Valsts pārbaudes darbi
Obligāto valsts pārbaudes darbu programmas un paraugi:
- Matemātikas vispārīgā līmeņa (profesionālās izglītības iestādēm) valsts pārbaudes darba programma un paraugs (vebinārs: https://youtu.be/BVmRoCWzXbk);
- Matemātikas optimālā līmeņa valsts pārbaudes darba programma un paraugs (vebinārs: https://youtu.be/r3pxf9JLXzA);
- Svešvalodu optimālā līmeņa valsts pārbaudes darba programma un paraugs (vebinārs: https://youtu.be/1pqPcGZDMbo);
- Latviešu valodas optimālā līmeņa valsts pārbaudes darba programma un paraugs (vebinārs: https://youtu.be/3py1uEskgLw).
Vērtēšana skolā
Vērtēšana ir neatņemama mācību procesa daļa. Tās mērķis ir palīdzēt skolotājam izvērtēt skolēna mācīšanās stiprās un vājās puses un noskaidrot nepieciešamo atbalstu, lai atbilstoši un efektīvi plānotu turpmākās mācības. Līdz ar pilnveidoto saturu skolās būtiski palielinās formatīvās vērtēšanas jeb vērtēšanas, lai uzlabotu mācīšanos, loma ikdienā. Tādējādi no skolēnu zināšanu, prasmju un attieksmju vērtēšanas plašākā kontekstā, var izdalīt trīs vērtēšanas mērķus.
Pirmais un nozīmīgākais vērtēšanas mērķis ir atbalstīt skolēnus ikdienas mācību procesā – tā galvenokārt ir skolotāja palīdzība atgriezeniskās saites veidā ikdienā klasē. Šādam mērķim kā palīgs skolotājam ir veidoti arī Skola2030 izstrādātie 20 diagnosticējošie darbi dažādās mācību jomās atbilstoši jaunam mācību saturam (tie nav obligāti). Taču šim mērķim var kalpot jebkuri pārbaudes darbi – gan mazie pārbaudes darbi.
Otrais – eksāmenā apliecināt jeb sertificēt skolas gados iemācīto. Eksāmena mērķis, no vienas puses, ir taisnīgi un ticami novērtēt tā satura apguvi, ko skolēni ir mācījušies daudzus gadus, taču no otras puses – tā ir iespēja skolēnam pašam pārliecināties par savām zināšanām un prasmēm un apliecināt tās.
Ļoti svarīgi, lai šī apziņa par eksāmenu kā kvalitatīvu rīku savu zināšanu, prasmju un iemaņu pārbaudē, pirmkārt, veidotos un būtu nozīmīgi pašam skolēnam. Tēlaini runājot, par eksāmeniem būtu jādomā – es varu domāt, ka protu spēlēt klavieres, bet es gribu pēc būtības pārliecināties, cik kvalitatīvi.
Piemēram, svešvalodā skolēnam ir iespēja iegūt B1 vai B2 sertifikātu – optimālā līmeņa valsts pārbaudes darbs ir izveidots tieši atbilstoši B2 līmenim.
Trešais mērķis ir saistīts ar izglītības rīcībpolitikas mērķiem un izglītības pakalpojuma kvalitātes pārvaldību pašvaldības līmenī, kā arī pašas skolas līmenī. Proti, svarīgi izmantot vērtēšana datus, lai izvērtētu izglītības iestādes (nevis katra individuālā skolēna vai skolotāja) sniegumu un domātu, kā skolas (arī pašvaldības, valsts) līmenī plānot noteiktos uzlabojumus, resursu pārdali, profesionālo atbalstu u.tml.
Vairāk par vērtēšanas veidiem: https://www.skola2030.lv/lv/istenosana/macibu-pieeja/vertesana
Obligātie valsts pārbaudījumi (eksāmeni)
Tāpat kā līdz šim skolēna sasniegumu vērtēšanā paredzēti arī obligātie valsts pārbaudījumi.
Pamatizglītību noslēdzot, jānokārto valsts pārbaudes darbi jeb eksāmeni:
- trīs eksāmeni: latviešu valodā, svešvalodā un matemātikā;
- ceturtais – starpdisciplinārs pārbaudes darbs par sociālās un pilsoniskās, dabaszinātņu un tehnoloģiju mācību jomu saturu.
Vispārējās vidējās izglītības iegūšanai jānokārto valsts pārbaudes darbi jeb eksāmeni:
- latviešu valodā (vismaz optimālajā līmenī);
- svešvalodā (angļu, vācu vai franču) vismaz optimālajā līmenī;
- matemātikā (vismaz optimālajā līmenī);
- divos no padziļinātajiem kursiem (augstākajā līmenī).
Ja latviešu valodu, svešvalodu, matemātiku skolēns mācās optimālajā vai augstākajā līmenī, valsts pārbaudes darbs jākārto tikai vienreiz – optimālajā vai augstākajā līmenī.
Profesionālo izglītības iestāžu audzēkņiem vidējās izglītības diploma iegūšanai jānokārto:
- profesionālās kvalifikācijas eksāmens;
- valsts pārbaudes darbs latviešu valodā vismaz optimālajā mācību satura apguves līmenī;
- valsts pārbaudes darbs svešvalodā (angļu, vācu, vai franču) vismaz optimālajā (B2) mācību satura apguves līmenī;
- valsts pārbaudes darbs matemātikā jebkurā no mācību satura apguves līmeņiem atbilstoši apgūstamās programmas saturam.
Eksāmenu izvēle vidusskolā
Šī 2021./2022. mācību gada noslēgumā pirmo reizi vidusskolēniem tiks piedāvāta iespēja izvēlēties kārtot valsts pārbaudes darbus jeb eksāmenus atbilstoši pilnveidotajam mācību saturam un jaunajam standartam – jau 11. klasē. Skolēni – šī gada vienpadsmitie – varēs kārtot eksāmenus saskaņā ar jauno vispārējās vidējās izglītības standartu. Atbilstoši jaunajam standartam optimālā līmeņa eksāmenus latviešu valodā, svešvalodā un matemātikā jau šogad varēs kārtot skolēni, kuri pabeigs kursus optimālajā līmenī.
Šajā mācību gadā vidusskolā dažādi skolēni kārtos atšķirīgus eksāmenus – proti, paralēli vienā mācību priekšmetā notiks dažādi eksāmeni. Šogad skolēni, kuri sākuši mācības atbilstoši iepriekšējam standartam (12 .klase, 3., 4.kurss) pēdējo reizi arī eksāmenus kārtos atbilstoši iepriekšējiem standartiem. Šos eksāmenus kārtos tikai 12. klašu vai 3.kursa, vai 4.kursa audzēkņi profesionālajās izglītības iestādē. Vienlaikus šis ir pirmais mācību gads, kad skolēni – šī gada 11. klašu grupās – varēs pirmo reizi kārtot eksāmenus saskaņā ar jauno vispārējās vidējās izglītības standartu.
Eksāmenu norises datumi:
https://likumi.lv/ta/id/321679-noteikumi-par-valsts-parbaudes-darbu-norises-laiku-2021-2022-macibu-gada
Aktuālā informācija par valsts pārbaudes darbu norisi šajā mācību:
https://www.visc.gov.lv/lv/valsts-parbaudes-darbi-20202021mg
Jauno eksāmenu paraugi un to programmas
Mācību resursu krātuvē mape.skola2030.lv ir publicēti vispārīgā un optimālā līmeņa valsts pārbaudes darbu paraugi un to programmas vidējās izglītības noslēgumam. Publicēti – optimālā līmeņa paraugi svešvalodas, matemātikas un latviešu valodas eksāmeniem, kā arī vispārīgā līmeņa eksāmena paraugs matemātikā – matemātikas eksāmenu vispārīgajā līmenī varēs kārtot tikai profesionālās izglītības audzēkņi. Ar šiem materiāliem var iepazīties gan skolotāji, gan skolēni un viņu vecāki.
Eksāmenu paraugi veidoti kā reāls eksāmena piemērs, tā noslēgumā piedāvāti arī vērtēšanas kritēriji un atbilžu piemēri.
Valsts pārbaudes darba programmas veidotas kā teorētiskais ietvars 2021./2022. mācību gada un nākamo gadu valsts pārbaudes darbu izstrādei, kas nodrošinātu to salīdzināmību, grūtības pakāpes nemainību un pēctecību. Programmās aprakstīti principi, vadlīnijas, uz kurām būvēts konkrētais paraugs, skaidrots eksāmenu vērtēšanas saturs, uzbūve, vērtēšanas kārtība un kritēriji.
Konkrētā gada eksāmenu veidos Valsts izglītības satura centrs (VISC), izmantojot izstrādāto valsts pārbaudes darba programmu un paraugus. Šie un nākamie ikgadējie eksāmeni būs veidoti pēc iepriekš eksāmenu paraugos minētajiem principiem un satura ietvara, tā kā paraugi veidoti, balstoties standartā. Taču, izstrādājot konkrētā gada eksāmenus, VISC pielāgos konkrētas prasības, piemēram, izvērtējot arī Covid-19 ietekmi izglītībā.
Jauno augstākā līmeņa valsts pārbaudes darbu programmas un paraugi būs pieejami 2022. gada augustā – vienu mācību gadu pirms skolēni pirmo reizi kārtos augstākā līmeņa eksāmenus saskaņā ar jauno standartu.
Eksāmenu saturs, uzbūve un norise
Eksāmeni atspoguļo vispārējās izglītības standarta saturu un tajā noteiktos sasniedzamos rezultātus – tie uzbūvēti tā, lai skolēns dažu stundu laikā varētu atklāt savas zināšanas, ko viņš ir iemācījies, uzkrājis vairāku gadu garumā un var parādīt. Nolūks ir pēc iespējas taisnīgi, ar lielu ticamību novērtēt šo skolēna sniegumu.
Pēc būtības eksāmeni veidoti kā vērtēšanas rīks, kas ļauj izvērtēt standartā ietvertā satura apguvi.
Eksāmenu saturs strukturēts gan padziļināto kursu valsts pārbaudes darbu programmās, gan optimālajam līmenim, izmantojot trīs kategorijas: izziņas darbības dziļums, satura moduļi un sasniedzamo rezultātu grupas (piemēram, skolēns spēj skaidrot, spriest, komunicēt matemātiski, risināt kompleksas problēmas).
Piemēram, starptautiskajā PISA pētījumā iekļauts uzdevums skolēniem matemātikā par beisbolu – daudzi bērnu to nespēja atrisināt nevis nepietiekamu matemātikas zināšanu dēļ, bet tāpēc, ka viņiem bija sveša beisbola spēle. Tāpēc ikvienā eksāmenā jāpiedāvā uzdevumi ar dažādu kompleksuma pakāpi, vairākos, daudzveidīgos kontekstos. Tā varēs nodrošināt taisnīgas iespējas visiem skolēniem – gan akadēmiski spējīgākajiem, gan vājākiem, demonstrēt apgūto. Tam vajag laiku, un tāpēc arī eksāmenam ir paredzētas vairākas stundas.
Piemēram, latviešu valodā jaunums ir eksāmenā iekļautā mutvārdu daļa. Tā kā mūsdienās, darot tādu vai citu darbu, ir pieejami dažādi resursi, tagad arī uzdevumos ir palielināta tā dēvētā iedevuma daļa. Piemēram, latviešu valodā palielināta iedevuma daļa nozīmē, ka ir teksti, informācija, ar kuru skolēni strādās pārbaudes darba laikā.
Matemātikā būtiski palielinās nozīme tam, ka skolēns ne tikai demonstrē pareizu atbildi, bet arī izpratni par to, kāpēc viņš ir izvēlējies tieši šādu risinājumu, ar ko tas ir labākais. Tas tagad aizņem lielāku uzdevumu daļu, ar ko skolēns saskaras valsts pārbaudes darbā, un atspoguļojas arī vērtēšanas kritērijos. Lielāks fokuss ir uz darbības jēgu un izpratni, un, lai nodrošinātu pietiekamu laiku iedziļināties un domāt, spriest, skolēniem būs iespēja izmantot kalkulatoru eksāmena laikā.
Lai eksāmens daudz plašāk atspoguļotu standartā iekļauto saturu, eksāmenos palielināts komplekso uzdevumu skaits – tā kā arī jaunajā standartā ir lielāks komplekso sasniedzamo rezultātu īpatsvars. Kompleksi ir tādi uzdevumi, kuros skolēni demonstrē savu darbību jaunās, nezināmās situācijās – demonstrē zināšanu un prasmju pārnesi. Uzdevumi veidoti tādi, lai tie ļautu skolēniem demonstrēt prasmi pārnest zināšanas un darboties jaunos kontekstos.
Kompleksi uzdevumi bieži saistās ar skolēna pieredzi un autentiskām, reālas dzīves situācijām un kontekstu (nevis vērsti uz atsevisķu prasmi un sakarību), tiek iesaistītas daudzveidīgas prasmes, augsts izziņas darbības līmenis , raksturīga starpdisciplinaritāte, daudzveidība risinājumos.
Tipveida uzdevumu un kompleksu problēmuzdevumu atšķirības skat. kolektīvajā monogrāfijā “Mācīšanās lietpratībai” 77.lpp. https://www.siic.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/projekti/siic/Kolektiva_monografija/Macisanas_Lietpratibai.pdf
Mainās kritēriji un pazīmes, pēc kurām vērtēt, vai skolēna demonstrētais sniegums ir kvalitatīvs vai nav. Joprojām paliek arī viennozīmīgi vērtējami piemēri, kur vajag tikai atrisināt kādu vienādojumu, bet daudz vairāk ir tādu uzdevumu, kur sniegumu vērtē dažādās kvalitātes gradācijas, t.i., cik kvalitatīvs ir skolēna sniegums.
Matemātikā eksāmenā ir ietverta jauna sasniedzamo rezultātu grupa - matemātikas valoda. Apkopojot pierādījumus par skolēna sniegumu no viņa atbildēm vairākos uzdevumos, varam pārliecinātos ne tikai par risinājumu un rezultātu, bet arī to, cik kvalitatīvi skolēns komunicē par matemātiku, cik precīzi spēj kaut ko skaidrot, izmantojot matemātikas valodu. Tas ir jaunums, kāds līdz līdz šim nav bijis.
Lai skolēns sekmīgi mācītos, viņam ir jāzina ne tikai sasniedzamais rezultāts, bet arī vērtēšanas kritēriji. Snieguma līmeņu apraksti (skolēna snieguma apraksti dažādos kvalitātes līmeņos) ir iekļauti kā pielikumi valsts pārbaudes darbu programmās. Tie ir pieejami, lai skolotāji tos izmantotu savā ikdienas praksē jau šobrīd, laikā, kad skolēns apgūst standartā ietverto mācību saturu. Tādējādi – apguvuši saturu – skolēni zinās un pratīs apgūto likt lietā arī jaunās situācijās, veidot zināšanu un prasmju pārnesi.
Šāda pieeja eksāmenā – skolēnam demonstrēt, ka izprot jēgu, iekļauta visos eksāmenos. Latviešu valodā, beidzot 9. klasi, skolēnam jāprot lietot visas valodas prasmes, pareizi runāt un rakstīt. Beidzot vidusskolu, optimālajā līmenī svarīgas ir tekstveides prasmes – lietot dažādus valodas struktūras elementus, tostarp gramatikas, lai niansēti veidotu savus, auditoriju uzrunājošus, tekstus ar mērķtiecīgu vēstījumu. Tāpat jāprot pamanīt šo elementu nozīmi citu autoru tekstos.
Eksāmenu paraugu izstrāde un aprobācija
Eksāmenu pamatā ir standartā noteiktie sasniedzamie rezultāti, un pārbaudes darbi izriet no standarta. Tā kā jaunajā standarā iekļauti kompleksi sasniedzamie rezultāti skolēnam, arī valsts pārbaudes darbi jeb eksāmeni tiek pilnveidoti atbilstoši – iekļaujot eksāmenos kompleksus uzdevumus. Eksāmenu saturs mainīts, lai skolēna zināšanas un prasmes vērtētu taisnīgāk, objektīvāk, atbilstoši līmenim un laikam, kas veltīts, lai apgūtu konkrēto mācību priekšmetu. Skola2030 veidotie vērtēšanas rīki ļauj izvērtēt standartā ietvertā satura apguvi.
Jaunos valsts pārbaudes darbu (eksāmenus) paraugus un to programmas veido eksperti praktiķi, augstskolu mācībspēki sadarbībā ar VISC speciālistiem. Eksāmenu paraugi tiek aprobēti ar skolēniem un skolotājiem, kā arī – tos izvērtē ārējie eksperti.
Darbu izstrādātāji pēta pasaules praksi, kā arī vērtēšanas izstrādes komanda profesionāli pilnveidojas, tajā skaitā, sadarbībā ar ilggadēju Skola2030 partneri Kembridžas universitātē Lielbritānijā - Cambridge Assessment International.
