Biežākie jautājumi
Vai un kādai jābūt vecāku iesaistei, lai atbalstītu skolēnus?
Ir trīs veidi, kā vecāki var palīdzēt jebkurā vecumā:
Pirmkārt.
Veidojiet pozitīvu attieksmi pret mācīšanos, padarot to par ikdienas daļu. Lemiet kopā, ko gatavot vakariņās, kurp doties brīvdienās, sarunājieties par animācijas filmu varoņiem, attiecībām, par bērna neveiksmēm un zaudējumiem. Ļaujiet bērniem darīt un kļūdīties – pašam aizpogāt mēteli, uzvilkt zeķes, arī tad, ja tās būs atšķirīgas.
Otrkārt.
Palīdziet bērniem kļūt patstāvīgākiem un neatkarīgākiem, mācot, kā pašam plānot skolas un brīvo laiku, kā atrast laiku hobijiem un draugiem, kā arī, kā pārvarēt grūtības un neizdošanos.
Treškārt.
Veidojiet konstruktīvas attiecības ar skolu un skolotājiem, jo tieši kopā rodams labākais veids bērna atbalstam. Svarīgi neveidot nepatiku pret skolā notiekošo. Interesējieties vairāk nekā tikai par atzīmēm – biežāk jautājiet, ko bērns iemācījies.
Kāpēc skolās Latvijā nepieciešams pilnīgi jauns mācību saturs?
Mācību saturs un pieeja, kuru 2020./2021. mācību gadā sāksim īstenot skolās Latvijā, nav pilnīgi jauns. Mēs nesākam no nulles. Tas ir pārskatīts un pilnveidots. Mēs esam pārskatījuši un pilnveidojuši to mācību saturu, kas ir spēkā pašlaik un kas tika veidots pirms apmēram 10 gadiem.
Mērķis ir padarīt mācības aktuālas, novērst dubultošanos un pēctecīgi veidot saturu no pirmsskolas līdz pat vidusskolai.
Daži būtiskākie uzsvari:
- pāreja no skolēna pasīvas mācīšanās un faktoloģiska materiāla iegaumēšanas uz aktīvu izziņas procesu skolotāja vadībā;
- skolā apgūstamo zināšanu un prasmju sasaiste ar reālo dzīvi, piemēram, ejot mācību ekskursijās un veicot pētījumus dabā;
- vērtību, attieksmju un vispārīgu prasmju apguve, lai skolēns zinātu, kā rīkoties nepieredzētās situācijās.
Mācību saturu regulāri pārskata vairākums pasaules valstu. Nesen to līdzīgi darījušas Somija, Igaunija, Lielbritānija, Jaunzēlande, Singapūra. Daudzās skolās Latvijā līdzīgas norises notiek jau sen, taču mērķis ir panākt, lai tā būtu visur – katrā klasē un katrā skolā.
Ko nozīmē vērtību iekļaušana mācību saturā? Par kurām vērtībām ir runa?
Lietpratību veido gan zināšanas, gan prasmes, gan arī cilvēka vērtības. Tas ir tas, kas nosaka mūsu rīcību – tas, vai mēs domājam par kopīgu labumu vai to, kāds cilvēks es esmu.
Tādēļ attīstīt ieradumus, kas balstīti vērtībās un kurus skolēni vēlāk pieņem par saviem tikumiem, ir būtiska pilnveidotā mācību satura daļa. Katrā mācību priekšmetā ir formulēti desmit ieradumi, kuru attīstība šajā mācību priekšmetā ir tā uzdevums.
Kā šīs vērtības iemācīt? Tās nevaram iemācīt teorētiski. Vērtības bērni un jaunieši mācās no pieaugušajiem. To, kā mēs dzīvojam skolā, kādu attieksmi demonstrējam viens pret otru, kā veidojam savas attiecības ģimenē. Jāapzinās – ja tas, ko stāstām, atšķiras no tā, kā rīkojamies paši, bērni to ievēros.
Vērtības pilnveidotajā saturā balstītas Latvijas Satversmē, Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā un Eiropas Cilvēktiesību konvencijā, Latvijas valdības dokumentos.
Mācību saturs balstās tādās vērtībās kā dzīvība, cilvēka cieņa, brīvība, ģimene, laulība, darbs, daba, kultūra, latviešu valoda un Latvijas valsts. Attīstot ieradumus, skolā bērni liek pamatus tikumiem. Tādiem kā atbildība, drosme, godīgums, taisnīgums.
Kādu rezultātu sagaidāt no pilnveidotā mācību satura?
Mācību satura un pieejas pārskatīšana nav unikāla Latvijai. Vairākums attīstīto pasaules valstu to īsteno regulāri – apmēram reizi 10 gados. Tas nodrošina izglītības satura atbilstību prasībām, kādas konkrētajā laikā veidojas sabiedrībā. Šim laikmetam izteikti raksturīgas ir pārmaiņas. Jauniešiem būs jāspēj rīkoties un nepārtraukti rēķināties ar mainīgiem apstākļiem.
Tāpēc svarīgas ir pamatīgas zināšanas. Taču tikpat svarīga ir prasme ar šīm zināšanām rīkoties, kā arī vērtības, uz kurām balstoties tiek pieņemti tādi vai citi lēmumi, tostarp, kā savas zināšanas un prasmes izmantot kopējam labumam.
Mācību saturu un pieejas pilnveidi sākām ar to, ka definējām, kādu vēlamies redzēt katru skolēnu Latvijā.
Proti, šīs izglītības mērķis ir lietpratīgs skolēns, kurš grib un spēj mācīties visu mūžu, prot risināt reālas dzīves izaicinājumus, radīt inovācijas, attīstīt dažādas personības īpašības, kas palīdz veidoties par laimīgu un atbildīgu personību. Domājot soli tālāk, mūsu pārliecība ir, ka šāds jaunietis veidos labklājīgu arī mūsu visu kopīgo sabiedrību nākotnē.
Cits nozīmīgs princips, kas iestrādāts pilnveidotajā saturā, ir iekļaujošas izglītības pieeja. Proti, skolēnu mācīšanās vajadzības ir atšķirīgas un dažādas. Tāpēc skolās jāizmanto daudzveidīgas metodes un pieejas, atvērta komunikācija. Skola jāveido kā droša un atbalstoša, diskrimināciju nepieļaujoša vide. Projektā nozīmīgi resursi tiek veltīti mācību un metodisko līdzekļu izveidei bērniem ar speciālām vajadzībām. Vienlaikus arī skolotāji saņems atbalstu, viņiem būs iespēja pilnveidot savas prasmes iekļaujošas izglītības īstenošanai, lai strādātu ar bērniem ar daudzveidīgām mācīšanās vajadzībām.
Ko nozīmē tas, ka skolas brīvāk varēs organizēt mācības? Kas notiks tad, ja bērni pāries uz citu skolu?
Skolām ir lielāka brīvība plānot mācības tādēļ, lai bērni varētu labāk iemācīties. Skolas atbilstoši bērna vajadzībām un tam, kas viņam jāiemācās, var mainīt stundu skaitu mācību priekšmetos 10 % robežās, bet valsts ģimnāzijas – 25 %. Skola var elastīgāk plānot stundu sarakstu, piemēram, ne visus mācību priekšmetus plānojot katru nedēļu. Tas nozīmē, ka bērniem nebūs jāpārslēdzas starp 15–20 mācību priekšmetiem ik pa 40 minūtēm. Piemēram, septembrī, kad ir labs laiks laukā, rīta cēlienā skolēni var mācīties matemātiku, latviešu valodu, svešvalodu, kur nepieciešams bieži vingrināties, bet pēcpusdienu pavadīt dabaszinātņu pētījumos laukā. Savukārt ziemas mēnešos vairāk uzmanības pēcpusdienā var pievērst sociālajām zinātnēm.
Brīvāka plānošana ļauj piemeklēt veiksmīgāko darba organizāciju dažāda lieluma skolās un dažāda vecuma bērniem.
Kas notiks tad, ja bērni maina skolu?
Pirmkārt, visiem skolēniem Latvijā ir vienādi sasniedzamie rezultāti katrā vecuma posmā. Tās ir ļoti konkrētas zināšanas un pamatprasmes, kas jāapgūst visiem.
Otrkārt, skolotājiem jau tagad ir pilnīgi brīvas iespējas plānot mācības un to, kas notiek katrā mācību stundā. Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas skolās nav noteiktas vienotas mācību grāmatas. Pat vienas skolas ietvaros arī šodien atšķirsies tas, ko un kā skolotājs katrā konkrētā brīdī ir mācījis skolēniem.
Tas nozīmē, ka iespēja saskarties ar atšķirīgu mācību saturu, skolēnam mainot skolu, ir tikpat liela jau pašlaik. Līdzīgi kā patlaban arī turpmāk uzņemošās skolas uzdevums būs saziņā ar skolu un vecākiem noskaidrot, ko skolēns ir apguvis, un izveidot individuālu mācību plānu, lai viņš sekmīgi varētu iekļauties jaunajā skolā.
Vai taisnība, ka nebūs mājasdarbu?
Skolas mājasdarbu jēga ir divējāda.
Pirmkārt, tā ir papildu vingrināšanās iespēja, un dažiem bērniem šādas iespējas patiešām vajag vairāk. Svarīgi, lai mājasdarbi būtu tādi, kādus skolēns var izpildīt bez vecāku palīdzības, un lai pamatprasmes būtu iemācītas jau skolā. Vecāku loma ir nodrošināt vietu un mācīt bērnam patstāvīgi atcerēties, kas jāizmācās uz rītdienu, u. tml.
Otrs mērķis mājasdarbiem ir sasaistīt skolā apgūto ar reālo dzīvi, kur mēs, piemēram, intervējam vecākus par dzimtas vēsturi vai par piedzīvoto kādā vēsturiskā notikumā.
Vecākajās klasēs palielinās patstāvīgā darba apjoms. Taču arī tad ir svarīgi, lai skolēnam, mācoties patstāvīgi mājās, mēs skolā vispirms būtu apguvuši to, kā to darīt. Piemēram, mēs esam iemācījušies, kā strukturēt publisku runu, mēs zinām, kā veidot plānu referātam, mēs esam vingrinājušies klasē rēķināt sarežģītākus uzdevumus.
Jebkurā gadījumā vecākiem nebūtu jābūt tiem, kas māca un skaidro pamatmācību saturu. Viņu uzdevums ir izmantot iespēju un par kādu no tematiem rosināt un attīstīt bērna interesi tālāk. Vecāku uzdevums ir mācīt bērnam pašvadības prasmes, taču nedarīt mājasdarbus bērnu vietā.
Tas ir īpaši svarīgi, lai skolotājam neveidotos maldīgs priekšstats par to, ko bērns jau zina un prot, un tādēļ viņi varētu bērniem labāk iemācīt nepieciešamo klasē.
Kāpēc nevar turpināt mācīt bērnus skolā kā līdz šim?
Jauniešiem būs jāspēj rīkoties arvien mainīgos apstākļos. Joprojām svarīgas būs vispusīgas un pamatīgas zināšanas. Taču ne mazāk svarīgs ir tas, ko tu spēj paveikt ar šīm zināšanām.
Skolēniem Latvijā kopumā labi padodas uzdevumi, kuros nepieciešams atcerēties, rīkoties pazīstamās situācijās. Diemžēl viņiem trūkst iemaņu, ko darīt tad, kad situācija ir agrāk nepieredzēta.
Tādēļ skolās mainām veidu, kā zināšanas iemācām, dodot vairāk iespēju pētīt, izzināt, darīt, eksperimentēt pašiem.
Kā varētu skaidrot, kas ir mācību saturā pieminētās caurviju prasmes?
Vienkāršākais būtu tās nosaukt: kritiskā domāšana un problēmu risināšana, jaunrade un uzņēmējspēja, pašvadīta mācīšanās, sadarbība, pilsoniskā līdzdalība un digitālās prasmes.
Līdztekus ierastajām tradicionālajām zināšanām šīs vispārīgās prasmes mūsdienās ir svarīgas ikvienam no mums. Tāpēc tām turpmāk pievēršam lielāku uzmanību skolā.
Piemēram, viens no kritiskās domāšanas uzdevumiem ir kritiski izvērtēt lasīto tekstu, saprast tā jēgu, kā arī novērtēt ticamību. Tāpat jebkura pētījuma veikšanai ir svarīgas problēmu risināšanas prasmes.
Vairāk par caurviju prasmēm lasi: https://www.skola2030.lv/lv/macibu-saturs/merki-skolenam/caurviju-prasmes, kā arī Skola2030 ziņu izdevumā: https://www.skola2030.lv/lv/jaunumi/zinu-izdevums/nr-8-oktobris-2019
Vai taisnība, ka skolā vairs neliks atzīmes?
Nē, tā nav taisnība.
Atzīmes netiks atceltas. Tās arī turpmāk rādīs, ko skolēns iemācījies temata, semestra, mācību gada noslēgumā.
Taču ikdienā ir svarīgi, lai vērtēšana palīdzētu skolēnam saprast, ko viņš jau zina un prot un ko vēl ne. Svarīgi, ka mācību procesā pirms noslēguma darba viņam ir iespēja pārliecināties par to, ko viņš zina, no klasesbiedra vai skolotāja, un viņam ir pieejams laiks un informācija, ko konkrēti viņš var darīt, lai uzlabotu savu rezultātu.
Vairāk par vērtēšanu lasi Skola2030 ziņu izdevumā - http://bit.ly/zinu_izdevums_vertesana, kā arī sadaļā "Vērtēšana".
Tagad būs papildu jāmācās caurviju prasmes un vērtības, bet vai nesamazināsies zināšanu loma?
Pamatīgas un vispusīgas zināšanas noteikti paliek. Tās ir izglītības pamats.
Gluži otrādi – mērķis ir iemācīties labāk, pamatīgāk un ar sapratni. Tā, lai skolēns pēc tam spētu to izmantot dzīvē.
Tādas zināšanas mēs vislabāk iegūstam tad, kad ir laiks iedziļināties, un to var sekmēt, samazinot iegaumējamo faktu apjomu un koncentrējoties uz svarīgāko.
Turklāt mūsdienu skolēniem ir jāmācās dubultā, ne tikai iemācoties noteiktu zināšanu apjomu, bet arī paņēmienus, kā mācīties. Piemēram, kad skolēni mācās dzejoli no galvas, tikpat svarīgi viņiem ir iemācīties iegaumēšanas stratēģijas. Tā, lai tās varētu izmantot citā reizē.
Kā mainīsies skolēna ikdiena klasē?
Būtiskākās pārmaiņas ir veidā, kā notiek mācīšanās, – nevis sniedzot skolēniem gatavas atbildes, bet vairāk viņiem ļaujot pie atbildēm nonākt pašiem. Skolotājs piedāvās uzdevumus, kas rosina skaidrot, pretstatīt, vispārināt un sarunāties. Citiem vārdiem sakot – mācīties iedziļinoties.
Skolotājs savukārt virzīs un atbalstīs skolēnus, palīdzot izšķirt, kura informācija ir svarīgāka, kā arī mācīs daudzveidīgus uzdevumu risināšanas paņēmienus.
Tādā veidā skolēni ar skolotāja gudru palīdzību pakāpeniski būvēs savu zināšanu pamatus – līdzīgi kā no spēļu konstruktora top mašīna vai māja. Tas ir vērtīgāk par iekaltām zināšanām, kā arī efektīvāk, ar lielāku motivāciju un paliekošāku rezultātu.
Kā būs iespējams pievērst uzmanību katram bērnam, ja klasē ir pat 30 skolēni?
Svarīgi panākt, lai skolēni vairāk darītu un iesaistītos paši. No modeļa, kur skolotājs stāv klases priekšā un stāsta visiem vienu informāciju, mēs ejam uz pieeju, kur skolēni veic dažādas grūtības pakāpes uzdevumus, strādā mazākās grupās, atbalsta cits citu, tādēļ skolotājs var labāk atbalstīt katru, pieejot klāt mazajām grupām katram atsevišķam skolēnam, katram, kuram tas nepieciešams. Tas nozīmē, ka arī skolēniem īpaši jātrenējas strādāt patstāvīgi, pašiem parūpēties par savu darbavietu, paņemt un nolikt vietā mācību līdzekļus, sekot darba izpildei, arī jautāt palīdzību. Tās ir svarīgas prasmes dzīvei, ko viņi šādā veidā iemācās.
Kāpēc mācību saturs tagad veidots septiņās mācību jomās?
Mācību priekšmeti paliek tāpat kā līdz šim. Taču radniecīgie ir apvienoti mācību jomās tādēļ, lai skolēnam būtu vieglāk uztvert kopsakarības, lai veidotos dziļāka izpratne par to, ko viņi mācās, lai būtu vieglāk ieraudzīt apgūtā jēgu.
Bērns sāk runāt, tā veidojas valodu joma. Sākumā dzimtā, bet vēlāk arī svešvalodas. Tad viņš iepazīst savu tuvāko apkārtni, dabu, dažādus materiālus, un tā ir dabaszinātņu joma. Viņš iepazīst skaitļu valodu – matemātika. Mācās zīmēt, muzicēt, un tā ir māksla un pašizpausme. Apzināties, ka dzīvo kopā ar citiem, – sociālās zinātnes. Apzināties vajadzības, rodot risinājumus, sākot ar cimdu adīšanu, lai nesaltu rokas, un beidzot ar robotu veidošanu, lai paveiktu darbus, un tā jau ir tehnoloģiju joma. Savukārt sports un veselība ir svarīga joma, lai visu iepriekšminēto cilvēks varētu paveikt.
Kas ir bieži pieminētā "kompetence" un "lietpratība"?
Kā mainīsies mācīšanās skolās?
Kā skolotājam sagatavoties mācību stundām ar individuālo pieeju?
Kā skolēni varēs mainīt skolu, ja programmas atšķirsies?
Kāpēc nepieciešamas pārmaiņas saturā un mācīšanās pieejā?
Vai līdzīgas satura pārmaiņas notiek arī citur pasaulē?
Vai mainīsies mācību grāmatas?
Kā mainīsies mācīšanas pieeja matemātikā?
Kā matemātikas mācīšanos ietekmē digitālās iespējas?
Kā mācībās, piemēram, matemātikā, iesaistīt katru bērnu?
Vai vecāki arī turpmāk pildīs mājas darbus bērnu vietā?
Vai no skolām pazudīs zināšanas?
Kādēļ vidusskolā maina mācību darba organizāciju un ievieš jaunu modeli? Kāds ir vidusskolas padziļināto kursu komplektu (izvēļu grozu) ieviešanas mērķis?
Pirmkārt, ir ļoti svarīgi panākt, lai visi skolēni, kas mācās vidusskolā, to darītu ar lielu motivāciju, interesi, iedziļinoties. Tas ir brīdis dzīvē, kad cilvēki visvairāk var atļauties mācīties. Tāpēc svarīgi palielināt izvēles iespējas, dot iespējas skolēniem vairāk mācīties to, kas viņus interesē. Gandrīz visā pasaulē tieši pēc šādiem principiem ir veidoti vidējās izglītības pakāpes modeļi.
Otrkārt, pašlaik vidusskolā mums ir ļoti sadrumstalots mācību process. Skolēniem jāmācās vairāk nekā 18 mācību priekšmetu vienlaikus ik nedēļu, līdz ar to grūti panākt jēgpilnu mācīšanos.
Treškārt, pašlaik pēc viena standarta, pēc vienām prasībām, viena satura pamata jaunieši mācās ar ļoti dažādu iespēju šo saturu apgūt. Kāpēc? Ievērojami atšķiras stundu skaits vairākos mācību priekšmetos, piemēram, profesionālās izglītības iestādēs un valsts ģimnāzijās. Lai to mainītu, tiek ieviests princips, ka visi skolēni apgūst vispusīgu pamata izglītību, taču, diferencēti apgūstot mācību saturu dažādos līmeņos, skolēniem ir iespēja nozīmīgi vairāk mācīties to, kas viņus tiešām interesē, kas viņiem būs svarīgi tālāk profesionālajā dzīvē, savukārt kaut ko citu mācoties mazāk.
Vai 9. klases skolēni spēs pieņemt pamatotu izvēli?
Vidusskolas modelis ir veidots tā, lai skolēnam "visas durvis" atstātu vaļā.
Pirmkārt, esam rūpīgi izvērtējuši agrāko Latvijā īstenoto vidusskolas modeļu pieredzi, lai mazinātu riskus. Aptuveni 70 % jeb divas trešdaļas no mācību laika visi skolēni apgūs līdzīgu saturu. Tas nozīmē, ka visi iegūs vispusīgu izglītību, kas viņam pavērs daudzveidīgas nākotnes izvēles iespējas. Aptuveni 30 % laika, un tas lielākoties būs 12. klasē, skolēns mācīsies noteiktus tematus padziļināti un vairāk nekā pašlaik, kad visi mācās līdzīgu saturu.
Otrkārt, skolēns, stājoties vidusskolā, pieņem pirmo svarīgo lēmumu, pasakot: es gribu mācīties šajā skolā un pašlaik domāju, ka mācīšos šos kursus no skolas piedāvātā. Tāpēc mūsu ieteikums ir skolēniem iet pakāpenisku ceļu, vispirms apgūt kursus optimālajā līmeni un tad pieņemt gala lēmumu par augstākā līmeņa kursu izvēli. Ir būtiski, ka saturs ir veidots trīs līmeņos, tāpēc tieši pakāpeniska izvēle var nodrošināt, ka skolēns saprot labāk, ko vēlas mācīties kā augstākā līmeņa kursu. Protams, skolēniem vajag atbalstu izvēļu izdarīšanā. Tāpēc jāstiprina karjeras izglītība, karjeras vadības prasmes mācību saturā. Pedagogi karjeras konsultanti, kas jau darbojas daudzās skolās, arī klašu audzinātāji un mācību priekšmetu skolotāji būtu labi palīgi skolēnu izvēlēs.
Un visbeidzot, treškārt, pilnveidotā pieeja veidota tā, lai no pirmās klases gan mācību saturā un pieejā, gan individuālās sarunās bērnam palīdzētu saprast, kas viņu visvairāk interesē, proti, skolēni ikdienā vairāk darbosies paši, gūs tiešu pieredzi gan dažādās darbības jomās, gan mācoties arī ārpus skolas sienām. Šādam darbam noteikti jāpastiprinās un jāturpinās līdz pat 12. klasei.
Ko darīt, ja skolēnam tuvumā neviena no skolām nepiedāvā viņa interesējošo profilu?
Lai šo risku mazinātu, esam aptaujājuši skolas. Te parādās būtiska pašvaldību loma, kas ir skolu dibinātāji. Gan IZM, gan mēs runājam ar pašvaldībām un rosinām tās izvērtēt, ko viņu dibinātās skolas plāno piedāvāt. Pašvaldībām būtu jāpārliecinās, ka tuvākajā apkārtnē skolēnam ir pieejami visi padziļinātie kursi vai lielākā daļa no tiem.
Mēs redzam, ka ir lielās pilsētas, kuru pašvaldības jau ir vienojušās ar skolām, kā tās specializēsies. Taču noteikti būs gadījumi, kad skolēnam tuvumā viņa vēlamais piedāvājums nebūs pieejams. Tas nozīmē, ka skolēns dosies uz kādu citu skolu. Vidējās izglītības pakāpē skolām ir jābūt relatīvi lielām, lai spētu nodrošināt gan izvēles, gan kvalitatīvu padziļināto kursu saturu tādā mērā, lai skolēni tur gribētu mācīties.
Vai skolu specializācija un padziļināto kursu komplektu veidošana mazinās skolotāju slodzi?
Vidusskolas modelis nevienā jomā nenosaka stundu skaitu konkrētam skolotājam – to nedz ievērojami samazina, nedz palielina. Stundu skaita samazinājums vai palielinājums katram skolotājam veidosies ļoti individuāli un ir ļoti saistīts ar skolas piedāvāto mācību plānu. Tieši tas, kā katra konkrētā skola veidos savu mācību plānu, noteikts konkrēto skolotāju slodzi.
Katrā skolā ir vairākas klases, ir iespēja, ka palielināsies stundu skaits pamatkursā, arī tas, ka būs vairāk darba, mācot pamatkursu. Vismaz divās trešdaļās skolu ir vismaz divas paralēlklases, tātad skolotājam būs stundas citās klasēs. Turklāt vēl divus mācību gadus paralēli turpināsies mācības 11.un 12. klašu skolēniem, kas mācīsies pēc pašlaik spēkā esošā standarta.
Vai vidusskolas modelis sniegs lielākas priekšrocības studijām ārvalstīs?
Šī modeļa veidošanas viens nozīmīgs mērķis ir bijis piedāvāt Latvijas skolēniem konkurētspējīgu izglītību. Tas tādēļ dod viņiem lielākas iespējas iestāties arī pasaules labākajās augstskolās. Latvijas skolēni reizēm nevar sekmīgi konkurēt ar citu valstu vienaudžiem ne tāpēc, ka viņi būtu slikti mācījušies, bet tāpēc, ka mācījušies nedaudz no visiem priekšmetiem. Mūsu skolēniem bieži pietrūcis dziļuma tajos mācību priekšmetos, kuros viņi grib profilēties. Tādēļ ir veidots kursu komplekts, lai, nonākot līdz augstākajam līmenim, pietiktu dziļuma un stundu skaita, lai sekmīgi iestātos pasaules labākajās augstskolās.
Vai skolēns var izvēlēties vairāk par 3 padziļinātajiem kursiem, ja viņš ir spējīgs un grib iegūt iespējami vairāk?
Aizliegts tas nav, taču jautājums ir, vai to vajag. Ir ļoti svarīgi, lai skolēni mācītos ar interesi un prieku. Mācīties padziļinātos kursus trīs dienas nedēļā, veselu dienu vienu priekšmetu, tas prasa lielu intelektuālo slodzi un emocionālo enerģiju. Tāpēc jautājums ir, cik dažādos virzienos skolēns spēj strādāt vienlaikus. Svarīgi skolēnam arī plānot laiku apjomīgam patstāvīgam darbam padziļināto kursu pamatīgai apguvei un pārējās nedēļas dienās dot iespēju jaunietim strādāt citādā darba ritmā. Nebūtu pareizi pārblīvēt visas piecas dienas. Jāatceras arī, ka skolēnam jāveic patstāvīgais projekta darbs saistībā ar vienu vai vairākiem no padziļinātajiem kursiem. Tāpēc rosinām šādi bērnus nepārslogot, drīzāk piedāvāt specializētu kursu, kas ļautu skolēnam iet vairāk dziļumā savā profilējošā jomā. Ieteiktu vispirms izvērtēt programmu paraugus un tad izlemt.
Kur skolas var iepazīties un mācīties no pilotskolu pieredzes?
Skola2030 mājaslapā ir pilotskolu saraksts. Viena iespēja – braukt pie tām, kuras, piemēram, ir tuvāk. Taču šo pieredzi regulāri atspoguļojam arī savā mājaslapā http://skola2030.lv/lv/jaunumi, konferencēs, kā arī izdevumā “Domāt.Darīt.Zināt” (http://skola2030.lv/lv/jaunumi/zinu-izdevums). Ikviens var pierakstīties jaunumu, tostarp šī ziņu izdevuma saņemšanai elektroniski.
