Vērtēšana
Vērtēšana ir neatņemama mācību procesa daļa. Būtiski palielinās formatīvās vērtēšanas jeb vērtēšanas, lai uzlabotu mācīšanos loma ikdienā. Uzsvērta diagnosticējošo pārbaudes darbu loma kā būtisks atbalsts skolotājiem, lai plānotu savu ikdienas darbu mācību gada sākumā.
Tāpat kā līdz šim skolēna sasniegumu vērtēšanā paredzēti arī obligātie valsts pārbaudījumi.
Vērtēšanas veidi
- Formatīvā vērtēšana jeb skolēnu snieguma vērtēšana ikdienā, lai uzlabotu mācīšanos. Tā paredz laikus un regulāri sniegtu attīstošu atgriezenisko saiti (ko var sniegt gan skolotājs, gan citi skolēni), lai uzlabotu mācīšanos. Formatīvās vērtēšanas ietvaros nepieciešams attīstīt arī skolēnu pašvērtēšanas prasmes.
- Summatīvā vērtēšana jeb skolēnu snieguma novērtēšana. Skolotājs novērtē un dokumentē skolēna mācīšanās rezultātu attiecībā pret plānotiem sasniedzamajiem rezultātiem mācīšanās posma noslēgumā, piemēram, temata, mācību gada vai posma noslēgumā. Vērtējumu summatīvās vērtēšanas ietvaros izsaka:
- 1.–3. klasē rakstiski četros apguves līmeņos (mācību gada beigās skolēni saņems rakstisku sasniegumu vērtējumu apguves līmeņos atbilstoši nozīmīgākajiem mācību jomā definētajiem sasniedzamajiem rezultātiem: sācis apgūt; turpina apgūt; apguvis; apguvis padziļināti. Izmaiņas ieviestas, atzīstot, ka vērtējums ballēs atsevišķos mācību priekšmetos jau no otrās klases neatbilst pašreizējai starptautiskajai praksei un nesniedz detalizētu informāciju par skolēna sniegumu);
- 4.–9. klasē 10 ballu skalā kā līdz šim.
- Diagnosticējošā vērtēšana. Tās mērķis ir palīdzēt skolotājam izvērtēt skolēna mācīšanās stiprās un vājās puses un noskaidrot nepieciešamo atbalstu, lai atbilstoši un efektīvi plānotu turpmāko mācību procesu. Diagnosticējošie pārbaudes darbi vairs nebūs jāīsteno vienā noteiktā laikā. Projektā tiks izstrādāti un pakāpeniski piedāvāti 20 diagnosticējošie darbi dažādās mācību jomās atbilstoši jaunam mācību saturam.
-
Obligātie valsts pārbaudījumi.
Pamatizglītību noslēdzot:
- trīs eksāmeni: latviešu valodā, svešvalodā un matemātikā;
- ceturtais – starpdisciplinārs pārbaudes darbs par sociālās un pilsoniskās, dabaszinātņu un tehnoloģiju mācību jomu saturu.
Vispārējo vidējo izglītību iegūstot, skolēnam plānots kārtot šādus valsts pārbaudes darbus:
- latviešu valodā (vismaz optimālajā līmenī);
- svešvalodā (angļu, vācu vai franču) vismaz optimālajā līmenī;
- matemātikā (vismaz optimālajā līmenī);
- divos no padziļinātajiem kursiem (augstākajā līmenī);
Skola2030 ietvaros tiek izstrādāti metodiskie materiāli un piemēri kompleksu sasniedzamo rezultātu vērtēšanai katrā mācību jomā. Vērtējums izteiks skolēnu sniegumu pret katras mācību jomas sasniedzamajiem rezultātiem un mācību jomā izvirzītajiem mērķiem un uzdevumiem. Ar sasniedzamajiem rezultātiem mācību jomās ir iespēja iepazīties pamatizglītības standarta attiecīgajos pielikumos.
Papildu resursi
Raksti par vērtēšanu un skolotāju pieredzi 2018. gada decembra izdevumā skolotāju atbalstam pilnveidotā satura un pieejas īstenošanā “Domāt.Darīt.Zināt."
https://www.skola2030.lv/lv/jaunumi/zinu-izdevums/skola2030-zinu-izdevums-2Vērtēšana skolēna izaugsmei (Pāvels Pestovs)
https://youtu.be/pcsWNN4FfVoKo vērtēšana iemāca skolēniem? (Solvita Lazdiņa)
https://youtu.be/5tsxGyj_bisKā vērtēt kompleksu sniegumu? (Dace Namsone)
https://youtu.be/giDpt9vz_1s“Vērtēt, lai mācītos”, astoņu minūšu video par vērtēšanu no Skola2030 konferences
https://youtu.be/bilmxTPkYtwVērtēšana Somijas izglītības sistēmā (Irmeli Halinena)
https://youtu.be/Cx4RrLLS6x4Priekšnoteikumi veiksmīgai vērtēšanai un kā līdz tai nonākt. (Tims Outss)
https://youtu.be/pLnrJSK32hwČakāne L., Formatīvās vērtēšanas lomas pastiprināšanās, īstenojot mācīšanos iedziļinoties (2018). Mācīšanās lietpratībai. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds.
https://doi.org/10.22364/ml.2018Vebinārs. Biežāk uzdotie jautājumi par vērtēšanu / 21.08.2020.
https://youtu.be/quACZ6XGAVUVērtēšana katra skolēna izaugsmei (Pāvels Pestovs) / 08.10.2020.
https://youtu.be/JAkR4fdvticAtgriezeniskā saite katra skolotāja izaugsmei (Dace Namsone) / 08.10.2020.
https://youtu.be/JmzprXEaXQ0Biežākie jautājumi Visi jautājumi
Vai taisnība, ka skolā vairs neliks atzīmes?
Nē, tā nav taisnība.
Atzīmes netiks atceltas. Tās arī turpmāk rādīs, ko skolēns iemācījies temata, semestra, mācību gada noslēgumā.
Taču ikdienā ir svarīgi, lai vērtēšana palīdzētu skolēnam saprast, ko viņš jau zina un prot un ko vēl ne. Svarīgi, ka mācību procesā pirms noslēguma darba viņam ir iespēja pārliecināties par to, ko viņš zina, no klasesbiedra vai skolotāja, un viņam ir pieejams laiks un informācija, ko konkrēti viņš var darīt, lai uzlabotu savu rezultātu.
Vairāk par vērtēšanu lasi Skola2030 ziņu izdevumā - http://bit.ly/zinu_izdevums_vertesana, kā arī sadaļā "Vērtēšana".
Kad un kā izteikt summatīvos vērtējumus?
Tāpat kā līdz šim, summatīvo vērtēšanu skolotājs organizē mācīšanās posma noslēgumā. Par mācīšanās posma noslēgumu tiek uzskatīts ne tikai mācību gads, bet arī temats, temata daļa vai, piemēram, apjomīgāks mācību darbs (pētnieciskais, jaunrades darbs u. c.), kura laikā skolēnam ir bijusi iespēja apgūt noteiktu sasniedzamo rezultātu kopumu.
Summatīvo vērtēšanu īsteno:
- pedagogs, lai novērtētu un dokumentētu, kā skolēns ir apguvis plānoto sasniedzamo rezultātu mācīšanās posma noslēgumā;
- Valsts izglītības satura centrs, lai novērtētu un dokumentētu, kā skolēns apguvis skolēnam noteiktos sasniedzamos rezultātus izglītības pakāpes noslēgumā.
Par summatīvo vērtējumu izlikšanas principiem un biežumu mācību laikā vienojas katras izglītības iestāde pedagogi, izglītības iestāde šos vērtēšanas principus atrunā izglītības iestādes vērtēšanas kārtībā, piemēram, nosakot vērtēšanas mērķi, tās vietu mācību procesā, pārbaudījumu apjomu un skaitu, vērtējuma izteikšanas veidu, skolēna vecāku vai tā likumisko pārstāvju informēšanas kārtību, «nv» (nav vērtējuma) izmantošanas gadījumus. Ja dažādiem mācību priekšmetiem vienas klašu grupas ietvaros ir dažādi veidi gada summatīvā vērtējuma izteikšanai, šo informāciju iekļauj vērtēšanas kārtībā.
Skolēnu mācību snieguma vērtēšanas metodiskos paņēmienus, izpildes laiku un vērtēšanas kritērijus nosaka pedagogs, ievērojot mācību jomā noteiktos skolēnam plānotos sasniedzamos rezultātus, mācību priekšmeta programmu un izglītības iestādes izstrādāto skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību.
Pamatizglītības pakāpē izliek summatīvo vērtējumu mācību gada noslēgumā. Taču izglītības iestāde atbilstoši tajā noteiktajai skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtībai var pieņemt lēmumu izlikt arī semestra vērtējumu.
Vidējās izglītības pakāpē summatīvo vērtējumu izliek mācību priekšmeta kursa apguves noslēgumā un mācību gada noslēgumā par apgūtā kursa daļu, ja kursa īstenošana turpinās arī nākamajā gadā. Taču izglītības iestāde atbilstoši tajā noteiktajai skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtībai var pieņemt lēmumu izlikt arī semestra vērtējumu par apgūtā kursa daļu.
Izglītības iestāde pēc savas iniciatīvas vai nepilngadīgā izglītojamā vecāka vai pilngadīgā izglītojamā pieprasījuma izsniedz liecību vai izziņu par izglītības programmas daļēju apguvi. Ieteikumi šo dokumentu noformēšanai un liecību paraugi pievienoti pielikumā.
Summatīvos vērtējumus, tāpat kā šobrīd, 4.-12.klasē visos mācību priekšmetos izsaka 10 ballu skalā mācīšanās posma noslēgumā. Pedagogs izmanto 10 ballu skalu vērtējumu izlikšanai saskaņā ar MK 27.11.18. Nr. 747 “Noteikumu par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem” 10. pielikumu un MK 3.09.19. Nr. 416 “Noteikumu par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem” 10. pielikumu.
1.-3. klasē summatīvos vērtējumus mācīšanās posma noslēgumā, tostarp mācību gada beigās, izsaka apguves līmeņos pret plānotajiem skolēnam sasniedzamajiem rezultātiem. Vērtējuma izteikšanai izmanto apguves līmeņu aprakstus atbilstoši MK 27.11.18. Nr. 747 “Noteikumu par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem” 9.pielikumam. Elektroniskajās klasvadības sistēmās apguves līmeņu atspoguļošanai ikdienā ieteicams izmantot saīsinājumus S, T, A, P.
Kad un kā izteikt formatīvo vērtējumus?
Pedagogi ikdienas mācību procesā īsteno formatīvo vērtēšanu skolēnu mācīšanās atbalstam. Formatīvās vērtēšanas mērķis ir noteikt skolēna apgūtos sasniedzamos rezultātus atgriezeniskās saites sniegšanai skolēnam un skolotājam, lai uzlabotu skolēna sniegumu un plānotu turpmāko mācību procesu, kā arī lai veicinātu skolēna mācību motivāciju attīstīt pašvadītas mācīšanās prasmes, iesaistot viņu vērtēšanas procesā.
Formatīvo vērtēšanu pedagogs veic mācību procesa laikā, tās saturu veido plānotie skolēnam sasniedzamie rezultāti mācīšanās laikā. Formatīvajā vērtēšanā izmantotie vērtējumi kalpo kā atgriezeniskā saite skolēnam mācīšanās laikā par to, ko viņš jau ir apguvis un kas viņam vēl jāiemācās, tādēļ formatīvie vērtējumi neietekmē skolēna snieguma summatīvos vērtējumus mācību priekšmetos un mācību priekšmetu kursos.
Formatīvos vērtējumus izsaka, dokumentē un komunicē atbilstoši mērķauditorijai (piemēram, skolēns, kolēģis, atbalsta personāls, skolas vadība, vecāks), lai mērķtiecīgi atbalstītu skolēna mācīšanos un sekotu līdzi skolēna sniegumam ilgtermiņā. Vērtējumu var izteikt apguves līmeņos, procentos, punktos, ieskatīts/ neieskaitīts.
Par formatīvo vērtējumu izlikšanas principiem, biežumu mācību laikā, vērtējumu izteikšanas veidiem vienojas katras izglītības iestādēs pedagogi, izglītības iestāde šos vērtēšanas principus atrunā izglītības iestādes vērtēšanas kārtībā. Svarīgi, lai skolēni un viņu vecāki būtu informēti un izprastu plānotos vērtēšanas principus un vērtējumu izteikšanas veidu.
Kā vērtēt mājasdarbus? Vai mājasdarbu pārbaudes rezultātus drīkst neatspoguļot e-klases žurnālā, lapā “Mājas darbi”, izmantojot tos tikai atgriezeniskas saites sniegšanai?
Formatīvā vērtēšana, pirmkārt, ir atgriezeniskās saites sniegšana, kuru skolēni spēj izmantot, lai nākamajā reizē demonstrētu labāku sniegumu. Skolotājs pieņem lēmumu, vai skolēna demonstrēto sniegumu mājasdarbos piefiksēs arī, izmantojot formatīvos vērtējumus.Formatīvā vērtēšana, pirmkārt, ir atgriezeniskās saites sniegšana, kuru skolēni spēj izmantot, lai nākamajā reizē demonstrētu labāku sniegumu. Skolotājs pieņem lēmumu, vai skolēna demonstrēto sniegumu mājasdarbos piefiksēs arī, izmantojot formatīvos vērtējumus.
Kad tiek plānoti diagnosticējošie darbi, un kad skolotājam ieplānot to izmantošanu?
Trīs gadu pārejas periodā vienlaikus būs spēkā pilnveidotā mācību satura pamatizglītības standarts un iepriekšējais standarts. Tas nozīmē, ka vēl divus gadus 3. un 6. klasēs būs nodrošināti un arī organizēti Valsts izglītības satura centra izstrādātie diagnosticējošie darbi, kuri būs obligāti un saistoši visiem skolēniem attiecīgajās klasēs norādītājos laikos - https://visc.gov.lv/vispizglitiba/eksameni/dokumenti/vpd_grafiks_2021.pdf.
Vienlaikus uzsākam pakāpeniski publicēt 20 diagnosticējošus darbus, kuri ir izstrādāti atbilstoši pilnveidotā mācību satura sasniedzamajiem rezultātiem un aprobēti sadarbībā ar pilotskolām. Katru diagnosticējošo darbu plānojam skaidrot īsā vebinārā, kura ieraksts būs pieejams kopā ar publicēto diagnosticējošo darbu Skola2030 mācību resursu krātuvē (https://mape.skola2030.lv/).
Izstrādātie diagnosticējošie darbi ir rīks skolotājam, lai sistēmiski plānotu nepieciešamo atbalstu, nevis novērtētu bērna snieguma ar atzīmi, tāpēc arī iegūtie formatīvie vērtējumi diagnosticējošos darbos (piemēram, punkti, procenti) neietekmē atzīmi mācību gada beigās. Ņemot vērā gan mērķi, gan skolotāja brīvību izstrādāt savu mācību priekšmeta programmu, skolotājs patstāvīgi izvēlas laiku, kurā izmantos diagnosticējošus darbus.