstīt bērna interesi tālāk. Vecāku uzdevums ir mācīt bērnam pašvadības prasmes, taču nedarīt mājasdarbus bērnu vietā.
Tas ir īpaši svarīgi, lai skolotājam neveidotos maldīgs priekšstats par to, ko bērns jau zina un prot, un tādēļ viņi varētu bērniem labāk iemācīt nepieciešamo klasē.
Kāpēc nevar turpināt mācīt bērnus skolā kā līdz šim?
Jauniešiem būs jāspēj rīkoties arvien mainīgos apstākļos. Joprojām svarīgas būs vispusīgas un pamatīgas zināšanas. Taču ne mazāk svarīgs ir tas, ko tu spēj paveikt ar šīm zināšanām.
Skolēniem Latvijā kopumā labi padodas uzdevumi, kuros nepieciešams atcerēties, rīkoties pazīstamās situācijās. Diemžēl viņiem trūkst iemaņu, ko darīt tad, kad situācija ir agrāk nepieredzēta.
Tādēļ skolās mainām veidu, kā zināšanas iemācām, dodot vairāk iespēju pētīt, izzināt, darīt, eksperimentēt pašiem.
Kā varētu skaidrot, kas ir mācību saturā pieminētās caurviju prasmes?
Vienkāršākais būtu tās nosaukt: kritiskā domāšana un problēmu risināšana, jaunrade un uzņēmējspēja, pašvadīta mācīšanās, sadarbība, pilsoniskā līdzdalība un digitālās prasmes.
Līdztekus ierastajām tradicionālajām zināšanām šīs vispārīgās prasmes mūsdienās ir svarīgas ikvienam no mums. Tāpēc tām turpmāk pievēršam lielāku uzmanību skolā.
Piemēram, viens no kritiskās domāšanas uzdevumiem ir kritiski izvērtēt lasīto tekstu, saprast tā jēgu, kā arī novērtēt ticamību. Tāpat jebkura pētījuma veikšanai ir svarīgas problēmu risināšanas prasmes.
Vairāk par caurviju prasmēm lasi: https://www.skola2030.lv/lv/macibu-saturs/merki-skolenam/caurviju-prasmes, kā arī Skola2030 ziņu izdevumā: https://www.skola2030.lv/lv/jaunumi/zinu-izdevums/nr-8-oktobris-2019
Vai taisnība, ka skolā vairs neliks atzīmes?
Nē, tā nav taisnība.
Atzīmes netiks atceltas. Tās arī turpmāk rādīs, ko skolēns iemācījies temata, semestra, mācību gada noslēgumā.
Taču ikdienā ir svarīgi, lai vērtēšana palīdzētu skolēnam saprast, ko viņš jau zina un prot un ko vēl ne. Svarīgi, ka mācību procesā pirms noslēguma darba viņam ir iespēja pārliecināties par to, ko viņš zina, no klasesbiedra vai skolotāja, un viņam ir pieejams laiks un informācija, ko konkrēti viņš var darīt, lai uzlabotu savu rezultātu.
Vairāk par vērtēšanu lasi Skola2030 ziņu izdevumā - http://bit.ly/zinu_izdevums_vertesana, kā arī sadaļā "Vērtēšana".
Tagad būs papildu jāmācās caurviju prasmes un vērtības, bet vai nesamazināsies zināšanu loma?
Pamatīgas un vispusīgas zināšanas noteikti paliek. Tās ir izglītības pamats.
Gluži otrādi – mērķis ir iemācīties labāk, pamatīgāk un ar sapratni. Tā, lai skolēns pēc tam spētu to izmantot dzīvē.
Tādas zināšanas mēs vislabāk iegūstam tad, kad ir laiks iedziļināties, un to var sekmēt, samazinot iegaumējamo faktu apjomu un koncentrējoties uz svarīgāko.
Turklāt mūsdienu skolēniem ir jāmācās dubultā, ne tikai iemācoties noteiktu zināšanu apjomu, bet arī paņēmienus, kā mācīties. Piemēram, kad skolēni mācās dzejoli no galvas, tikpat svarīgi viņiem ir iemācīties iegaumēšanas stratēģijas. Tā, lai tās varētu izmantot citā reizē.
Kā mainīsies skolēna ikdiena klasē?
Būtiskākās pārmaiņas ir veidā, kā notiek mācīšanās, – nevis sniedzot skolēniem gatavas atbildes, bet vairāk viņiem ļaujot pie atbildēm nonākt pašiem. Skolotājs piedāvās uzdevumus, kas rosina skaidrot, pretstatīt, vispārināt un sarunāties. Citiem vārdiem sakot – mācīties iedziļinoties.
Skolotājs savukārt virzīs un atbalstīs skolēnus, palīdzot izšķirt, kura informācija ir svarīgāka, kā arī mācīs daudzveidīgus uzdevumu risināšanas paņēmienus.
Tādā veidā skolēni ar skolotāja gudru palīdzību pakāpeniski būvēs savu zināšanu pamatus – līdzīgi kā no spēļu konstruktora top mašīna vai māja. Tas ir vērtīgāk par iekaltām zināšanām, kā arī efektīvāk, ar lielāku motivāciju un paliekošāku rezultātu.
Kā būs iespējams pievērst uzmanību katram bērnam, ja klasē ir pat 30 skolēni?
Svarīgi panākt, lai skolēni vairāk darītu un iesaistītos paši. No modeļa, kur skolotājs stāv klases priekšā un stāsta visiem vienu informāciju, mēs ejam uz pieeju, kur skolēni veic dažādas grūtības pakāpes uzdevumus, strādā mazākās grupās, atbalsta cits citu, tādēļ skolotājs var labāk atbalstīt katru, pieejot klāt mazajām grupām katram atsevišķam skolēnam, katram, kuram tas nepieciešams. Tas nozīmē, ka arī skolēniem īpaši jātrenējas strādāt patstāvīgi, pašiem parūpēties par savu darbavietu, paņemt un nolikt vietā mācību līdzekļus, sekot darba izpildei, arī jautāt palīdzību. Tās ir svarīgas prasmes dzīvei, ko viņi šādā veidā iemācās.
Kāpēc mācību saturs tagad veidots septiņās mācību jomās?
Mācību priekšmeti paliek tāpat kā līdz šim. Taču radniecīgie ir apvienoti mācību jomās tādēļ, lai skolēnam būtu vieglāk uztvert kopsakarības, lai veidotos dziļāka izpratne par to, ko viņi mācās, lai būtu vieglāk ieraudzīt apgūtā jēgu.
Bērns sāk runāt, tā veidojas valodu joma. Sākumā dzimtā, bet vēlāk arī svešvalodas. Tad viņš iepazīst savu tuvāko apkārtni, dabu, dažādus materiālus, un tā ir dabaszinātņu joma. Viņš iepazīst skaitļu valodu – matemātika. Mācās zīmēt, muzicēt, un tā ir māksla un pašizpausme. Apzināties, ka dzīvo kopā ar citiem, – sociālās zinātnes. Apzināties vajadzības, rodot risinājumus, sākot ar cimdu adīšanu, lai nesaltu rokas, un beidzot ar robotu veidošanu, lai paveiktu darbus, un tā jau ir tehnoloģiju joma. Savukārt sports un veselība ir svarīga joma, lai visu iepriekšminēto cilvēks varētu paveikt.
Kas ir bieži pieminētā "kompetence" un "lietpratība"?
Kā mainīsies mācīšanās skolās?
Kā skolotājam sagatavoties mācību stundām ar individuālo pieeju?
Kā skolēni varēs mainīt skolu, ja programmas atšķirsies?
Kāpēc nepieciešamas pārmaiņas saturā un mācīšanās pieejā?
Vai līdzīgas satura pārmaiņas notiek arī citur pasaulē?
Vai mainīsies mācību grāmatas?
Kā mainīsies mācīšanas pieeja matemātikā?
Kā matemātikas mācīšanos ietekmē digitālās iespējas?
Kā mācībās, piemēram, matemātikā, iesaistīt katru bērnu?
Vai vecāki arī turpmāk pildīs mājas darbus bērnu vietā?
Vai no skolām pazudīs zināšanas?
Kādēļ vidusskolā maina mācību darba organizāciju un ievieš jaunu modeli? Kāds ir vidusskolas padziļināto kursu komplektu (izvēļu grozu) ieviešanas mērķis?
Pirmkārt, ir ļoti svarīgi panākt, lai visi skolēni, kas mācās vidusskolā, to darītu ar lielu motivāciju, interesi, iedziļinoties. Tas ir brīdis dzīvē, kad cilvēki visvairāk var atļauties mācīties. Tāpēc svarīgi palielināt izvēles iespējas, dot iespējas skolēniem vairāk mācīties to, kas viņus interesē. Gandrīz visā pasaulē tieši pēc šādiem principiem ir veidoti vidējās izglītības pakāpes modeļi.
Otrkārt, pašlaik vidusskolā mums ir ļoti sadrumstalots mācību process. Skolēniem jāmācās vairāk nekā 18 mācību priekšmetu vienlaikus ik nedēļu, līdz ar to grūti panākt jēgpilnu mācīšanos.
Treškārt, pašlaik pēc viena standarta, pēc vienām prasībām, viena satura pamata jaunieši mācās ar ļoti dažādu iespēju šo saturu apgūt. Kāpēc? Ievērojami atšķiras stundu skaits vairākos mācību priekšmetos, piemēram, profesionālās izglītības iestādēs un valsts ģimnāzijās. Lai to mainītu, tiek ieviests princips, ka visi skolēni apgūst vispusīgu pamata izglītību, taču, diferencēti apgūstot mācību saturu dažādos līmeņos, skolēniem ir iespēja nozīmīgi vairāk mācīties to, kas viņus tiešām interesē, kas viņiem būs svarīgi tālāk profesionālajā dzīvē, savukārt kaut ko citu mācoties mazāk.
Vai 9. klases skolēni spēs pieņemt pamatotu izvēli?
Vidusskolas modelis ir veidots tā, lai skolēnam "visas durvis" atstātu vaļā.
Pirmkārt, esam rūpīgi izvērtējuši agrāko Latvijā īstenoto vidusskolas modeļu pieredzi, lai mazinātu riskus. Aptuveni 70 % jeb divas trešdaļas no mācību laika visi skolēni apgūs līdzīgu saturu. Tas nozīmē, ka visi iegūs vispusīgu izglītību, kas viņam pavērs daudzveidīgas nākotnes izvēles iespējas. Aptuveni 30 % laika, un tas lielākoties būs 12. klasē, skolēns mācīsies noteiktus tematus padziļināti un vairāk nekā pašlaik, kad visi mācās līdzīgu saturu.
Otrkārt, skolēns, stājoties vidusskolā, pieņem pirmo svarīgo lēmumu, pasakot: es gribu mācīties šajā skolā un pašlaik domāju, ka mācīšos šos kursus no skolas piedāvātā. Tāpēc mūsu ieteikums ir skolēniem iet pakāpenisku ceļu, vispirms apgūt kursus optimālajā līmeni un tad pieņemt gala lēmumu par augstākā līmeņa kursu izvēli. Ir būtiski, ka saturs ir veidots trīs līmeņos, tāpēc tieši pakāpeniska izvēle var nodrošināt, ka skolēns saprot labāk, ko vēlas mācīties kā augstākā līmeņa kursu. Protams, skolēniem vajag atbalstu izvēļu izdarīšanā. Tāpēc jāstiprina karjeras izglītība, karjeras vadības prasmes mācību saturā. Pedagogi karjeras konsultanti, kas jau darbojas daudzās skolās, arī klašu audzinātāji un mācību priekšmetu skolotāji būtu labi palīgi skolēnu izvēlēs.
Un visbeidzot, treškārt, pilnveidotā pieeja veidota tā, lai no pirmās klases gan mācību saturā un pieejā, gan individuālās sarunās bērnam palīdzētu saprast, kas viņu visvairāk interesē, proti, skolēni ikdienā vairāk darbosies paši, gūs tiešu pieredzi gan dažādās darbības jomās, gan mācoties arī ārpus skolas sienām. Šādam darbam noteikti jāpastiprinās un jāturpinās līdz pat 12. klasei.
Ko darīt, ja skolēnam tuvumā neviena no skolām nepiedāvā viņa interesējošo profilu?
Lai šo risku mazinātu, esam aptaujājuši skolas. Te parādās būtiska pašvaldību loma, kas ir skolu dibinātāji. Gan IZM, gan mēs runājam ar pašvaldībām un rosinām tās izvērtēt, ko viņu dibinātās skolas plāno piedāvāt. Pašvaldībām būtu jāpārliecinās, ka tuvākajā apkārtnē skolēnam ir pieejami visi padziļinātie kursi vai lielākā daļa no tiem.
Mēs redzam, ka ir lielās pilsētas, kuru pašvaldības jau ir vienojušās ar skolām, kā tās specializēsies. Taču noteikti būs gadījumi, kad skolēnam tuvumā viņa vēlamais piedāvājums nebūs pieejams. Tas nozīmē, ka skolēns dosies uz kādu citu skolu. Vidējās izglītības pakāpē skolām ir jābūt relatīvi lielām, lai spētu nodrošināt gan izvēles, gan kvalitatīvu padziļināto kursu saturu tādā mērā, lai skolēni tur gribētu mācīties.
Vai skolu specializācija un padziļināto kursu komplektu veidošana mazinās skolotāju slodzi?
Vidusskolas modelis nevienā jomā nenosaka stundu skaitu konkrētam skolotājam – to nedz ievērojami samazina, nedz palielina. Stundu skaita samazinājums vai palielinājums katram skolotājam veidosies ļoti individuāli un ir ļoti saistīts ar skolas piedāvāto mācību plānu. Tieši tas, kā katra konkrētā skola veidos savu mācību plānu, noteikts konkrēto skolotāju slodzi.
Katrā skolā ir vairākas klases, ir iespēja, ka palielināsies stundu skaits pamatkursā, arī tas, ka būs vairāk darba, mācot pamatkursu. Vismaz divās trešdaļās skolu ir vismaz divas paralēlklases, tātad skolotājam būs stundas citās klasēs. Turklāt vēl divus mācību gadus paralēli turpināsies mācības 11.un 12. klašu skolēniem, kas mācīsies pēc pašlaik spēkā esošā standarta.
Vai vidusskolas modelis sniegs lielākas priekšrocības studijām ārvalstīs?
Šī modeļa veidošanas viens nozīmīgs mērķis ir bijis piedāvāt Latvijas skolēniem konkurētspējīgu izglītību. Tas tādēļ dod viņiem lielākas iespējas iestāties arī pasaules labākajās augstskolās. Latvijas skolēni reizēm nevar sekmīgi konkurēt ar citu valstu vienaudžiem ne tāpēc, ka viņi būtu slikti mācījušies, bet tāpēc, ka mācījušies nedaudz no visiem priekšmetiem. Mūsu skolēniem bieži pietrūcis dziļuma tajos mācību priekšmetos, kuros viņi grib profilēties. Tādēļ ir veidots kursu komplekts, lai, nonākot līdz augstākajam līmenim, pietiktu dziļuma un stundu skaita, lai sekmīgi iestātos pasaules labākajās augstskolās.
Vai skolēns var izvēlēties vairāk par 3 padziļinātajiem kursiem, ja viņš ir spējīgs un grib iegūt iespējami vairāk?
Aizliegts tas nav, taču jautājums ir, vai to vajag. Ir ļoti svarīgi, lai skolēni mācītos ar interesi un prieku. Mācīties padziļinātos kursus trīs dienas nedēļā, veselu dienu vienu priekšmetu, tas prasa lielu intelektuālo slodzi un emocionālo enerģiju. Tāpēc jautājums ir, cik dažādos virzienos skolēns spēj strādāt vienlaikus. Svarīgi skolēnam arī plānot laiku apjomīgam patstāvīgam darbam padziļināto kursu pamatīgai apguvei un pārējās nedēļas dienās dot iespēju jaunietim strādāt citādā darba ritmā. Nebūtu pareizi pārblīvēt visas piecas dienas. Jāatceras arī, ka skolēnam jāveic patstāvīgais projekta darbs saistībā ar vienu vai vairākiem no padziļinātajiem kursiem. Tāpēc rosinām šādi bērnus nepārslogot, drīzāk piedāvāt specializētu kursu, kas ļautu skolēnam iet vairāk dziļumā savā profilējošā jomā. Ieteiktu vispirms izvērtēt programmu paraugus un tad izlemt.
Kur skolas var iepazīties un mācīties no pilotskolu pieredzes?
Skola2030 mājaslapā ir pilotskolu saraksts. Viena iespēja – braukt pie tām, kuras, piemēram, ir tuvāk. Taču šo pieredzi regulāri atspoguļojam arī savā mājaslapā http://skola2030.lv/lv/jaunumi, konferencēs, kā arī izdevumā “Domāt.Darīt.Zināt” (https://skola2030.lv/lv/jaunumi/zinu-izdevums). Ikviens var pierakstīties jaunumu, tostarp šī ziņu izdevuma saņemšanai elektroniski.
Kādus mācību līdzekļus izstrādā Skola2030?
Skola2030 izstrādā mācību līdzekļu piemērus pamatizglītībai un vispārējai vidējai izglītībai, kā arī mācību un metodiskos līdzekļus pirmsskolai un speciālajai izglītībai.
Mācību līdzekļu piemēri tiek veidoti visiem pamatizglītības mācību priekšmetiem, kā arī visiem pamatkursiem vidējās izglītības pakāpē.
Mācību līdzekļu piemēru komplekts katram tematam tiek veidots, lai demonstrētu skolotājam nozīmīgākos mācību satura un pieejas akcentus un atbalstītu skolēnus būtiskāko temata sasniedzamo rezultātu apguvē. Katra temata komplektā var tikt iekļauti temata atsegums skolēnam, uzdevumi, atgādnes un citi uzskates līdzekļi, kā arī paraugi skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanai. Katra temata komplektu veido skolotāja ceļvedis un mācību līdzekļi tūlītējai izmantošanai darbam ar skolēniem.
Skola2030 veidotie mācību līdzekļu piemēri veidoti kā starta komplekts un atbalsta materiāli pilnveidotā mācību satura īstenošanai. Mācību procesa sekmīgai īstenošanai tāpat kā agrāk skolotājam būs nepieciešami arī citi mācību līdzekļi. Skolas tāpat kā līdz šim varēs izmantot arī agrāk izdotos un iegādātos mācību līdzekļus un grāmatas, mērķtiecīgi izvēloties atbilstošākos uzdevumus un tekstus saskaņā ar sasniedzamajiem rezultātiem.
Mācību līdzekļu piemēru veidošanā pamatizglītībai un vispārējai vidējai izglītībai piedalās projekta sadarbības partneri – Latvijas Universitāte, Daugavpils Universitāte, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija, speciālajai izglītībai – Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, Liepājas Universitāte un Strazdumuižas internātvidusskola – attīstības centrs vājredzīgiem un neredzīgiem bērniem. Projekta sadarbības partneris Latviešu valodas aģentūra ir izveidojusi mācību un metodiskos līdzekļus satura un valodas integrētai apguvei (CLIL) un veido mācību un metodiskos līdzekļus pedagogiem un skolēniem, īstenojot mācību saturu lingvistiski neviendabīgā vidē.
Tāpat kā mācību priekšmetu programmu paraugi, arī visi Skola2030 veidotie mācību līdzekļi būs brīvi pieejami bez maksas digitālajā mācību resursu krātuvē https://mape.skola2030.lv/. Ikviens tos varēs izmantot un pavairot pēc nepieciešamības vai pēc to parauga veidot savus. Tie tiks pakāpeniski publiskoti.
Kad un kādā veidā izglītības iestādei jāievada informācija VIIS par savu izglītības programmas piedāvājumu vidējās izglītības pakāpē?
Atbild Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD):
Saskaņā ar jauno vispārējās vidējās izglītības standartu izglītības iestāde īsteno vienu Vispārējās izglītības programmu, ja vien skola neveido savu autorprogrammu (skatīt standarta 13.punktu un 11.pielikumu). Saskaņā ar plānotajiem grozījumiem Ministru kabineta 2017. gada 13. jūnijā noteikumos Nr. 322 “Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju” tiks ieviests jauns vispārējās izglītības programmas kods: 31016011 (klātiene); 31016013 (neklātiene) un 31016014 (tālmācība). Ieviešot standartu, izglītības iestāde izveido savu izglītības programmas piedāvājumu ar dažādajiem šīs programmas mācību plānu variantiem, ietverot visus kursus, kurus skola plāno īstenot trīs gadu periodā 10.klases skolēniem, norādot arī stundu skaitu attiecīgajā kursā mācību gadā. Šobrīd licencējot jaunu paraugprogrammu vai veicot grozījumus esošajā programmā, mācību plānu variantus augšupielādē VIIS sistēmā pielikuma formā. Plānots, ka no augusta vidus mācību plānu variantus varēs ievadīt VIIS, veicot kursu un kursu komplektu izvēles.
Dažādajiem izglītības programmas variantiem (ar dažādiem kursu komplektiem) var piešķirt numurus vai nosaukumus, lai ir skaidrs, kādus kursus katrs konkrētais skolēns apgūst. Ja izglītības iestāde, ievērojot standarta 13. punktu, izstrādā autorprogrammu, tad šo programmu iesniedz licencēšanai IKVD un pēc licencēšanas pievieno VIIS kursu un stundu plānu. Izglītības iestāde rīkojumā norāda, kuri skolēni vai kuras skolēnu grupas apgūs konkrētus plānotos kursus.
Ikdienas komunikācijai ar skolēniem un viņu vecākiem skola piedāvā aprakstu par viņu izvēles iespējām. Skolas pēc saviem ieskatiem var veidot nosaukumus dažādiem padziļināto kursu komplektu piedāvājumiem, piemēram, Inženierzinātņu komplekts/variants/variācija/padziļinājums/ specializācija. Taču tie nav uzskatāmi par izglītības programmu virzieniem līdzšinējā izpratnē un kā tādi nostiprināmi obligātajā dokumentācijā.
Kādas profesionālās kvalifikācijas prasības būs nepieciešamas pedagogiem pilnveidotā mācību satura īstenošanai?
Atbild IZM Profesionālās un pieaugušo izglītības departaments:
Pašlaik spēkā esošās profesionālās kvalifikācijas prasības pedagogiem ir noteiktas 2018. gada 11. septembra noteikumos Nr. 569 “Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību”: https://likumi.lv/ta/id/301572-noteikumi-par-pedagogiem- nepieciesamo-izglitibu-un-profesionalo-kvalifikaciju- un-pedagogu-profesionalas-kompetences-pilnveides.
Pašlaik IZM virza uz MK apstiprināšanai grozījumus MK noteikumos Nr. 569 “Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību”, kurus plānots apstiprināt šovasar.
Pašlaik pakāpeniski pārejam uz kvalifikāciju “Skolotājs”, savukārt atbilstību mācību priekšmeta pasniegšanai vērtē pēc ieraksta diploma pielikumos. Saglabājas atbilstība zinātnes nozarei (sk. MK noteikumus Nr. 322 “Noteikumi par izglītības klasifikāciju”: https://likumi.lv/ doc.php?id=291524).
Noteikumu projektā ietvertas šādas prasības:
- augstākā pedagoģiskā izglītība (akadēmiskā, profesionālā, 5.LKI, 6.LKI);
- augstākā un pedagoģiskā izglītība (augstākā izglītība nozarē un sertifikāts par tiesībām veikt pedagoģisko darbību vai studiju programmas ietvaros apgūta studiju programmas daļa pedagoģijā, augstākā izglītība nozarē un skolotāja kvalifikācija, iegūta darba vidē balstītu studiju programmā);
- prasībās pedagogu izglītībai un kvalifikācijai esošie izņēmumi (bez pedagoģiskās izglītības var strādāt vienu gadu, saņemot mentora atbalstu; kā arī bez pedagoģiskās izglītības var strādāt profesionālās un interešu izglītības programmās, ja to kopējais stundu skaits gadā nepārsniedz 360 h);
- tiesības strādāt par pedagogu augstskolu akadēmiskajam personālam (bez papildu pedagoģiskās izglītības ieguves, bet ar vismaz divu gadu pieredzi mācību priekšmetam atbilstošajā zinātnes nozarē);
- pedagogiem cita mācību priekšmeta mācīšanai – studiju programmas attiecīgās studiju daļas apguve vai profesionālās kompetences pilnveides kursi 72 h apjomā (kombinējot vai komplektējot 36 h trijos gados, maksimums divi periodi);
- esošajiem skolotājiem prasības kvalifikācijai nemainīsies;
- jau kopš 2018. gada 11. septembra (MK noteikumi Nr. 569) nav prasības ievērot izglītības pakāpi mācību priekšmeta mācīšanai (izņemot, protams, pirmsskolu un sākumskolu);
- pedagogi ar atbilstošu kvalifikāciju darbam vidējās izglītības pakāpē varēs mācīt arī augstākā mācību satura apguves līmeņa jeb padziļinātos kursus. Lēmumu, vai skolotājs ar atbilstošu kvalifikāciju mācīs augstākā apguves satura līmeņa vai padziļinātos kursus, pieņem izglītības iestādes direktors.
Mācību jomu specifiskās prasības (sk. MK noteikumus Nr. 322 “Noteikumi par izglītības klasifikāciju”: https://likumi.lv/doc.php?id=291524):
- dabaszinātnes – kvalifikācija atbilstoši mācību priekšmetam vai zinātnes jomai. Var mācīt ar izglītības tematisko grupu Dabaszinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas saistītie;
- sports un veselība – sporta skolotāja kvalifikācija vai skolotāja kvalifikācija un profesionālās kompetences pilnveides kursi veselības mācībā, vai studiju programmā apgūta studiju programmas daļa veselībā, vai profesionālās kompetences pilnveides kursi 72 h apjomā;
- tehnoloģiju mācību joma – dizaina un tehnoloģiju mācību priekšmeta mācīšanai – mājturības un tehnoloģiju skolotāja kvalifikācija vai ar zinātnes nozari (Humanitārās zinātnes un māksla) saistīta kvalifikācija. Izglītības tematiskajā grupā Dabaszinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas ietilpst Dzīvās dabas zinātnes; Fizikālās zinātnes; Matemātika un statistika; Datorika. Datorikas programmu grupā ietilpst izglītības programmu grupa – datoru lietošana; datorsistēmas, datubāzes un datortīkli un programmēšana. Informātikas skolotājs var mācīt datoriku, programmēšanu;
- sociālā un pilsoniskā mācību joma – vēstures skolotāja kvalifikācija, sociālo zinību skolotāja kvalifikācija, kā arī ar Sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību tematiskās grupas, ar Sociālā un cilvēkrīcības zinātņu jomu saistītas studiju programmas daļas;
- kultūras izpratne un pašizpausme mākslā – attiecīgi vizuālās mākslas, mūzikas, literatūras skolotāja kvalifikācija. Mācību priekšmetam teātra māksla – skolotāja kvalifikācija un profesionālās kompetences pilnveides kursi teātra mākslā. Humanitārās zinātnes un māksla ir viena izglītības tematiskā grupa – šo mācību priekšmetu varēs mācīt arī, piemēram, literatūras skolotājs.
Kad un kā izteikt formatīvo vērtējumus?
Pedagogi ikdienas mācību procesā īsteno formatīvo vērtēšanu skolēnu mācīšanās atbalstam. Formatīvās vērtēšanas mērķis ir noteikt skolēna apgūtos sasniedzamos rezultātus atgriezeniskās saites sniegšanai skolēnam un skolotājam, lai uzlabotu skolēna sniegumu un plānotu turpmāko mācību procesu, kā arī lai veicinātu skolēna mācību motivāciju attīstīt pašvadītas mācīšanās prasmes, iesaistot viņu vērtēšanas procesā.
Formatīvo vērtēšanu pedagogs veic mācību procesa laikā, tās saturu veido plānotie skolēnam sasniedzamie rezultāti mācīšanās laikā. Formatīvajā vērtēšanā izmantotie vērtējumi kalpo kā atgriezeniskā saite skolēnam mācīšanās laikā par to, ko viņš jau ir apguvis un kas viņam vēl jāiemācās, tādēļ formatīvie vērtējumi neietekmē skolēna snieguma summatīvos vērtējumus mācību priekšmetos un mācību priekšmetu kursos.
Formatīvos vērtējumus izsaka, dokumentē un komunicē atbilstoši mērķauditorijai (piemēram, skolēns, kolēģis, atbalsta personāls, skolas vadība, vecāks), lai mērķtiecīgi atbalstītu skolēna mācīšanos un sekotu līdzi skolēna sniegumam ilgtermiņā. Vērtējumu var izteikt apguves līmeņos, procentos, punktos, ieskatīts/ neieskaitīts.
Par formatīvo vērtējumu izlikšanas principiem, biežumu mācību laikā, vērtējumu izteikšanas veidiem vienojas katras izglītības iestādēs pedagogi, izglītības iestāde šos vērtēšanas principus atrunā izglītības iestādes vērtēšanas kārtībā. Svarīgi, lai skolēni un viņu vecāki būtu informēti un izprastu plānotos vērtēšanas principus un vērtējumu izteikšanas veidu.
Vai saistībā ar jauno saturu interešu izglītības iestādēm ir kādi ieteikumi, metodiskie materiāli vai kursi, kā veidot mācību programmas jaunajā mācību gadā?
Atsevišķus metodiskos ieteikumus interešu izglītībai šajā projektā nav paredzēts veidot. Taču interešu izglītībai ir ļoti nozīmīga loma pilnveidotā satura īstenošanā, palīdzot skolēniem apzināties un attīstīt savas intereses, attīstot caurviju prasmes un vērtībās balstītus ieradumus. Tāpēc aicinām, veidojot un izvērtējot interešu izglītības programmas, izmantot jaunajos standartos ietverto redzējumu par skolēnu, tikumiem, caurviju prasmēm un attiecīgo mācību jomu sasniedzamajiem rezultātiem mūsu mājaslapas sadaļā "Mācību saturs”. Rosinām īpašu uzmanību pievērst caurviju prasmju attīstībai, kā arī mācību saturam sociālajā un pilsoniskajā mācību jomā (brīvprātīgais darbs, līdzdalība vietējā kopienā), kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību jomā (kultūrizglītības norises un pulciņi), veselības un fiziskās aktivitātes mācību jomā, dabaszinātņu, tehnoloģiju, matemātikas mācību jomās (tehniskā jaunrade). Aicinām noskatīties arī vebinārus par programmu paraugiem mūsu Youtube kanālā (https://www.youtube.com/skola2030), kā arī sadarbībā ar savas kopienas skolām plānot programmas, kas savstarpēji atbalsta viena otru.
Kad un kā izteikt summatīvos vērtējumus?
Tāpat kā līdz šim, summatīvo vērtēšanu skolotājs organizē mācīšanās posma noslēgumā. Par mācīšanās posma noslēgumu tiek uzskatīts ne tikai mācību gads, bet arī temats, temata daļa vai, piemēram, apjomīgāks mācību darbs (pētnieciskais, jaunrades darbs u. c.), kura laikā skolēnam ir bijusi iespēja apgūt noteiktu sasniedzamo rezultātu kopumu.
Summatīvo vērtēšanu īsteno:
- pedagogs, lai novērtētu un dokumentētu, kā skolēns ir apguvis plānoto sasniedzamo rezultātu mācīšanās posma noslēgumā;
- Valsts izglītības satura centrs, lai novērtētu un dokumentētu, kā skolēns apguvis skolēnam noteiktos sasniedzamos rezultātus izglītības pakāpes noslēgumā.
Par summatīvo vērtējumu izlikšanas principiem un biežumu mācību laikā vienojas katras izglītības iestāde pedagogi, izglītības iestāde šos vērtēšanas principus atrunā izglītības iestādes vērtēšanas kārtībā, piemēram, nosakot vērtēšanas mērķi, tās vietu mācību procesā, pārbaudījumu apjomu un skaitu, vērtējuma izteikšanas veidu, skolēna vecāku vai tā likumisko pārstāvju informēšanas kārtību, «nv» (nav vērtējuma) izmantošanas gadījumus. Ja dažādiem mācību priekšmetiem vienas klašu grupas ietvaros ir dažādi veidi gada summatīvā vērtējuma izteikšanai, šo informāciju iekļauj vērtēšanas kārtībā.
Skolēnu mācību snieguma vērtēšanas metodiskos paņēmienus, izpildes laiku un vērtēšanas kritērijus nosaka pedagogs, ievērojot mācību jomā noteiktos skolēnam plānotos sasniedzamos rezultātus, mācību priekšmeta programmu un izglītības iestādes izstrādāto skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību.
Pamatizglītības pakāpē izliek summatīvo vērtējumu mācību gada noslēgumā. Taču izglītības iestāde atbilstoši tajā noteiktajai skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtībai var pieņemt lēmumu izlikt arī semestra vērtējumu.
Vidējās izglītības pakāpē summatīvo vērtējumu izliek mācību priekšmeta kursa apguves noslēgumā un mācību gada noslēgumā par apgūtā kursa daļu, ja kursa īstenošana turpinās arī nākamajā gadā. Taču izglītības iestāde atbilstoši tajā noteiktajai skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtībai var pieņemt lēmumu izlikt arī semestra vērtējumu par apgūtā kursa daļu.
Izglītības iestāde pēc savas iniciatīvas vai nepilngadīgā izglītojamā vecāka vai pilngadīgā izglītojamā pieprasījuma izsniedz liecību vai izziņu par izglītības programmas daļēju apguvi. Ieteikumi šo dokumentu noformēšanai un liecību paraugi pievienoti pielikumā.
Summatīvos vērtējumus, tāpat kā šobrīd, 4.-12.klasē visos mācību priekšmetos izsaka 10 ballu skalā mācīšanās posma noslēgumā. Pedagogs izmanto 10 ballu skalu vērtējumu izlikšanai saskaņā ar MK 27.11.18. Nr. 747 “Noteikumu par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem” 10. pielikumu un MK 3.09.19. Nr. 416 “Noteikumu par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem” 10. pielikumu.
1.-3. klasē summatīvos vērtējumus mācīšanās posma noslēgumā, tostarp mācību gada beigās, izsaka apguves līmeņos pret plānotajiem skolēnam sasniedzamajiem rezultātiem. Vērtējuma izteikšanai izmanto apguves līmeņu aprakstus atbilstoši MK 27.11.18. Nr. 747 “Noteikumu par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem” 9.pielikumam. Elektroniskajās klasvadības sistēmās apguves līmeņu atspoguļošanai ikdienā ieteicams izmantot saīsinājumus S, T, A, P.
Kā plānot mācību saturu, uzsākot mācību gadu pirmsskolā?
Mācību gada sākums daudziem bērniem ir adaptācijas laiks grupā vai pirmsskolā, tas ir arī draugu satikšanās laiks pēc vasaras, tāpēc svarīgi izvēlēties tādu tematu, kura laikā bērni varēs iepazīt grupas un pirmsskolas telpas un materiālus, veidot mācīšanās kopienu, vienoties par uzvedības un darbošanās noteikumiem, uzsākt vai turpināt attīstīt patstāvību ikdienas un mācību situācijās, mācīties emociju regulāciju un sadarbību. Piemēram, 1,5–3 gadus veci bērni tematā “Es jaunā pasaulē” mācās patstāvīgi izvēlēties nepieciešamās lietas, ar tām darboties un nolikt, kad darbs pabeigts. Kā pašapkalpošanās prasmes un patstāvību attīsta paši jaunākie pirmsskolēni, skatieties pieredzes stāstu (saite uz YouTube video http://bit.ly/pasapkalposanas_mazie).
Mācību gada sākumā īpašu uzmanību pievērš caurviju prasmēm, it īpaši, atceroties, ka pirmsskolā pašvadīta mācīšanās sākas ar to, ka bērns prot patstāvīgi rotaļāties: izvēlēties interesēm atbilstošas darbības un tās īstenot ilgāku laika posmu. Jaunākiem bērniem šāda nodarbošanās var būt, piemēram, smilšu pārbēršana no viena trauka citā vai kastaņu likšana garā rindā, bet vecākiem bērniem sarežģītas kluču būves veidošana vai lomu rotaļa, attēlojot ģimeni. Pieaugušajiem dažkārt šķiet, ka bērni prot rotaļāties, nolikt lietas atpakaļ to vietā, tomēr tās ir prasmes, kas mērķtiecīgi jāattīsta – skolotājs modelē darbības ar savu piemēru (pats izvēlas, rotaļājas, kārto) un skaļi komentē savu darbību “Es ņemšu mīkliņu, man vajag paliktni. Tagad plēsīšu mazu gabaliņus un samīcīšu tos kopā. Pabeidzu! Paņēmu no šī plaukta, tagad nolikšu to atpakaļ.” Turpmāk skolotājs šo darbību atkārto vairākas reizes, lai to var novērot vairākkārt, atgādina bērniem, kā jādara, palīdz un atbalsta, kamēr prasme nostiprinās. Pieredzes stāstu par to, kā paši jaunākie bērni attīsta pašvadītas mācīšanās prasmes, skatieties šeit http://bit.ly/pasvadiba_jaun.
Izvēloties pirmo tematu, vērtīgi būtu padomāt par to, cik lielā mērā bērns šajā tematā varēs patstāvīgi darboties un tā apgūt jaunas prasmes, izzināt temata saturu. Tematus, kuros jauno informāciju bērnam lielākoties būs iespēja saņemt, klausoties vai skatoties (grāmatas, skolotāja stāstījums, izglītojošie raidījumi vai filmas), vēlams plānot vēlāk, piemēram, mācību gada otrajā pusē, kad bērni jau ir iejutušies, ir izveidojusies grupas mācīšanās kultūra ar saviem noteikumiem un rituāliem, kā arī bērni ir pieauguši. Piemēram, bērni aizrautīgi ar maņām izzinās iežus (smiltis, oļus, mālu) un ūdeni, šī darbošanās rosinās sarunas. Svarīgi ir nesteigties ar jaunu tematu uzsākšanu, bet pārliecināties, ka bērniem ir pietiekami ilgs laiks iedziļināties tajā tematā, kurš tiek izzināts. Tematu skaitam gadā nav nozīmes. Par to, kā pirmsskolas skolotājs var virzīt bērna mācīšanos temata laikā, skatieties vebināru: http://bit.ly/virzit_macisanos.
Gada sākumā ieguldītais laiks patstāvīgas mācīšanās kopienas veidošanā noteikti atmaksāsies vēlāk gada gaitā, jo bērni mācīsies, patstāvīgi rotaļājoties, un skolotājs varēs veltīt laiku darbam ar mazām bērnu grupām vai individuālam atbalstam.
Par šo jautājumu vairāk:
- Caurviju prasmes pirmsskolā. Pašvadīta mācīšanās. PII “Viršu dārzs” http://bit.ly/pasvadita_vd
- Sadarbība. Jelgavas PII “Kamolītis” http://bit.ly/sadarbiba_kam
- Mācību plānošana pirmsskolā PII “Maziņš kā jūra” http://bit.ly/plan_mkj
Kā vērtēt mājasdarbus? Vai mājasdarbu pārbaudes rezultātus drīkst neatspoguļot e-klases žurnālā, lapā “Mājas darbi”, izmantojot tos tikai atgriezeniskas saites sniegšanai?
Formatīvā vērtēšana, pirmkārt, ir atgriezeniskās saites sniegšana, kuru skolēni spēj izmantot, lai nākamajā reizē demonstrētu labāku sniegumu. Skolotājs pieņem lēmumu, vai skolēna demonstrēto sniegumu mājasdarbos piefiksēs arī, izmantojot formatīvos vērtējumus.Formatīvā vērtēšana, pirmkārt, ir atgriezeniskās saites sniegšana, kuru skolēni spēj izmantot, lai nākamajā reizē demonstrētu labāku sniegumu. Skolotājs pieņem lēmumu, vai skolēna demonstrēto sniegumu mājasdarbos piefiksēs arī, izmantojot formatīvos vērtējumus.
Vai tiks veidoti jauni mācību līdzekļu paraugi angļu, vācu un franču valodas apguvei?
Angļu, vācu un franču valodas apguvei mācību materiāli netiek veidoti, jo ir pieejams milzīgs klāsts augstas kvalitātes ārzemju izdevniecību veidoto mācību materiālu, kuri ir Valsts izglītības satura centra apstiprināti un izmantojami. Tos var apskatīt Aleph datu bāzē - https://visc.gov.lv/vispizglitiba/saturs/maclit.shtml.
Kad tiek plānoti diagnosticējošie darbi, un kad skolotājam ieplānot to izmantošanu?
Trīs gadu pārejas periodā vienlaikus būs spēkā pilnveidotā mācību satura pamatizglītības standarts un iepriekšējais standarts. Tas nozīmē, ka vēl divus gadus 3. un 6. klasēs būs nodrošināti un arī organizēti Valsts izglītības satura centra izstrādātie diagnosticējošie darbi, kuri būs obligāti un saistoši visiem skolēniem attiecīgajās klasēs norādītājos laikos - https://visc.gov.lv/vispizglitiba/eksameni/dokumenti/vpd_grafiks_2021.pdf.
Vienlaikus uzsākam pakāpeniski publicēt 20 diagnosticējošus darbus, kuri ir izstrādāti atbilstoši pilnveidotā mācību satura sasniedzamajiem rezultātiem un aprobēti sadarbībā ar pilotskolām. Katru diagnosticējošo darbu plānojam skaidrot īsā vebinārā, kura ieraksts būs pieejams kopā ar publicēto diagnosticējošo darbu Skola2030 mācību resursu krātuvē (https://mape.skola2030.lv/).
Izstrādātie diagnosticējošie darbi ir rīks skolotājam, lai sistēmiski plānotu nepieciešamo atbalstu, nevis novērtētu bērna snieguma ar atzīmi, tāpēc arī iegūtie formatīvie vērtējumi diagnosticējošos darbos (piemēram, punkti, procenti) neietekmē atzīmi mācību gada beigās. Ņemot vērā gan mērķi, gan skolotāja brīvību izstrādāt savu mācību priekšmeta programmu, skolotājs patstāvīgi izvēlas laiku, kurā izmantos diagnosticējošus darbus.
Kā turpmāk plānot mācību saturu un kādus plānošanas dokumentus veidot ikdienas darbam un sadarbībai starp skolotājiem?
Visi plānošanas dokumenti veidojami, ievērojot atpakaļvērstās plānošanas principu. Saskaņā ar to veiksmīgai mācību darba plānošanai secīgi veic trīs darbības: (1) izvirza sasniedzamos rezultātus, (2) precizē, ko tieši vērtēs jeb ar kādām darbībām skolēns demonstrēs, ka apguvis sasniedzamo rezultātu; un tikai tad (3) plāno mācību procesu jeb darbības, kas skolēnam jāveic, lai virzītos uz sasniedzamo rezultātu. Šie trīs jautājumi ir aktuāli visos plānošanas līmeņos, atšķirsies tikai detalizācijas pakāpe. Shēmā “Mācību satura plānošanas līmeņi” piedāvāts, kā katrs no trim atpakaļvērstās plānošanas jautājumiem izpaužas katrā no plānošanas līmeņiem.
Gada tematu plāns klasei/klašu grupai. To veido visam mācību gadam kā kalendāru pārskatu par tematu secību, stundu skaitu un būtiskākajiem sasniedzamajiem rezultātiem konkrētā kalendārā laika posmā vienai klasei visos vai vairākos mācību priekšmetos.
Visu tematu būtiskākos sasniedzamos rezultātus (SR) var apkopot, piemēram, šādā veidnē (sk. tālāk). Katram tematam atvēlētās rūtiņas lielums ir pielāgojams tematam apguvei paredzētajam stundu skaitam.
Gada tematu plāna klasei/klašu grupai mērķis ir gūt vienas klases/skolas ietvaros pārskatu par tematiem un/ vai sasniedzamajiem rezultātiem, ko konkrētā kalendārā laika posmā skolēni apgūs dažādos mācību priekšmetos. Šādu dokumentu izmanto arī, lai skolotāju grupas vai skolas līmenī vienotos par saskaņoti vai integrēti apgūstamiem sasniedzamajiem rezultātiem dažādos priekšmetos, t. i., caurskatot gada temata plānu, skolotāji izvērtē, kurus mācību priekšmetu sasniedzamos rezultātus ir mērķtiecīgi apgūt vienlaikus vai integrēti un kurus – atsevišķi katrā mācību priekšmetā.
Mācību priekšmeta tematiskais plāns. To veido kā detalizēti izvērstu sasniedzamo rezultātu, kā vērtēšanas un skolēna mācību darbību pārskatu konkrētajam tematam pirms temata apguves uzsākšanas. Tematiskā plāna mērķis ir palīdzēt skolotājam mērķtiecīgi plānot mācību procesu temata ietvaros. Tāpēc būtiski tematisko plānu veidot kā temata apguves gaitā lietojamu rīku, kuru iespējams papildināt un pielāgot skolēnu vajadzībām, kas noskaidrojas temata apguves laikā. Lai veidotu elastīgu un reālajai situācijai atbilstošu tematisko plānu, to var veidot pa daļām, katru atsevišķo tematu plānojot pa vienam vai blokiem pirms temata apguves uzsākšanas.
Kā veidot tematisko plānu?
- Stundas kārtas numurs: rakstām, kura stunda pēc kārtas tematā tā ir. Šajā vietā varam atspoguļot, kādos stundu blokos plānojam mācīšanos uz katru sasniedzamo rezultātu – pa vienai stundai, blokstundām vai kā citādi. Tātad sasniedzamajam rezultātam nav jābūt piesaistītam 40 minūšu posmam. Šī dokumenta ietvaros, izmantojot jēdzienu “stunda”, vienmēr domājam plašāk – stunda, blokstunda, nodarbība, u. c. laika vienība, kurā skolotājs plāno sasniedzamo rezultātu apguvi.
- Stundas nosaukums: rakstām virsrakstu vai atslēgas vārdus stundā apgūstamajam. Šī sadaļa dos pārskatu par apakštematu secību šī temata ietvaros.
- Stundā sasniedzamais rezultāts: izmantojam mācību priekšmeta programmas paraugā piedāvātos sasniedzamos rezultātus – ziņas, prasmes, kompleksos sasniedzamos rezultātus un ieradumus, lai formulētu sasniedzamo rezultātu katrai stundai šī temata ietvaros. Visbiežāk, lai nonāktu pie vienā stundā sasniedzama rezultāta, mācību priekšmeta programmā piedāvātie sasniedzamie rezultāti būs jāapvieno grupās (jeb – kuras ziņas un prasmes skolēni apgūs vienlaikus – vienā stundā?) un pēc tam jākonkretizē (jeb – cik tālu virzībā uz šo sasniedzamo rezultātu ir iespējams pavirzīties vienā stundā, – ko tieši apgūsim?).
- Skolēnu darbības, kas liecinās, ka rezultāts sasniegts: sašķeļam stundā sasniedzamo rezultātu līdz tik mazām vienībām, kuras varēsim stundā novērtēt, t. i., konkretizējam, kādas skolēnu zināšanas, prasmes, darbības pierādīs, vai viņi ir sasnieguši izvirzīto sasniedzamo rezultātu. Piemēram, ja sasniedzamais rezultāts ir “izpratne par...”, tad šajā vietā atbildam uz jautājumu “kādas darbības skolēnam jāspēj veikt, lai demonstrētu, ka viņam ir izpratne par...”, t. i., kas skolēnam jāspēj izdarīt, izskaidrot, lai pierādītu, ka viņš ir izpratis. Sagaidāmo skolēnu darbību precizēšanas process palīdz skolotājam vēlreiz pārliecināties, vai ieplānotais sasniedzamais rezultāts ir konkrētajā laika posmā sasniedzams un izmērāms.
- Mācību darbības, kas jāveic, lai skolēns virzītos uz stundā sasniedzamajiem rezultātiem: rakstām, kādas galvenās mācību darbības skolēnam jāpiedzīvo, lai izveidotu izpratni vai apgūtu prasmi, kas minēta sasniedzamajā rezultātā. Šajā sadaļā var pievienot saites uz jau radītajiem resursiem, kas noderēs virzībā uz konkrēto sasniedzamo rezultātu. Detalizētāk par to, kā virzīt mācīšanās procesu, plānosim stundas plāna līmenī.
- Komentāri: pēc tam, kad notikušas konkrētās mācību stundas, pierakstām komentārus nākamajam gadam. Varam izcelt lietas, kas bija veiksmīgi saplānotas un kurās vietās plānā var būt nepieciešami uzlabojumi.
Atsevišķu sasniedzamo rezultātu apguvi iespējams plānot saskaņoti vai integrēti. Integrēta sasniedzamo rezultātu apguve nozīmē, ka skolēns vienlaikus apgūst vairākos mācību priekšmetos plānotos sasniedzamos rezultātus. Integrēta temata mērķis ir palīdzēt skolēnam viengabalainu, nesadrumstalotu skatījumu uz pasauli, dziļāku izpratni, mācīties pārnest un izmantot apgūtās prasmes jaunās situācijās. Skolotājs/skolotāji, plānojot integrētu tematu, ievēro iepriekš minētos tematiskā plāna veidošanas principus.
Kā veikt bērna/-u vērtēšanu pirmsskolā, ja grupā ir 18–25 bērni? Lūdzu piemērus!
Pirms runājam par to, kā vērtēt, jāsaprot, ko mēs vērtējam – bērnu prasmes, zināšanas un izpratni – un kādēļ vērtējam. Vērtēšana galvenokārt ir nepieciešama skolotājam, lai sekotu bērna attīstībai, mācībām un varētu viņu mērķtiecīgi atbalstīt un mācīt. Skolotājs ik brīdi grupā vēro, ko bērni dara, sniedz atgriezenisko saiti (tātad vērtē) par to, kas tieši ir izdevies, un piedāvā bērnam nepieciešamo atbalstu tālākai virzībai, kā arī izmanto iegūto informāciju, plānojot nākamās mācības un pārplānojot to, kas jau ir saplānots, atbilstoši bērnu mācību vajadzībām.
Sarunās ar skolotājiem top skaidrs, ka visbiežāk jautājumi par vērtēšanu grupās ar lielu bērnu skaitu ir tieši par vērtēšanas datu dokumentēšanu. Katra iestāde izstrādā savu vērtēšanas kārtību, kurā vienojas, cik bieži un kādā veidā dokumentēs vērtēšanā iegūtos datus. Daļu ikdienas vērtēšanā – formatīvajā – iegūto datu skolotājs izmanto uzreiz, un tie nekur nav jāpieraksta. Piemēram, skolotājs redz, ka bērns no klučiem veido rindas. Zinot, ka nākamais solis, darbojoties ar klučiem, ir tiltu veidošana, apsēžas bērnam blakus, izveido rindu un dažiem klučiem pārliek pāri vēl vienu, izveidojot tiltus vai vārtus. Ja bērns noskatās un sāk atdarināt, skolotājs ir viņam palīdzējis tikt vienu soli tālāk. Ja bērns turpina veidot rindas, jāpadomā, kāda bērnam ir līdzšinējā pieredze darbā ar klučiem. 1. vecumposma bērnam (1,5–3 gadi) tas ir atbilstoši. Vecākam bērnam jau vajadzētu sākt veidot ko sarežģītāku. Bet varbūt bērns tikai šonedēļ pirmo reizi sāka ar klučiem rotaļāties? Varbūt viņam ir īpaša doma, kādēļ veido tikai kluču rindas? Stāda mežu vai veido žogu? Skolotājs novērojumus pieraksta savās piezīmēs, lai pēc kāda laika atcerētos pievērst šim bērnam uzmanību un izvērtētu pārmaiņas.
Ikdienā skolotājs savām vajadzībām dokumentē to, kas šķiet svarīgs, ko atcerēties, lai vēlāk spriestu par izaugsmi vai pamatotu to, kā bērns mācās vai kādēļ izvēlētas attiecīgas mācību nodarbības. Skolotājs var dokumentēt novērojumus dažādi – pierakstīt, fotografēt, filmēt vai dokumentēt kādā citā veidā. Pārskatot savus dokumentētos vērtēšanas datus, skolotājs izvēlas, ko saglabāt (reģistrēt pirmsskolas dokumentos), kuru informāciju būtu svarīgi uzzināt citiem kolēģiem, lai sniegtu atbalstu gan bērnam, gan skolotājam.
Kā to visu izdarīt, ja grupā ir liels bērnu skaits? Jāatceras, ka būs ļoti grūti novērtēt visus bērnus vienlaikus un reizē iegūt sistemātiskus vērtēšanas datus par lielu bērnam sasniedzamo rezultātu skaitu. Jāizvēlas, ko tieši vērtēsiet, un jāplāno, ar kādām darbībām bērni varēs demonstrēt savas tā brīža prasmes, zināšanas vai izpratni. Piemēram, 2. posma grupā (3–5 gadi) veselības un fiziskās aktivitātes mācību jomā skolotājs grib noskaidrot, kuri bērni prot satvert un mest bumbu ar abām rokām, lai plānotu nākamos bērnam sasniedzamos rezultātus. Skolotājs ir sagatavojis veidni ar visu bērnu vārdiem un sporta zālē bērniem piedāvā lielu skaitu dažāda izmēra mīkstas bumbas. Bērni darbojas ar bumbām tā, kā paši vēlas. Skolotājs vēro, ko bērni dara ar bumbām, un lapā atzīmē bērnus, kuri prot satvert un mest bumbu ar abām rokām. Pēc tam skolotājs iesaistās rotaļā ar tiem bērniem, kuru prasmi mest un satvert bumbu viņš nevarēja novērot (varbūt bērns tikai ripināja bumbu), vai arī par kuru prasmi grib pārliecināties.
Skolotājs var plānot vērtēšanu veikt ilgākā laikā posmā (nedēļa, mēnesis), vienlaikus katru reizi novērojot dažus bērnus. Novērojot mazāku bērnu skaitu, skolotājs var novērot vairākiem sasniedzamajiem rezultātiem atbilstošas prasmes un zināšanas. Piemēram, 1. posma grupā tehnoloģiju mācību jomā skolotājs ir novērojis, ka, darbojoties ar sāls un miltu mīklu, bērni to mīca un ar pirkstiem sadala mazos gabaliņos. Skolotājs plāno nākamo sasniedzamo rezultātu: bērns prot veltnēt detaļas starp plaukstām. Skolotājs iekārto galdu darbam ar sāls un miltu mīklu un darbojas pie šī galda kopā ar dažiem bērniem, pats veltnējot detaļas starp plaukstām. Skolotājs novēro, kuri bērni atdarina viņa darbības un kā viņiem tas izdodas. Nepieciešamības gadījumā skolotājs palīdz apgūt jauno prasmi. Tos bērnus, kuri paši neizvēlas darboties ar sāls mīklu, skolotājs aicina pa vienam pievienoties tiem bērniem, kuri labprāt izvēlas šo nodarbi (ja visus šos bērnus aicinās reizē, viņi ietekmēs cits citu un neviens negribēs darboties). Vienlaikus, sarunājoties ar bērnu, skolotājs var novērtēt prasmi matemātikas mācību jomā praktiskā darbībā atšķirt jēdzienus viens, daudz, īss, garš. Skolotājs ir sagatavojis veidni ar malā sarakstītiem bērnu vārdiem un augšā sarakstītām novērojamām prasmēm (veltnē garenu formu, veltnē apaļu formu, atšķir viens, daudz, īss, garš). Tad, kad bērni izvēlas doties darboties citā telpas daļā, skolotājs veidnē izdara atzīmes par tiem bērniem, ar kuriem kopā strādājis, un tikai pēc tam pievērš pastiprinātu uzmanību nākamajai bērnu grupai.
Iespējams arī, piemēram, ieplānot vienu nedēļu starp tematiem tieši vērtēšanai. Šajā nedēļā skolotājs nepiedāvā bērniem jauno mācību saturu, bet izvērtē iepriekšējā tematā apgūto un veic diagnosticējošo vērtēšanu atbilstoši nākamā temata izziņas laikā plānotajiem sasniedzamajiem rezultātiem.
Vairāk par vērtēšanu lasiet metodisko ieteikumu pirmsskolas skolotājam “Mācību satura un pieejas plānošana” 3. nodaļā. (https://mape.skola2030.lv/resources/87).
Vai tiešām grupā vairs nedrīkst būt lelles, virtuves, trauki un mašīnas, izņemot tikai noteiktajās konkrētajās tēmās? Programmā tās ir pieminētās pielikumā, bet nesaprotami, kā lietot. Vai ne
To, kā iekārtota pirmsskolas grupa un kādus mācību līdzekļus konkrētajā grupā, konkrētajā laikā piedāvā skolotājs un izvēlas bērni, nosaka bērnu attīstības un mācību vajadzības. Pirmsskolas grupā var būt dažādas mērķtiecīgi izvēlētas spēles, rotaļlietas un uzskates materiāli, kurus bērni izmanto lomu spēlēs un praktiskā darbībā. Svarīgi ir iekārtot un mainīt vidi atbilstoši bērnu interesēm, aktuālajā tematā izzināmajiem jautājumiem, apgūstamajām prasmēm, tāpēc skolotājs mērķtiecīgi izvēlas kādi mācību materiāli radīs interesi, virzīs prasmju attīstību, palīdzēs apgūt jaunas zināšanas un veidot izpratni. Piemēram, 1. posma temata “Protu ģērbties” izziņas laikā tieši lelles un to ģērbšana var palīdzēt bērnam apgūt nepieciešamās prasmes patstāvīgi ģērbties. Skolotājs, novērojot un izvērtējot bērna darbības, secina, kā saglabāt vai mainīt vidi. Ja bērnus joprojām interesē rotaļas ar lellēm un darbošanās ar tām attīsta nepieciešamās prasmes, skolotājs mērķtiecīgi papildina leļļu stūrīti ar citiem materiāliem, lai virzītu bērnu mācīšanos. Ja bērni kādas rotaļlietas, spēles vai citus mācību materiālus rotaļdarbībā neizmanto, skolotājs izvērtē, vai tie zaudējuši aktualitāti un tos var nolikt, vai arī tie ir jāaktualizē, piemēram, pašam jāizmanto šie mācību materiāli, darbībā iesaistot arī bērnus.
Mācību satura apguvei izmantojamās mācību līdzekļu grupas un mācību vides veidošanas pamatprincipi plašāk aprakstīti Skola2030 piedāvātajā pirmsskolas mācību programmas 19.–20.lpp., bet konkrētu mācību līdzekļu uzskaitījums atrodams 113.lpp (https://mape.skola2030.lv/resources/10). Ieteikumus mācību vides veidošanai telpās un ārā atradīsiet metodisko ieteikumu pirmsskolas skolotājiem “Mācību satura un pieejas" plānošana” 1.nodaļā (16.lpp) (https://mape.skola2030.lv/resources/87).
Pirmsskolas galvenajā saistošajā dokumentā – vadlīnijās (http://likumi.lv/ta/id/303371-noteikumi-par-valsts-pirmsskolas-izglitibas-vadlinijam-un-pirmsskolas-izglitibas-programmu-paraugiem) – pie satura īstenošanas principiem rakstīts: “11.8. mācību vide ir fiziski un emocionāli droša, atbalstoša un attīstoša, mainīga un pielāgota ikviena bērna mācīšanās un attīstības vajadzībām”.
Ja jūs izmantojat Skola2030 piedāvāto pirmsskolas mācību programmu (https://mape.skola2030.lv/resources/10), tad mācību vides aprakstā (20.lpp.) ir vēl plašāk aprakstīts par vides pamatprincipiem. Mācību vide ir darba vide, un tā tiek mainīta atbilstoši izzināmajam tematam utt. Iespējams, ka pie temata, piemēram, “Protu ģērbties” 1. posmā tieši lelles palīdzēs apgūt nepieciešamās prasmes.
Pirmsskolas mācību programmas 7. pielikumā “Mācību satura apguvei izmantojamo mācību līdzekļu uzskaitījums” pie rotaļlietām atrodamas gan lelles, gan mašīnas un citas rotaļlietas.
Ar lellēm ļoti cieši saistīta ir sociālā un pilsoniskā mācību joma, kur mācību un metodiska līdzeklī (https://mape.skola2030.lv/resources/100) mācību līdzekļu sarakstā ir minētas arī lelles.
Tātad katrs skolotājs pēc saviem ieskatiem un atbilstoši tematam un vecumposmam maina un veido grupas vidi. Kādā pirmsskolas grupā lelles būs, kādā nebūs vai būs atbilstoši tematam un sasniedzamajiem rezultātiem. Skolotājs vada mācīšanos, par to vairāk metodiskajā materiālā “Mācību satura un pieejas plānošana”, sk. 4. pielikumu. Skolotāja, kurš vada mācīšanos, darbību apraksts pieejams: https://mape.skola2030.lv/resources/87.
Kāpēc atgriezenisko saiti ir svarīgi sniegt jau mācību procesa laikā, nevis tikai mācību posma beigās?
Atgriezeniskai saitei vienmēr ir jābūt ciešā saistībā ar mācību saturu – KO mēs vēlamies, lai skolēns sasniedz, – kā arī ar mācību procesu – KĀ skolēns mācās. Atgriezenisko saiti skolotājs sniedz kā komentāru, kas var būt gan par mācīšanās rezultātu, gan par procesu, lai sekmētu katra skolēna izaugsmi. Citējot Austrālijas un Jaunzēlandes izglītības pētnieku Džonu Hetiju (John Hattie): “Atgriezeniskā saite ir informācija, kuras mērķis ir mazināt plaisu starp to, kā ir tagad, un to, kā ir jābūt vai kā varētu būt.”
Katrai skolotāja darbībai un mijiedarbībai ar skolēnu ir ietekme uz skolēna attīstību un izaugsmi. Ir darbības, kam ir vidēja vai augsta ietekme uz skolēna attīstību un izaugsmi, ir darbības, kas var ietekmēt skolēna attīstību negatīvi (darbību rezultātā skolēna attīstība un izaugsme mazinās), ir darbības, kas skolēna attīstību neietekmē (skolēna attīstība un izaugsme nenotiek). Džona Hetija pētījumos ir pierādīts, ka atgriezeniskā saite ļoti būtiski ietekmē skolēna izaugsmi un attīstību.
Atgriezenisko saiti skolotāji skolēniem sniedz regulāri. Tāpēc katram skolotājam ir svarīgi sev atbildēt: kāds ir šīs atgriezeniskās saites mērķis? Vai veids, forma, saturs un laiks, kurā tas tiek izteikts, ir orientēts uz to, lai skolēns spētu parādīt labāku rezultātu, un uz izaugsmi? Vai skolēns šo atgriezenisko saiti sapratīs, un kā viņš to sapratīs? Vai viņš šo saņemto informāciju varēs izmantot, lai uzlabotu savu sniegumu?
Mācoties skolēnam ir jābūt skaidram, kāds ir sasniedzamais rezultāts. Ir jābūt zināmam, cik tālu es kā skolēns atrodos no sasniedzamā rezultāta, ko es jau protu, kas man vēl jāapgūst, jāpapildina, jāpilnveido, lai es pietuvotos vai pilnībā sasniegtu noteikto sasniedzamo rezultātu, par to saņemot atgriezenisko saiti mācīšanās posmā.
Pētījumos novērots, ka skolēna sniegums neuzlabojas, ja skolotājs sniedz tikai vērtējumu par paveikto vai arī vērtējumu kopā ar komentāru. Taču, ja skolēns atgriezenisko saiti saņēma kā komentāru par nepieciešamajiem uzlabojumiem mācību procesā, tad sniegums uzlabojās vidēji par 30 %.
Atgriezeniskās saites sniegšanas tehnikai mācībās var būt dažādi varianti – to var izteikt rakstiski vai mutiski. Taču svarīgāk par izvēlēto formu ir saprast, ko bērns tālāk ar šo atgriezenisko saiti darīs. Ja atgriezeniskā saite ir iedota, tad jāiedod skolēnam arī laiks, lai viņš varētu to izmantot sava snieguma uzlabošanai. Tāpēc ir svarīgi, lai atgriezeniskā saite būtu nevis secinājums par paveikto, bet ietvertu ieteikumus par tālākām darbībām, kas skolēnam būtu jāveic, lai uzlabotu savu sniegumu. Šādas atgriezeniskās saites mērķis ir sekmēt, lai nākamreiz skolēns demonstrētu labāku rezultātu.
Tāpēc vienmēr ir svarīgi saprast sniedzamās atgriezeniskās saites mērķi. Var uzdot sev kontroljautājumu: vai manis sniegtā atgriezeniskā saite ir virzīta uz to, lai skolēns nākamajā reizē spētu uzlabot un demonstrēt labāku sniegumu?
