Vērtēšana

Vērtēšana ir neatņemama mācību procesa daļa.  Būtiski palielinās formatīvās vērtēšanas jeb vērtēšanas, lai uzlabotu mācīšanos loma ikdienā.  Uzsvērta  diagnosticējošo pārbaudes darbu loma kā būtisks atbalsts skolotājiem, lai plānotu savu ikdienas darbu mācību gada sākumā.     

Tāpat kā līdz šim skolēna sasniegumu vērtēšanā paredzēti arī obligātie valsts pārbaudījumi.

Vērtēšanas veidi

• Formatīvā vērtēšana jeb skolēnu snieguma vērtēšana ikdienā, lai uzlabotu mācīšanos. Tā paredz laikus un regulāri sniegtu attīstošu atgriezenisko saiti (ko var sniegt gan skolotājs, gan citi skolēni), lai uzlabotu mācīšanos. Formatīvās vērtēšanas ietvaros nepieciešams attīstīt arī skolēnu pašvērtēšanas prasmes.
• Summatīvā vērtēšana jeb skolēnu snieguma novērtēšana. Skolotājs novērtē un dokumentē skolēna mācīšanās rezultātu attiecībā pret plānotiem sasniedzamajiem rezultātiem mācīšanās posma noslēgumā, piemēram, temata, mācību gada vai posma noslēgumā. Vērtējumu summatīvās vērtēšanas ietvaros izsaka:
  • 1.–3. klasē rakstiski četros apguves līmeņos (mācību gada beigās skolēni saņems rakstisku sasniegumu vērtējumu apguves līmeņos atbilstoši nozīmīgākajiem mācību jomā definētajiem sasniedzamajiem rezultātiem: sācis apgūt; turpina apgūt; apguvis; apguvis padziļināti. Izmaiņas ieviestas, atzīstot, ka vērtējums ballēs atsevišķos mācību priekšmetos jau no otrās klases neatbilst pašreizējai starptautiskajai praksei un nesniedz detalizētu informāciju par skolēna sniegumu);
  • 4.–9. klasē 10 ballu skalā kā līdz šim.
• Diagnosticējošā vērtēšana. Tās mērķis ir palīdzēt skolotājam izvērtēt skolēna mācīšanās stiprās un vājās puses un noskaidrot nepieciešamo atbalstu, lai atbilstoši un efektīvi plānotu turpmāko mācību procesu. Diagnosticējošie pārbaudes darbi vairs nebūs jāīsteno vienā noteiktā laikā. Projektā tiks izstrādāti un pakāpeniski piedāvāti 20 diagnosticējošie darbi dažādās mācību jomās atbilstoši jaunam mācību saturam.



• Obligātie valsts pārbaudījumi.

Pamatizglītību noslēdzot:

• trīs  eksāmeni: latviešu valodā, svešvalodā un matemātikā;
• ceturtais – starpdisciplinārs pārbaudes darbs par sociālās un pilsoniskās, dabaszinātņu un  tehnoloģiju mācību jomu saturu.

Vispārējo vidējo izglītību iegūstot, skolēnam plānots kārtot šādus valsts pārbaudes darbus:

• latviešu valodā (vismaz optimālajā līmenī);
• svešvalodā (angļu, vācu vai franču) vismaz optimālajā līmenī;
• matemātikā (jebkurā apguves līmenī – vispārīgajā,
• optimālajā vai augstākajā līmenī);
• divos no padziļinātajiem kursiem (augstākajā līmenī);

Skola2030 ietvaros tiek izstrādāti metodiskie materiāli un piemēri kompleksu  sasniedzamo rezultātu vērtēšanai katrā mācību jomā. Vērtējums izteiks skolēnu sniegumu pret katras mācību jomas sasniedzamajiem rezultātiem un mācību jomā izvirzītajiem mērķiem un uzdevumiem. Ar sasniedzamajiem rezultātiem mācību jomās ir iespēja iepazīties pamatizglītības standarta attiecīgajos pielikumos. 

Vairāk par vērtēšanu uzziniet šeit:

• Raksti par vērtēšanu un skolotāju pieredzi 2018. gada decembra izdevumā skolotāju atbalstam pilnveidotā satura un pieejas īstenošanā “Domāt.Darīt.Zināt." https://www.youtube.com/watch?v=pcsWNN4FfVo&index=8&list=PLLls_n2ybYpogmDpLaExv3GPXoAHdreLM
• Ko vērtēšana iemāca skolēniem? (Solvita Lazdiņa) https://www.youtube.com/watch?v=5tsxGyj_bis&list=PLTR3adVVK4g-e04RORlyhelMQiZmmL2zO&index=2
• Kā vērtēt kompleksu sniegumu? (Dace Namsone) https://www.youtube.com/watch?v=giDpt9vz_1s&list=PLTR3adVVK4g-e04RORlyhelMQiZmmL2zO&index=3
• “Vērtēt, lai mācītos”, astoņu minūšu video par vērtēšanu no Skola2030 konferences https://www.youtube.com/watch?v=bilmxTPkYtw&index=10&list=PLTR3adVVK4g-e04RORlyhelMQiZmmL2zO 
• Vērtēšana Somijas izglītības sistēmā (Irmeli Halinena) https://www.youtube.com/watch?v=Cx4RrLLS6x4&list=PLTR3adVVK4g-e04RORlyhelMQiZmmL2zO&index=13
• Priekšnoteikumi veiksmīgai vērtēšanai un kā līdz tai nonākt. (Tims Outss) https://www.youtube.com/watch?v=pLnrJSK32hw&list=PLTR3adVVK4g-e04RORlyhelMQiZmmL2zO
• Čakāne L., Formatīvās vērtēšanas lomas pastiprināšanās, īstenojot mācīšanos iedziļinoties (2018). Mācīšanās lietpratībai. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds. Pieejams: https://doi.org/10.22364/ml.2018