Mācību norise

Kopējais stundu skaits mācību priekšmetā būs noteikts trim gadiem, nevis nedēļai, kā tas ir bijis līdz šim, un skola tādējādi varēs elastīgāk organizēt mācības, pavadīt visu mācību dienu, veicot apjomīgāku pētījumu kādā mācību priekšmetā vai dodoties mācību ekskursijā, – integrēt mācību priekšmetus, lai sekmētu skolēnu iedziļināšanos mācību tematos.

Standartā paredzēts, ka skolas būs tiesīgas mainīt stundu skaitu mācību priekšmetos 10 % robežās, bet ģimnāzijās pat 25 % ietvaros no standartā noteiktā mācību stundu skaita un brīvāk plānot ikdienas mācību darbu, lai sasniegtu izglītības mērķus, un pielāgot saviem skolēniem atbilstošu mācību plānu katram posmam.

Šīs izmaiņas dod iespēju skolām ieplānot lielāku stundu koncentrāciju mācību gada vai semestra ietvaros vienā mācību priekšmetā vai mācību jomā, lai mācību nolūkos skolēni varētu doties uz muzejiem, apmeklēt vēsturiskus objektus, veikt pētījumus un īstenot projektus, kas prasa ilgāku laiku. Šāda pieeja ļauj ieplānot konkrētus tematus atbilstoši gadalaikam ārpus telpām dabaszinībās. Skolās ar nelielu skolēnu skaitu, kurās vienas mācību jomas priekšmetus reizēm māca viens skolotājs, var ieplānot vairāku mācību priekšmetu apguvi integrēti. Dažādos apvidos skolēnu vajadzības apgūt pastiprināti kādu mācību priekšmetu var atšķirties. Tā, piemēram, vidē, kur skolēniem ir pieejams mazāks atbalsts un resurss pirmās svešvalodas apguvei, skola var mērķtiecīgi ieplānot lielāku svešvalodas stundu skaitu.