Pilnveides principi

Būtiskums un kompleksums 

Obligātais mācību saturs ir veidots, fokusējoties uz būtiskāko mācību satura apguvei skolēnam, lai veidotos lietpratība (kompetence) kā komplekss skolēna mācīšanās rezultāts ilgākā laika periodā (pirmsskolā, 1.-3., 4.-6., 7.-9., 10.-12. klasē). 

Obligātais mācību saturs ir organizēts saskaņā ar mācību satura lielajām idejām (būtiskākajiem pamatjēdzieniem), kas skolēnam jāsaprot, lai veidotos vienota izpratne par apkārtējo pasauli un sevi tajā. Lielās idejas veido obligātā mācību satura strukturālo ietvaru. Tām atbilstoši aprakstītas prasības obligātā satura apguvei jeb plānotie skolēnam sasniedzamie rezultāti, pabeidzot noteiktu izglītības posmu. 

Sistēmiskums, pēctecība un veselums 

Mācību saturs tiek strukturēts cilvēka dzīves darbībai nozīmīgās jomās, turpmāk mācību jomās, atsedzot lielās idejas caur skolēnam sasniedzamo rezultātu (mācīšanās mērķu) prizmu, parādot tos pēctecīgā attīstībā cauri visām izglītības pakāpēm. Tā tiek aprakstīta mācību satura pēctecība un mazināta esošā mācību satura sadrumstalotība un dublēšanās. 

Mācību saturs skolēnam veidots pēctecīgi un saskaņoti no pirmsskolas līdz vidusskolai atbilstoši konkrētajam izglītības posmam izvirzītajiem mērķiem un vienotām lielajām idejām. Tas nozīmē, ka, piemēram, mācību saturs 7.-9. klašu posmā vēsturē balstās sociālās un pilsoniskās mācību jomas satura iepriekšējās izglītības pakāpēs. 

Jo jaunāks skolēns (piemēram, 1.-3. klase), jo mazāk mācību vienību nosaukumu ir skolēna stundu sarakstā. Piemēram, 1.-3. un 4.-6. klašu posmā ir vienoti veidots un savstarpēji saskaņots mācību saturs dabaszinātņu, sociālajā un pilsoniskajā, tehnoloģiju mācību jomā, katrā veidojot vienu mācību priekšmetu – attiecīgi sociālās zinības, dabaszinības, dizains un tehnoloģijas. Savukārt 7.-9. klašu posmā skolēniem jau vienā jomā tiek piedāvāti vairāki mācību priekšmeti. Piemēram, sociālajā un pilsoniskajā mācību jomā pirmsskolā bērni apgūst sociālo zinību elementus, 1.-3. klasē mācību priekšmetu “Sociālās zinības”, 4.-6.klasē mācību priekšmetu “Sociālās zinības un vēsture”, bet 7.-9. klašu posmā – “Sociālās zinības” un “Latvijas un pasaules vēsturi” kā divus mācību priekšmetus. 

Mērķu atvasināšana 

Veidojot mācību saturu, no plānotajiem skolēnam sasniedzamajiem rezultātiem (skolēnu mācīšanās mērķiem) mācību jomās valsts izglītības standartā (pirmsskolas vadlīnijām, pamatizglītības standarta un vispārējās vidējās izglītības standarta) atvasina sasniedzamos rezultātus mācību priekšmetos, veidojot mācību priekšmetu programmas, no kurām, savukārt, skolotājs atvasina sasniedzamos rezultātus katrai mācību stundai. Tā tiek panākts, ka ikkatrā mācību stundā tiek apgūta noteikta sasniedzamā rezultāta daļa attiecībā pret standartā plānoto.

Rezultāta mērāmība 

Skolēnam sasniedzamie rezultāti ir vienkārši vai kompleksi. Komplekss sasniedzamais rezultāts ir raksturo skolēna spēju koordinēti lietot zināšanas, prasmes un ieradumus jaunās, neierastās situācijās). Katrs skolēnam sasniedzamais rezultāts ir izmērāms mācību procesa laikā (formatīvi) vai/un tā noslēgumā (summatīvi). 

Starpdisciplinaritāte 

Mācību saturam ir starpdisciplinārs, integrēts raksturs. Lai skolēnam veidotos kopīga, vienota izpratne par apkārtējo pasauli, mācību satura organizācija vispārējā izglītībā, jo īpaši pirmsskolā un sākumskolā no 1. līdz 3. klasei, tiek plānota iespējami savstarpēji saistīti vai integrēti gan vienas, gan vairāku mācību jomu ietvaros, veidojot arī kopīgus tematus starp mācību jomām, to parādot kā piemērus mācību priekšmetu programmu paraugos. Izveidotā mācību satura apguvei līdztekus vienkāršiem uzdevumiem skolēni veic kompleksus uzdevumus, to izpildei apgūstot mācību saturu ne tikai vienā mācību jomā, bet arī vairāku mācību priekšmetu vai mācību jomu ietvaros.