Vai un kādai jābūt vecāku iesaistei, lai atbalstītu skolēnus?

Ir trīs veidi, kā vecāki var palīdzēt jebkurā vecumā:

Pirmkārt.
Veidojiet pozitīvu attieksmi pret mācīšanos, padarot to par ikdienas daļu. Lemiet kopā, ko gatavot vakariņās, kurp doties brīvdienās, sarunājieties par animācijas filmu varoņiem, attiecībām, par bērna neveiksmēm un zaudējumiem. Ļaujiet bērniem darīt un kļūdīties – pašam aizpogāt mēteli, uzvilkt zeķes, arī tad, ja tās būs atšķirīgas.

Otrkārt.
Palīdziet bērniem kļūt patstāvīgākiem un neatkarīgākiem, mācot, kā pašam plānot skolas un brīvo laiku, kā atrast laiku hobijiem un draugiem, kā arī, kā pārvarēt grūtības un neizdošanos.

Treškārt.
Veidojiet konstruktīvas attiecības ar skolu un skolotājiem, jo tieši kopā rodams labākais veids bērna atbalstam. Svarīgi neveidot nepatiku pret skolā notiekošo. Interesējieties vairāk nekā tikai par atzīmēm – biežāk jautājiet, ko bērns iemācījies.

Kāpēc skolās Latvijā nepieciešams pilnīgi jauns mācību saturs?

Mācību saturs un pieeja, kuru 2020./2021. mācību gadā sāksim īstenot skolās Latvijā, nav pilnīgi jauns. Mēs nesākam no nulles. Tas ir pārskatīts un pilnveidots. Mēs esam pārskatījuši un pilnveidojuši to mācību saturu, kas ir spēkā pašlaik un kas tika veidots pirms apmēram 10 gadiem.

Mērķis ir padarīt mācības aktuālas, novērst dubultošanos un pēctecīgi veidot saturu no pirmsskolas līdz pat vidusskolai.

Daži būtiskākie uzsvari:

• pāreja no skolēna pasīvas mācīšanās un faktoloģiska materiāla iegaumēšanas uz aktīvu izziņas procesu skolotāja vadībā;
• skolā apgūstamo zināšanu un prasmju sasaiste ar reālo dzīvi, piemēram, ejot mācību ekskursijās un veicot pētījumus dabā;
• vērtību, attieksmju un vispārīgu prasmju apguve, lai skolēns zinātu, kā rīkoties nepieredzētās situācijās.

Mācību saturu regulāri pārskata vairākums pasaules valstu. Nesen to līdzīgi darījušas Somija, Igaunija, Lielbritānija, Jaunzēlande, Singapūra. Daudzās skolās Latvijā līdzīgas norises notiek jau sen, taču mērķis ir panākt, lai tā būtu visur – katrā klasē un katrā skolā.

Kādu rezultātu sagaidāt no pilnveidotā mācību satura?

Mācību satura un pieejas pārskatīšana nav unikāla Latvijai. Vairākums attīstīto pasaules valstu to īsteno regulāri – apmēram reizi 10 gados. Tas nodrošina izglītības satura atbilstību prasībām, kādas konkrētajā laikā veidojas sabiedrībā. Šim laikmetam izteikti raksturīgas ir pārmaiņas. Jauniešiem būs jāspēj rīkoties un nepārtraukti rēķināties ar mainīgiem apstākļiem.

Tāpēc svarīgas ir pamatīgas zināšanas. Taču tikpat svarīga ir prasme ar šīm zināšanām rīkoties, kā arī vērtības, uz kurām balstoties tiek pieņemti tādi vai citi lēmumi, tostarp, kā savas zināšanas un prasmes izmantot kopējam labumam.  

Mācību saturu un pieejas pilnveidi sākām ar to, ka definējām, kādu vēlamies redzēt katru skolēnu Latvijā.

Proti, šīs izglītības mērķis ir lietpratīgs skolēns, kurš grib un spēj mācīties visu mūžu, prot risināt reālas dzīves izaicinājumus, radīt inovācijas, attīstīt dažādas personības īpašības, kas palīdz veidoties par laimīgu un atbildīgu personību. Domājot soli tālāk, mūsu pārliecība ir, ka šāds jaunietis veidos labklājīgu arī mūsu visu kopīgo sabiedrību nākotnē.

Cits nozīmīgs princips, kas iestrādāts pilnveidotajā saturā, ir iekļaujošas izglītības pieeja. Proti, skolēnu mācīšanās vajadzības ir atšķirīgas un dažādas. Tāpēc skolās jāizmanto daudzveidīgas metodes un pieejas, atvērta komunikācija. Skola jāveido kā droša un atbalstoša, diskrimināciju nepieļaujoša vide. Projektā nozīmīgi resursi tiek veltīti mācību un metodisko līdzekļu izveidei bērniem ar speciālām vajadzībām. Vienlaikus arī skolotāji saņems atbalstu, viņiem būs iespēja pilnveidot savas prasmes iekļaujošas izglītības īstenošanai, lai strādātu ar bērniem ar daudzveidīgām mācīšanās vajadzībām.

Ko nozīmē tas, ka skolas brīvāk varēs organizēt mācības? Kas notiks tad, ja bērni pāries uz citu skolu?

Skolām ir lielāka brīvība plānot mācības tādēļ, lai bērni varētu labāk iemācīties. Skolas atbilstoši bērna vajadzībām un tam, kas viņam jāiemācās, var mainīt stundu skaitu mācību priekšmetos 10 % robežās, bet valsts ģimnāzijas – 25 %. Skola var elastīgāk plānot stundu sarakstu, piemēram, ne visus mācību priekšmetus plānojot katru nedēļu. Tas nozīmē, ka bērniem nebūs jāpārslēdzas starp 15–20 mācību priekšmetiem ik pa 40 minūtēm. Piemēram, septembrī, kad ir labs laiks laukā, rīta cēlienā skolēni var mācīties matemātiku, latviešu valodu, svešvalodu, kur nepieciešams bieži vingrināties, bet pēcpusdienu pavadīt dabaszinātņu pētījumos laukā. Savukārt ziemas mēnešos vairāk uzmanības pēcpusdienā var pievērst sociālajām zinātnēm.

Brīvāka plānošana ļauj piemeklēt veiksmīgāko darba organizāciju dažāda lieluma skolās un dažāda vecuma bērniem.

Kas notiks tad, ja bērni maina skolu?

Pirmkārt, visiem skolēniem Latvijā ir vienādi sasniedzamie rezultāti katrā vecuma posmā. Tās ir ļoti konkrētas zināšanas un pamatprasmes, kas jāapgūst visiem.

Otrkārt, skolotājiem jau tagad ir pilnīgi brīvas iespējas plānot mācības un to, kas notiek katrā mācību stundā. Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas skolās nav noteiktas vienotas mācību grāmatas. Pat vienas skolas  ietvaros arī šodien atšķirsies tas, ko un kā skolotājs katrā konkrētā brīdī ir mācījis skolēniem.

Tas nozīmē, ka iespēja saskarties ar atšķirīgu mācību saturu, skolēnam mainot skolu, ir tikpat liela jau pašlaik. Līdzīgi kā patlaban arī turpmāk uzņemošās skolas uzdevums būs saziņā ar skolu un vecākiem noskaidrot, ko skolēns ir apguvis, un izveidot individuālu mācību plānu, lai viņš sekmīgi varētu iekļauties jaunajā skolā.

Vai taisnība, ka nebūs mājasdarbu?

Skolas mājasdarbu jēga ir divējāda.

Pirmkārt, tā ir papildu vingrināšanās iespēja, un dažiem bērniem šādas iespējas patiešām vajag vairāk. Svarīgi, lai mājasdarbi būtu tādi, kādus skolēns var izpildīt bez vecāku palīdzības, un lai pamatprasmes būtu iemācītas jau skolā. Vecāku loma ir nodrošināt vietu un mācīt bērnam patstāvīgi atcerēties,  kas jāizmācās uz rītdienu, u. tml.

Otrs mērķis mājasdarbiem ir sasaistīt skolā apgūto ar reālo dzīvi, kur mēs, piemēram, intervējam vecākus par dzimtas vēsturi vai par piedzīvoto kādā vēsturiskā notikumā. 

Vecākajās klasēs palielinās patstāvīgā darba apjoms. Taču arī tad ir svarīgi, lai skolēnam, mācoties patstāvīgi mājās, mēs skolā vispirms būtu apguvuši to, kā to darīt. Piemēram, mēs esam iemācījušies, kā strukturēt publisku runu, mēs zinām, kā veidot plānu referātam, mēs esam vingrinājušies klasē rēķināt sarežģītākus uzdevumus.

Jebkurā gadījumā vecākiem nebūtu jābūt tiem, kas māca un skaidro pamatmācību saturu. Viņu uzdevums ir izmantot iespēju un par kādu no tematiem rosināt un attīstīt bērna interesi tālāk. Vecāku uzdevums ir mācīt bērnam pašvadības prasmes, taču nedarīt mājasdarbus bērnu vietā.

Tas ir īpaši svarīgi, lai skolotājam neveidotos maldīgs priekšstats par to, ko bērns jau zina un prot, un tādēļ viņi varētu bērniem labāk iemācīt nepieciešamo klasē.

Kāpēc nevar turpināt mācīt bērnus skolā kā līdz šim?

Jauniešiem būs jāspēj rīkoties arvien mainīgos apstākļos. Joprojām svarīgas būs vispusīgas un pamatīgas zināšanas. Taču ne mazāk svarīgs ir tas, ko tu spēj paveikt ar šīm zināšanām.

Skolēniem Latvijā kopumā labi padodas uzdevumi, kuros nepieciešams atcerēties, rīkoties pazīstamās situācijās. Diemžēl viņiem trūkst iemaņu, ko darīt tad, kad situācija ir agrāk nepieredzēta.

Tādēļ skolās mainām veidu, kā zināšanas iemācām, dodot vairāk iespēju pētīt, izzināt, darīt, eksperimentēt pašiem.

Vai taisnība, ka skolā vairs neliks atzīmes?

Nē, tā nav taisnība.

Atzīmes netiks atceltas. Tās arī turpmāk rādīs, ko skolēns iemācījies temata, semestra, mācību gada noslēgumā.

Taču ikdienā ir svarīgi, lai vērtēšana palīdzētu skolēnam saprast, ko viņš jau zina un prot un ko vēl ne. Svarīgi, ka mācību procesā pirms noslēguma darba viņam ir iespēja pārliecināties par to, ko viņš zina, no klasesbiedra vai skolotāja, un viņam ir pieejams laiks un informācija, ko konkrēti viņš var darīt, lai uzlabotu savu rezultātu.

Vairāk par vērtēšanu lasi Skola2030 ziņu izdevumā - http://bit.ly/zinu_izdevums_vertesana, kā arī sadaļā "Vērtēšana". 

Tagad būs papildu jāmācās caurviju prasmes un vērtības, bet vai nesamazināsies zināšanu loma?

Pamatīgas un vispusīgas zināšanas noteikti paliek. Tās ir izglītības pamats.

Gluži otrādi – mērķis ir iemācīties labāk, pamatīgāk un ar sapratni. Tā, lai skolēns pēc tam spētu to izmantot dzīvē.

Tādas zināšanas mēs vislabāk iegūstam tad, kad ir laiks iedziļināties, un to var sekmēt, samazinot iegaumējamo faktu apjomu un koncentrējoties uz svarīgāko.

Turklāt mūsdienu skolēniem ir jāmācās dubultā, ne tikai iemācoties noteiktu zināšanu apjomu, bet arī paņēmienus, kā mācīties. Piemēram, kad skolēni mācās dzejoli no galvas, tikpat svarīgi viņiem ir iemācīties iegaumēšanas stratēģijas. Tā, lai tās varētu izmantot citā reizē.

Kā mainīsies skolēna ikdiena klasē?

Būtiskākās pārmaiņas ir veidā, kā notiek mācīšanās, – nevis sniedzot skolēniem gatavas atbildes, bet vairāk viņiem ļaujot pie atbildēm nonākt pašiem. Skolotājs piedāvās uzdevumus, kas rosina skaidrot, pretstatīt, vispārināt un sarunāties. Citiem vārdiem sakot – mācīties iedziļinoties.

Skolotājs savukārt virzīs un atbalstīs skolēnus, palīdzot izšķirt, kura informācija ir svarīgāka, kā arī mācīs daudzveidīgus uzdevumu risināšanas paņēmienus.

Tādā veidā skolēni ar skolotāja gudru palīdzību pakāpeniski būvēs savu zināšanu pamatus – līdzīgi kā no spēļu konstruktora top mašīna vai māja. Tas ir vērtīgāk par iekaltām zināšanām, kā arī efektīvāk, ar lielāku motivāciju un paliekošāku rezultātu.

Kā būs iespējams pievērst uzmanību katram bērnam, ja klasē ir pat 30 skolēni?

Svarīgi panākt, lai skolēni vairāk darītu un iesaistītos paši. No modeļa, kur skolotājs stāv klases priekšā un stāsta visiem vienu informāciju, mēs ejam uz pieeju, kur skolēni veic dažādas grūtības pakāpes uzdevumus, strādā mazākās grupās, atbalsta cits citu, tādēļ skolotājs var labāk atbalstīt katru, pieejot klāt mazajām grupām katram atsevišķam skolēnam, katram, kuram tas nepieciešams. Tas nozīmē, ka arī skolēniem īpaši jātrenējas strādāt patstāvīgi, pašiem parūpēties par savu darbavietu, paņemt un nolikt vietā mācību līdzekļus, sekot darba izpildei, arī jautāt palīdzību. Tās ir svarīgas prasmes dzīvei, ko viņi šādā veidā iemācās.

Kāpēc mācību saturs tagad veidots septiņās mācību jomās?

Mācību priekšmeti paliek tāpat kā līdz šim. Taču radniecīgie ir apvienoti mācību jomās tādēļ, lai skolēnam būtu vieglāk uztvert kopsakarības, lai veidotos dziļāka izpratne par to, ko viņi mācās, lai būtu vieglāk ieraudzīt apgūtā jēgu.

Bērns sāk runāt, tā veidojas valodu joma. Sākumā dzimtā, bet vēlāk arī svešvalodas. Tad viņš iepazīst savu tuvāko apkārtni, dabu, dažādus materiālus, un tā ir dabaszinātņu joma. Viņš iepazīst skaitļu valodu – matemātika. Mācās zīmēt, muzicēt, un tā ir māksla un pašizpausme.  Apzināties, ka dzīvo kopā ar citiem, – sociālās zinātnes. Apzināties vajadzības, rodot risinājumus, sākot ar cimdu adīšanu, lai nesaltu rokas, un beidzot ar robotu veidošanu, lai paveiktu darbus, un tā jau ir tehnoloģiju joma. Savukārt sports un veselība ir svarīga joma, lai visu iepriekšminēto cilvēks varētu paveikt.

Kas ir bieži pieminētā "kompetence" un "lietpratība"?

Kā mainīsies mācīšanās skolās?

Kā skolotājam sagatavoties mācību stundām ar individuālo pieeju?

Kā skolēni varēs mainīt skolu, ja programmas atšķirsies?

Vai līdzīgas satura pārmaiņas notiek arī citur pasaulē?

Vai mainīsies mācību grāmatas?

Vai vecāki arī turpmāk pildīs mājas darbus bērnu vietā?

Kādas profesionālās kvalifikācijas prasības būs nepieciešamas pedagogiem pilnveidotā mācību satura īstenošanai?

Atbild IZM Profesionālās un pieaugušo izglītības departaments:

Pašlaik spēkā esošās profesionālās kvalifikācijas prasības pedagogiem ir noteiktas 2018. gada 11. septembra noteikumos Nr. 569 “Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību”: https://likumi.lv/ta/id/301572-noteikumi-par-pedagogiem- nepieciesamo-izglitibu-un-profesionalo-kvalifikaciju- un-pedagogu-profesionalas-kompetences-pilnveides.

Pašlaik IZM virza uz MK apstiprināšanai grozījumus MK noteikumos Nr. 569 “Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību”, kurus plānots apstiprināt šovasar.

Pašlaik pakāpeniski pārejam uz kvalifikāciju “Skolotājs”, savukārt atbilstību mācību priekšmeta pasniegšanai vērtē pēc ieraksta diploma pielikumos. Saglabājas atbilstība zinātnes nozarei (sk. MK noteikumus Nr. 322 “Noteikumi par izglītības klasifikāciju”: https://likumi.lv/ doc.php?id=291524).

Noteikumu projektā ietvertas šādas prasības:

• augstākā pedagoģiskā izglītība (akadēmiskā, profesionālā, 5.LKI, 6.LKI);
• augstākā un pedagoģiskā izglītība (augstākā izglītība nozarē un sertifikāts par tiesībām veikt pedagoģisko darbību vai studiju programmas ietvaros apgūta studiju programmas daļa pedagoģijā, augstākā izglītība nozarē un skolotāja kvalifikācija, iegūta darba vidē balstītu studiju programmā);
• prasībās pedagogu izglītībai un kvalifikācijai esošie izņēmumi (bez pedagoģiskās izglītības var strādāt vienu gadu, saņemot mentora atbalstu; kā arī bez pedagoģiskās izglītības var strādāt profesionālās un interešu izglītības programmās, ja to kopējais stundu skaits gadā nepārsniedz 360 h);
• tiesības strādāt par pedagogu augstskolu akadēmiskajam personālam (bez papildu pedagoģiskās izglītības ieguves, bet ar vismaz divu gadu pieredzi mācību priekšmetam atbilstošajā zinātnes nozarē);
• pedagogiem cita mācību priekšmeta mācīšanai – studiju programmas attiecīgās studiju daļas apguve vai profesionālās kompetences pilnveides kursi 72 h apjomā (kombinējot vai komplektējot 36 h trijos gados, maksimums divi periodi);
• esošajiem skolotājiem prasības kvalifikācijai nemainīsies;
• jau kopš 2018. gada 11. septembra (MK noteikumi Nr. 569) nav prasības ievērot izglītības pakāpi mācību priekšmeta mācīšanai (izņemot, protams, pirmsskolu un sākumskolu);
• pedagogi ar atbilstošu kvalifikāciju darbam vidējās izglītības pakāpē varēs mācīt arī augstākā mācību satura apguves līmeņa jeb padziļinātos kursus. Lēmumu, vai skolotājs ar atbilstošu kvalifikāciju mācīs augstākā apguves satura līmeņa vai padziļinātos kursus, pieņem izglītības iestādes direktors.

Mācību jomu specifiskās prasības (sk. MK noteikumus Nr. 322 “Noteikumi par izglītības klasifikāciju”: https://likumi.lv/doc.php?id=291524):

• dabaszinātnes – kvalifikācija atbilstoši mācību priekšmetam vai zinātnes jomai. Var mācīt ar izglītības tematisko grupu Dabaszinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas saistītie;
• sports un veselība – sporta skolotāja kvalifikācija vai skolotāja kvalifikācija un profesionālās kompetences pilnveides kursi veselības mācībā, vai studiju programmā apgūta studiju programmas daļa veselībā, vai profesionālās kompetences pilnveides kursi 72 h apjomā;
• tehnoloģiju mācību joma – dizaina un tehnoloģiju mācību priekšmeta mācīšanai – mājturības un tehnoloģiju skolotāja kvalifikācija vai ar zinātnes nozari (Humanitārās zinātnes un māksla) saistīta kvalifikācija. Izglītības tematiskajā grupā Dabaszinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas ietilpst Dzīvās dabas zinātnes; Fizikālās zinātnes; Matemātika un statistika; Datorika. Datorikas programmu grupā ietilpst izglītības programmu grupa – datoru lietošana; datorsistēmas, datubāzes un datortīkli un programmēšana. Informātikas skolotājs var mācīt datoriku, programmēšanu;
• sociālā un pilsoniskā mācību joma – vēstures skolotāja kvalifikācija, sociālo zinību skolotāja kvalifikācija, kā arī ar Sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību tematiskās grupas, ar Sociālā un cilvēkrīcības zinātņu jomu saistītas studiju programmas daļas;
• kultūras izpratne un pašizpausme mākslā – attiecīgi vizuālās mākslas, mūzikas, literatūras skolotāja kvalifikācija. Mācību priekšmetam teātra māksla – skolotāja kvalifikācija un profesionālās kompetences pilnveides kursi teātra mākslā. Humanitārās zinātnes un māksla ir viena izglītības tematiskā grupa – šo mācību priekšmetu varēs mācīt arī, piemēram, literatūras skolotājs.

Vai saistībā ar jauno saturu interešu izglītības iestādēm ir kādi ieteikumi, metodiskie materiāli vai kursi, kā veidot mācību programmas jaunajā mācību gadā?

Atsevišķus metodiskos ieteikumus interešu izglītībai šajā projektā nav paredzēts veidot. Taču interešu izglītībai ir ļoti nozīmīga loma pilnveidotā satura īstenošanā, palīdzot skolēniem apzināties un attīstīt savas intereses, attīstot caurviju prasmes un vērtībās balstītus ieradumus. Tāpēc aicinām, veidojot un izvērtējot interešu izglītības programmas, izmantot jaunajos standartos ietverto redzējumu par skolēnu, tikumiem, caurviju prasmēm un attiecīgo mācību jomu sasniedzamajiem rezultātiem mūsu mājaslapas sadaļā "Mācību saturs”. Rosinām īpašu uzmanību pievērst caurviju prasmju attīstībai, kā arī mācību saturam sociālajā un pilsoniskajā mācību jomā (brīvprātīgais darbs, līdzdalība vietējā kopienā), kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību jomā (kultūrizglītības norises un pulciņi), veselības un fiziskās aktivitātes mācību jomā, dabaszinātņu, tehnoloģiju, matemātikas mācību jomās (tehniskā jaunrade). Aicinām noskatīties arī vebinārus par programmu paraugiem mūsu Youtube kanālā (https://www.youtube.com/skola2030), kā arī sadarbībā ar savas kopienas skolām plānot programmas, kas savstarpēji atbalsta viena otru. 

Vai sākumskolā vairs nav ētikas un kristīgās mācības?

Ar reliģiju saistītie jautājumi kā saturs nepazūd no izglītības standarta. Tas zināmā mērā tiek paplašināts, iekļaujot arī citas Latvijā pārstāvētās reliģijas mācību saturā pamatskolā un lielākās pasaules reliģijas saturā vidusskolā. Par ētikas un arī par reliģijas jautājumiem tiek runāts (iekļauts saturā) sociālās un pilsoniskās mācību jomas sociālo zinību mācību priekšmeta ietvaros.

VISC projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā” darba grupu par šiem jautājumiem vadīja Laima Geikina (Dr. theol., Dr. paed., profesore, vadošā pētniece sistemātiskajā un praktiskajā teoloģijā LU) – viņas vadībā sociālo zinību kursā iestrādāti reliģijas jautājumi tā, lai katrs jaunietis tajos būtu vairāk izglītots. Ja vecāki vēlas, iespējams apgūt fakultatīvi kristīgo ētiku un līdzīgu saturu. Tas paredzēts 2018. gada 27. novembra MK noteikumu Nr. 747 11.pielikuma 12.2.punktā.

Paralēli joprojām darbojās Reliģisko organizāciju likuma 6. pants, kas nosaka, ka konfesijām iespējams mācīt ekumēnisko kristīgo mācību uzticoties viens otram un saskaņojot konfesionālo programmu ar ekumēnisko. Šī joprojām var būt fakultatīva mācību satura daļa.

Kā turpmāk plānot mācību saturu un kādus plānošanas dokumentus veidot ikdienas darbam un sadarbībai starp skolotājiem?

Visi plānošanas dokumenti veidojami, ievērojot atpakaļvērstās plānošanas principu. Saskaņā ar to veiksmīgai mācību darba plānošanai secīgi veic trīs darbības: (1) izvirza sasniedzamos rezultātus, (2) precizē, ko tieši vērtēs jeb ar kādām darbībām skolēns demonstrēs, ka apguvis sasniedzamo rezultātu; un tikai tad (3) plāno mācību procesu jeb darbības, kas skolēnam jāveic, lai virzītos uz sasniedzamo rezultātu. Šie trīs jautājumi ir aktuāli visos plānošanas līmeņos, atšķirsies tikai detalizācijas pakāpe. Shēmā “Mācību satura plānošanas līmeņi” piedāvāts, kā katrs no trim atpakaļvērstās plānošanas jautājumiem izpaužas katrā no plānošanas līmeņiem.

Gada tematu plāns klasei/klašu grupai. To veido visam mācību gadam kā kalendāru pārskatu par tematu secību, stundu skaitu un būtiskākajiem sasniedzamajiem rezultātiem konkrētā kalendārā laika posmā vienai klasei visos vai vairākos mācību priekšmetos.

Visu tematu būtiskākos sasniedzamos rezultātus (SR) var apkopot, piemēram, šādā veidnē (sk. tālāk). Katram tematam atvēlētās rūtiņas lielums ir pielāgojams tematam apguvei paredzētajam stundu skaitam.

Gada tematu plāna klasei/klašu grupai mērķis ir gūt vienas klases/skolas ietvaros pārskatu par tematiem un/ vai sasniedzamajiem rezultātiem, ko konkrētā kalendārā laika posmā skolēni apgūs dažādos mācību priekšmetos. Šādu dokumentu izmanto arī, lai skolotāju grupas vai skolas līmenī vienotos par saskaņoti vai integrēti apgūstamiem sasniedzamajiem rezultātiem dažādos priekšmetos, t. i., caurskatot gada temata plānu, skolotāji izvērtē, kurus mācību priekšmetu sasniedzamos rezultātus ir mērķtiecīgi apgūt vienlaikus vai integrēti un kurus – atsevišķi katrā mācību priekšmetā.

Mācību priekšmeta tematiskais plāns. To veido kā detalizēti izvērstu sasniedzamo rezultātu, kā vērtēšanas un skolēna mācību darbību pārskatu konkrētajam tematam pirms temata apguves uzsākšanas. Tematiskā plāna mērķis ir palīdzēt skolotājam mērķtiecīgi plānot mācību procesu temata ietvaros. Tāpēc būtiski tematisko plānu veidot kā temata apguves gaitā lietojamu rīku, kuru iespējams papildināt un pielāgot skolēnu vajadzībām, kas noskaidrojas temata apguves laikā. Lai veidotu elastīgu un reālajai situācijai atbilstošu tematisko plānu, to var veidot pa daļām, katru atsevišķo tematu plānojot pa vienam vai blokiem pirms temata apguves uzsākšanas.

Kā veidot tematisko plānu?

• Stundas kārtas numurs: rakstām, kura stunda pēc kārtas tematā tā ir. Šajā vietā varam atspoguļot, kādos stundu blokos plānojam mācīšanos uz katru sasniedzamo rezultātu – pa vienai stundai, blokstundām vai kā citādi. Tātad sasniedzamajam rezultātam nav jābūt piesaistītam 40 minūšu posmam. Šī dokumenta ietvaros, izmantojot jēdzienu “stunda”, vienmēr domājam plašāk – stunda, blokstunda, nodarbība, u. c. laika vienība, kurā skolotājs plāno sasniedzamo rezultātu apguvi.
• Stundas nosaukums: rakstām virsrakstu vai atslēgas vārdus stundā apgūstamajam. Šī sadaļa dos pārskatu par apakštematu secību šī temata ietvaros.
• Stundā sasniedzamais rezultāts: izmantojam mācību priekšmeta programmas paraugā piedāvātos sasniedzamos rezultātus – ziņas, prasmes, kompleksos sasniedzamos rezultātus un ieradumus, lai formulētu sasniedzamo rezultātu katrai stundai šī temata ietvaros. Visbiežāk, lai nonāktu pie vienā stundā sasniedzama rezultāta, mācību priekšmeta programmā piedāvātie sasniedzamie rezultāti būs jāapvieno grupās (jeb – kuras ziņas un prasmes skolēni apgūs vienlaikus – vienā stundā?) un pēc tam jākonkretizē (jeb – cik tālu virzībā uz šo sasniedzamo rezultātu ir iespējams pavirzīties vienā stundā, – ko tieši apgūsim?).
• Skolēnu darbības, kas liecinās, ka rezultāts sasniegts: sašķeļam stundā sasniedzamo rezultātu līdz tik mazām vienībām, kuras varēsim stundā novērtēt, t. i., konkretizējam, kādas skolēnu zināšanas, prasmes, darbības pierādīs, vai viņi ir sasnieguši izvirzīto sasniedzamo rezultātu. Piemēram, ja sasniedzamais rezultāts ir “izpratne par...”, tad šajā vietā atbildam uz jautājumu “kādas darbības skolēnam jāspēj veikt, lai demonstrētu, ka viņam ir izpratne par...”, t. i., kas skolēnam jāspēj izdarīt, izskaidrot, lai pierādītu, ka viņš ir izpratis. Sagaidāmo skolēnu darbību precizēšanas process palīdz skolotājam vēlreiz pārliecināties, vai ieplānotais sasniedzamais rezultāts ir konkrētajā laika posmā sasniedzams un izmērāms.
• Mācību darbības, kas jāveic, lai skolēns virzītos uz stundā sasniedzamajiem rezultātiem: rakstām, kādas galvenās mācību darbības skolēnam jāpiedzīvo, lai izveidotu izpratni vai apgūtu prasmi, kas minēta sasniedzamajā rezultātā. Šajā sadaļā var pievienot saites uz jau radītajiem resursiem, kas noderēs virzībā uz konkrēto sasniedzamo rezultātu. Detalizētāk par to, kā virzīt mācīšanās procesu, plānosim stundas plāna līmenī.
• Komentāri: pēc tam, kad notikušas konkrētās mācību stundas, pierakstām komentārus nākamajam gadam. Varam izcelt lietas, kas bija veiksmīgi saplānotas un kurās vietās plānā var būt nepieciešami uzlabojumi.

Atsevišķu sasniedzamo rezultātu apguvi iespējams plānot saskaņoti vai integrēti. Integrēta sasniedzamo rezultātu apguve nozīmē, ka skolēns vienlaikus apgūst vairākos mācību priekšmetos plānotos sasniedzamos rezultātus. Integrēta temata mērķis ir palīdzēt skolēnam viengabalainu, nesadrumstalotu skatījumu uz pasauli, dziļāku izpratni, mācīties pārnest un izmantot apgūtās prasmes jaunās situācijās. Skolotājs/skolotāji, plānojot integrētu tematu, ievēro iepriekš minētos tematiskā plāna veidošanas principus.

Vai pilnveidotajā mācību saturā atsevišķi definēta arī karjeras izglītība?

Karjeras izglītība ir integrēta visā pilnveidotajā mācību saturā un pieejā.  Pilnveidotā mācību satura  būtība ir vērsta uz to, lai skolēniem būtu iespēja atklāt, attīstīt un pilnveidot savas stiprās puses, realizēt intereses, mācīties darot, skaidri apzinoties katras darbības sasniedzamos rezultātus, kā arī saņemt pilnvērtīgu atgriezenisko saiti.

Spēkā esošajos normatīvajos aktos nav atsevišķi aplūkota karjeras izglītība kā mācību priekšmets, taču ir minēti satura īstenošanas principi un sasniedzamie rezultāti mācību jomās attiecībā uz karjeras izglītības jautājumiem. Karjeras izglītība pilnveidotajā mācību saturā iekļauta gan skolēniem plānotajos sasniedzamajos rezultātos mācību jomās, gan caurviju prasmju mērķos.

Vispārējās vidējās izglītības standartā MK noteikumu Nr. 416. 14.7. punktā par mācību satura īstenošanas principiem teikts: “Izglītības iestāde rosina skolēnus laikus un mērķtiecīgi apzināties savas intereses, turpmāko studiju un profesionālās darbības virzienus un iespējas, piedāvājot daudzveidīgas darbības un karjeras izglītības pieredzi mācību procesā, kvalitatīvu un daudzpusīgu informāciju par turpmāko studiju un profesionālās darbības iespējām, individualizētas konsultācijas un atbalstu”.

Turpat 2. pielikumā pie plānotajiem sasniedzamajiem rezultātiem svešvalodā 1.2.4. punktā teikts, ka skolēns: “Meklē iespējas savai izaugsmei starptautiskā akadēmiskā vidē, izstrādā karjeras plānu un sagatavo tam nepieciešamo dokumentāciju svešvalodā.” Turpat 3. pielikumā sociālajā un pilsoniskajā mācību jomā 1.1. punktā teikts, ka skolēns augstākajā apguves līmenī “izmantojot kritisko domāšanu, formulē savas vērtības, izvērtē individuālās zināšanas, prasmes un atpazīst iztrūkstošo. Pieņem lēmumus par prasmju attīstīšanu un profesionālo pilnveidi savā turpmākās karjeras vadībai, lai elastīgi pielāgotos pārmaiņām.” Nozīmīga karjeras izglītības satura daļa ir pašvadītas mācīšanās caurvija, kas ietver to, ka skolēns apzinās sevi kā indivīdu, savas vēlmes, vajadzības un intereses, izvirza mērķus un plāno, kā tos sasniegt utt.

Daudzās skolās darbojas karjeras konsultants vai profesionāls pedagogs karjeras konsultants (PKK), kurš var veidot sadarbību starp skolēnu, skolotājiem, atbalstīt personālu un skolas administrāciju un sniegt metodisku, informatīvu atbalstu skolotājiem, tostarp – kā karjeras jautājumus var iekļaut mācību saturā un procesā (darba pasaules izzināšana, profesiju iepazīšana, izglītības iespēju izpēte, mērķu plānošana u. c.), un kurš arī atbalsta skolēnus savu spēju un interešu apzināšanā un turpmākās karjeras un izglītības jautājumos.

Pedagogu karjeras konsultantu (PKK) ieteicamie darbības virzieni skolā.

• PKK ir galvenais sadarbības uzturētājs starp skolēnu, pedagogiem, atbalsta personālu un skolas administrāciju, kas nodrošina savu zināšanu un pieredzes pārnesi karjeras izglītības dziļākai integrēšanai dažādās mācību jomās.

• PKK veicina skolotāju savstarpējo sadarbību mācību jomu ietvaros un starp jomām, iedod instrumentus, kā identificēt karjeras vadības prasmes pilnveidotajā mācību saturā un attīstīt tās.

• PKK sniedz metodisku, informatīvu un konsultatīvu individuālo atbalstu skolēniem pamatskolā izsvērtu karjeras lēmumu pieņemšanai, lai izvēlētos vispārējās vai profesionālās izglītības virzienu un veidotu savām tālākajām profesionālajām un personīgajām interesēm atbilstošu karjeras plānu pēc 9. klases.

• PKK seko mācību satura sasaistei ar turpmākās izglītības un darba ceļu, piedāvājot skolēniem, viņu vecākiem un skolotājiem informāciju par darba tirgus attīstības tendencēm un dažādām izglītības iespējām Latvijā un pasaulē.

Pārejot uz jauno vidusskolas modeli, PKK var sniegt skolēniem nepieciešamo individuālo atbalstu vidējās izglītības izvēlēs. Ieteicamās darbības.

• PKK veic skolēnu interešu un vajadzību izpēti.

• Balstoties uz izpētes datiem, PKK sniedz atbalstu skolas administrācijai izglītības piedāvājuma veidošanā.

• PKK informē skolēnus un viņu vecākus par skolas izglītības piedāvājumu.

• PKK sniedz individuālu atbalstu skolēniem, veidojot individuālo mācību plānu (palīdz izvēlēties vispiemērotāko padziļināto kursu komplektu), balstoties uz skolēna spējām, interesēm un skolas piedāvājumu.

• PKK veic skolēnu interešu un vajadzību monitorēšanu un fiksē izmaiņas attiecībā uz skolēna nākotnes plāniem.

• PKK sniedz individuālu atbalstu skolēniem visā vidējās izglītības pakāpē, kopā ar skolēnu modelē nepieciešamās izmaiņas  skolēna individuālajā plānā, kā arī aktualizē šos jautājumus skolas administrācijai un iesaistās labāko risinājumu izstrādē.