Vai taisnība, ka skolā vairs neliks atzīmes?

Nē, tā nav taisnība.

Atzīmes netiks atceltas. Tās arī turpmāk rādīs, ko skolēns iemācījies temata, semestra, mācību gada noslēgumā.

Taču ikdienā ir svarīgi, lai vērtēšana palīdzētu skolēnam saprast, ko viņš jau zina un prot un ko vēl ne. Svarīgi, ka mācību procesā pirms noslēguma darba viņam ir iespēja pārliecināties par to, ko viņš zina, no klasesbiedra vai skolotāja, un viņam ir pieejams laiks un informācija, ko konkrēti viņš var darīt, lai uzlabotu savu rezultātu.

Vairāk par vērtēšanu lasi Skola2030 ziņu izdevumā - http://bit.ly/zinu_izdevums_vertesana, kā arī sadaļā "Vērtēšana". 

Kad būs pieejama detalizēta informācija par kursu saturu – programmas, eksāmenu paraugi, vērtēšanas prasības?

Pamatkursu programmu paraugi skolām apskatāmi šajā saitē: http://skola2030.lv/lv/skolotajiem/pamatkursu-programmu-paraugi-videja-izglitiba. Padziļināto kursu programmu paraugi būs pieejami līdz 2020. gada beigām. Tie atšķirsies no pamatkursu programmām ar to, ka tajos būs iekļauti uzdevumu piemēri, kursu noslēgumu darbu piemēri un vērtēšanas kritēriji. Mērķis – lai pēc iespējas konkrētāk skolotājs ieraudzītu uzdevumu veidus un vērtēšanas kritērijus un tā varētu izprast kursa detalizācijas pakāpi. Šādā veidā programmas tiek veidotas arī tāpēc, lai parādītu, kādas būs valsts pārbaudes darbu prasības, jo skolēniem pēc viņa izvēles būs iespēja kārtot valsts pārbaudes darbu visos piecpadsmit padziļinātajos kursos augstākajā mācību satura apguves līmenī. Tas nozīmē, ka skolotāji zinās par padziļināto kursu apguves prasībām 2–3 gadus pirms skolēnam šis pārbaudījums būs jākārto.

Taču jau tagad gan pamatkursu, gan padziļināto kursu prasību līmeni var lasīt standartā – katrā mācību jomā iekļauts prasmju līmenis, kas skolēnam jāapgūst. Ar standarta prasībām katram mācību satura apguves līmenim var iepazīties šeit: http://skola2030.lv/lv/macibu-saturs/merki-skolenam/sasniedzamie-rezultati. Uz padziļinātajiem kursiem attiecas augstākā līmeņa prasības attiecīgajā jomā.  Vismaz gadu pirms valsts pārbaudes darba būs redzami arī eksāmenu projekti. Katrā kursā sasniedzamie rezultāti definēti vispārējās vidējās izglītības standarta 9. pielikumā: https://likumi.lv/ta/id/309597. Tāpat kā pašlaik arī turpmāk skolotāji varēs izmantot VISC izstrādātos kursu programmu paraugus vai veidot savas programmas.

Kad un kā izteikt summatīvos vērtējumus?

Tāpat kā līdz šim, summatīvo vērtēšanu skolotājs organizē mācīšanās posma noslēgumā. Par mācīšanās posma noslēgumu tiek uzskatīts ne tikai mācību gads, bet arī temats, temata daļa vai, piemēram, apjomīgāks mācību darbs (pētnieciskais, jaunrades darbs u. c.), kura laikā skolēnam ir bijusi iespēja apgūt noteiktu sasniedzamo rezultātu kopumu.

Summatīvo vērtēšanu īsteno:

• pedagogs, lai novērtētu un dokumentētu, kā skolēns ir apguvis plānoto sasniedzamo rezultātu mācīšanās posma noslēgumā;
• Valsts izglītības satura centrs, lai novērtētu un dokumentētu, kā skolēns apguvis skolēnam noteiktos sasniedzamos rezultātus izglītības pakāpes noslēgumā.

Par summatīvo vērtējumu izlikšanas principiem un biežumu mācību laikā vienojas katras izglītības iestāde pedagogi, izglītības iestāde šos vērtēšanas principus atrunā izglītības iestādes vērtēšanas kārtībā, piemēram, nosakot vērtēšanas mērķi, tās vietu mācību procesā, pārbaudījumu apjomu un skaitu, vērtējuma izteikšanas veidu, skolēna vecāku vai tā likumisko pārstāvju informēšanas kārtību, «nv» (nav vērtējuma) izmantošanas gadījumus. Ja dažādiem mācību priekšmetiem vienas klašu grupas ietvaros ir dažādi veidi gada summatīvā vērtējuma izteikšanai, šo informāciju iekļauj vērtēšanas kārtībā.

Skolēnu mācību snieguma vērtēšanas metodiskos paņēmienus, izpildes laiku un vērtēšanas kritērijus nosaka pedagogs, ievērojot mācību jomā noteiktos skolēnam plānotos sasniedzamos rezultātus, mācību priekšmeta programmu un izglītības iestādes izstrādāto skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību.

Pamatizglītības pakāpē izliek summatīvo vērtējumu mācību gada noslēgumā. Taču izglītības iestāde atbilstoši tajā noteiktajai skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtībai var pieņemt lēmumu izlikt arī semestra vērtējumu.

Vidējās izglītības pakāpē summatīvo vērtējumu izliek mācību priekšmeta kursa apguves noslēgumā un mācību gada noslēgumā par apgūtā kursa daļu, ja kursa īstenošana turpinās arī nākamajā gadā. Taču izglītības iestāde atbilstoši tajā noteiktajai skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtībai var pieņemt lēmumu izlikt arī semestra vērtējumu par apgūtā kursa daļu.

Izglītības iestāde pēc savas iniciatīvas vai nepilngadīgā izglītojamā vecāka vai pilngadīgā izglītojamā pieprasījuma izsniedz liecību vai izziņu par izglītības programmas daļēju apguvi. Ieteikumi šo dokumentu noformēšanai un liecību paraugi pievienoti pielikumā.

Summatīvos vērtējumus, tāpat kā šobrīd, 4.-12.klasē visos mācību priekšmetos izsaka 10 ballu skalā mācīšanās posma noslēgumā. Pedagogs izmanto 10 ballu skalu vērtējumu izlikšanai saskaņā ar MK 27.11.18. Nr. 747 “Noteikumu par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem” 10. pielikumu un MK 3.09.19. Nr. 416 “Noteikumu par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem” 10. pielikumu.

1.-3. klasē summatīvos vērtējumus mācīšanās posma noslēgumā, tostarp mācību gada beigās, izsaka apguves līmeņos pret plānotajiem skolēnam sasniedzamajiem rezultātiem. Vērtējuma izteikšanai izmanto apguves līmeņu aprakstus atbilstoši MK 27.11.18. Nr. 747 “Noteikumu par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem” 9.pielikumam. Elektroniskajās klasvadības sistēmās apguves līmeņu atspoguļošanai ikdienā ieteicams izmantot saīsinājumus S, T, A, P.

Kad un kā izteikt formatīvo vērtējumus?

Pedagogi ikdienas mācību procesā īsteno formatīvo vērtēšanu skolēnu mācīšanās atbalstam. Formatīvās vērtēšanas mērķis ir noteikt skolēna apgūtos sasniedzamos rezultātus atgriezeniskās saites sniegšanai skolēnam un skolotājam, lai uzlabotu skolēna sniegumu un plānotu turpmāko mācību procesu, kā arī lai veicinātu skolēna mācību motivāciju attīstīt pašvadītas mācīšanās prasmes, iesaistot viņu vērtēšanas procesā.

Formatīvo vērtēšanu pedagogs veic mācību procesa laikā, tās saturu veido plānotie skolēnam sasniedzamie rezultāti mācīšanās laikā. Formatīvajā vērtēšanā izmantotie vērtējumi kalpo kā atgriezeniskā saite skolēnam mācīšanās laikā par to, ko viņš jau ir apguvis un kas viņam vēl jāiemācās, tādēļ formatīvie vērtējumi neietekmē skolēna snieguma summatīvos vērtējumus mācību priekšmetos un mācību priekšmetu kursos.

Formatīvos vērtējumus izsaka, dokumentē un komunicē atbilstoši mērķauditorijai (piemēram, skolēns, kolēģis, atbalsta personāls, skolas vadība, vecāks), lai mērķtiecīgi atbalstītu skolēna mācīšanos un sekotu līdzi skolēna sniegumam ilgtermiņā. Vērtējumu var izteikt apguves līmeņos, procentos, punktos, ieskatīts/ neieskaitīts.

Par formatīvo vērtējumu izlikšanas principiem, biežumu mācību laikā, vērtējumu izteikšanas veidiem vienojas katras izglītības iestādēs pedagogi, izglītības iestāde šos vērtēšanas principus atrunā izglītības iestādes vērtēšanas kārtībā. Svarīgi, lai skolēni un viņu vecāki būtu informēti un izprastu plānotos vērtēšanas principus un vērtējumu izteikšanas veidu.

Vai 1. klasē apguves līmeņus izmanto gan summatīvajai, gan formatīvajai vērtēšanai? Vai 1. klasē formatīvajam vērtējumam var izmantot punktus?

1.–3. klasē summatīvos vērtējumus izsaka līmeņos pret sasniedzamiem  rezultātiem, bet formatīvos vērtējumus – procentos, i/ni, līmeņos vai punktos.  Par formatīvajiem vērtējumiem katra izglītības iestāde vienojas individuāli, kopīgi nolemjot par savas izglītības iestādes vērtēšanas kārtību. Par formatīvo vērtējumu biežumu lemj skolotājs atbilstoši plānotiem sasniedzamiem rezultātiem. 

Kā vērtēt mājasdarbus? Vai mājasdarbu pārbaudes rezultātus drīkst neatspoguļot e-klases žurnālā, lapā “Mājas darbi”, izmantojot tos tikai atgriezeniskas saites sniegšanai?

Formatīvā vērtēšana, pirmkārt, ir atgriezeniskās saites sniegšana, kuru skolēni spēj izmantot, lai nākamajā reizē demonstrētu labāku sniegumu. Skolotājs pieņem lēmumu, vai skolēna demonstrēto sniegumu mājasdarbos piefiksēs arī, izmantojot formatīvos vērtējumus.Formatīvā vērtēšana, pirmkārt, ir atgriezeniskās saites sniegšana, kuru skolēni spēj izmantot, lai nākamajā reizē demonstrētu labāku sniegumu. Skolotājs pieņem lēmumu, vai skolēna demonstrēto sniegumu mājasdarbos piefiksēs arī, izmantojot formatīvos vērtējumus.

Kad tiek plānoti diagnosticējošie darbi, un kad skolotājam ieplānot to izmantošanu?

Trīs gadu pārejas periodā vienlaikus būs spēkā pilnveidotā mācību satura pamatizglītības standarts un iepriekšējais standarts. Tas nozīmē, ka vēl divus gadus 3. un 6. klasēs būs nodrošināti un arī organizēti Valsts izglītības satura centra izstrādātie diagnosticējošie darbi, kuri būs obligāti un saistoši visiem skolēniem attiecīgajās klasēs norādītājos laikos - https://visc.gov.lv/vispizglitiba/eksameni/dokumenti/vpd_grafiks_2021.pdf. 

Vienlaikus uzsākam pakāpeniski publicēt 20 diagnosticējošus darbus, kuri ir izstrādāti atbilstoši pilnveidotā mācību satura sasniedzamajiem rezultātiem un aprobēti sadarbībā ar pilotskolām. Katru diagnosticējošo darbu plānojam skaidrot īsā vebinārā, kura ieraksts būs pieejams kopā ar publicēto diagnosticējošo darbu Skola2030 mācību resursu krātuvē (https://mape.skola2030.lv/). 

Izstrādātie diagnosticējošie darbi ir rīks skolotājam, lai sistēmiski plānotu nepieciešamo atbalstu, nevis novērtētu bērna snieguma ar atzīmi, tāpēc arī iegūtie formatīvie vērtējumi diagnosticējošos darbos (piemēram, punkti, procenti) neietekmē atzīmi mācību gada beigās. Ņemot vērā gan mērķi, gan skolotāja brīvību izstrādāt savu mācību priekšmeta programmu, skolotājs patstāvīgi izvēlas laiku, kurā izmantos diagnosticējošus darbus.