Veselība un fiziskās aktivitātes

Pamatizglītība

Mērķis: veselības un fiziskās aktivitātes pratība

Skolēns

  • izprot un praktizē veselīga dzīvesveida paradumus;
  • atpazīst riskus dažādās, arī ekstremālās situācijās un pieņem lēmumus drošai un aktīvai rīcībai;
  • prasmīgi, atbildīgi un ieinteresēti iesaistās daudzveidīgās fiziskās aktivitātēs, kas veicina garīgās un fiziskās spējas;
  • piedalās komandas veidošanā, plāno, sadala darba uzdevumus, palīdz un atbalsta  citus. (MK noteikumi Nr. 747, IV nodaļa, 7. punkts, 7.2. apakšpunkts.)

Lielās idejas

Mācību jomas saturu veido četras lielās idejas – pamatkustību apguve; daudzveidīgas fiziskās aktivitātes; fizisko aktivitāšu priekšnosacījums labai fiziskajai un garīgai veselība; drošības jautājumu apguve.
Ar veselības jautājumiem saistītais saturs ir iekļauts arī vairākās citās mācību jomās – sociālajā un pilsoniskajā mācību jomā, dabaszinātņu mācību jomā un tehnoloģiju mācību jomā. Tāpat arī ar drošību saistītie jautājumi ir iekļauti ne tikai veselības un fiziskās aktivitātes mācību jomā, bet arī vairāku citu mācību jomu saturā – tehnoloģiju mācību jomas visos tematos, ņemot vērā, ka paredzēts praktiskais darbs ar darbarīkiem, kā arī dabaszinātņu mācību jomā, veicot eksperimentus.

Mācību satura attīstība pamatskolā

Mācību jomas saturs pamatizglītības 1.–9. klašu posmā tiks īstenots mācību priekšmetā, kuru turpmāk sauks “Sports un veselība”. Salīdzinot ar esošo situāciju, sākot no 2. klases mācību priekšmetam “Sports un veselība” palielināts stundu skaits vidēji no divām līdz trim nodarbībām nedēļā.

Būtiskākie uzsvari pilnveidotajā mācību saturā un pieejā

  • Paplašinās mācītā satura konteksts – līdztekus mācībām par fizisko aktivitāti skolēni apgūst tā saistību ar veselību (veselīga dzīvesveida pamati un ieradumu veidošanās) un drošību (riska situāciju atpazīšana un izsvērta rīcība tajās), palielinās apgūstamo fizisko aktivitāšu veidu dažādība un daudzveidīgums.
  • Mērķtiecīgi tiek veidota izpratne par fizisko vingrinājumu nozīmi veselības nostiprināšanā – mācību saturs ir veidots tā, lai skolēns pakāpeniski, sākot no pirmsskolas, apgūtu dažādas pamatkustības un attīstītu savas fiziskās spējas, veidotu izpratni, kā šo kustību veikšana ir saistīta ar viņa organisma uzbūvi.
  • Paredzēts, ka līdzīgi kā iepriekš dažādas fiziskās aktivitātes rudenī, ziemā un pavasarī notiek ārā svaigā gaisā, jo šīs nodarbības stiprina imunitāti.
  • Mācību saturs ir papildināts ar jauniešu vidū iecienītām fiziskajām aktivitātēm, kā skrituļošana, braukšana ar skrituļdēli, velosipēdu.
  • Mainījies uzsvars no fiziski izmērāmiem normatīviem (cik?) un sacensību uz sportu kā aktīva un veselīga dzīvesveida ieradumu veicināšanu un atbildi uz jautājumiem “kā?” un “kāpēc?”; pilnveidotajā mācību saturā un pieejā skolēns rūpīgi un mērķtiecīgi izzina, analizē un izvērtē savu darbību un rīkojas, lai uzlabotu savu sniegumu.

Papildresursi

  • Veselība un fiziskā aktivitāte, Inese Bautre (2018. gada februāris): http://ejuz.lv/nep
  • Vebinārs par aktualitātēm veselības un fiziskās aktivitātes mācību jomā, Inese Bautre, Maija Priedīte, Dins Danne (2018. gada decembris): http://ejuz.lv/m4s

Vidusskola

Veselības un fiziskās aktivitātes mācību jomā formulētos sasniedzamos rezultātus skolēni lielākoties apgūs pamatkursā “Sports un veselība”. Šis kurss paredzēts visiem skolēniem visus trīs gadus, lai nodrošinātu regulāras fiziskās aktivitātes. Skolēni šajā kursā apgūs optimālā līmeņa sasniedzamos rezultātus, kas ietver arī daļu jautājumu, kas saistīti ar veselību un drošību, t. sk. jautājumus par fizisko veselību, emocionālo labklājību un ar drošu rīcību ārkārtas situācijās.

Turpinot pamatskolā iesākto, vidusskolā kursā “Sports un veselība”:

  • skolēni iesaistās daudzveidīgās fiziskajās aktivitātēs; mācību procesā īpašs uzsvars tiek likts uz skolēnu spēju izvirzīt mācīšanās mērķus atbilstoši savai fiziskajai sagatavotībai un veselībai, sekot līdzi savai izaugsmei, kopā ar skolotāju pārdomāti izvēlēties atbilstošus vingrinājumus, slodzes apjomu un intensitāti, reflektēt par savu sniegumu un emocionālo labsajūtu. Piemēram, ja skolēnu grupa pilnveido prasmes veikt vieglatlētikas vingrinājumus, tad skolotājs dod skolēniem iespēju novērtēt savu pašreizējo prasmju līmeni, pārrunā snieguma novērtēšanas kritērijus, rosina skolēnus izvirzīt individuālos snieguma mērķus, piedāvā daudzveidīgus vingrinājumus, mācību procesā sniedz atgriezenisko saiti par skolēnu sniegumu attiecībā pret kritērijiem, rosina skolēnus izvērtēt savu izaugsmi, pēc nepieciešamības precizēt mērķus. Šāda mērķu izvirzīšana un izaugsmes novērtēšana ir iekļaujama jebkurā modulī un fiziskās aktivitātes veidā;
  • skolēniem ir iespēja nostiprināt problēmu risināšanas un lēmumu pieņemšanas prasmes, izmantot daudzveidīgas stratēģijas un taktiskos paņēmienus. Piemēram, iesaistoties tādās sporta spēlēs kā basketbols, volejbols, variējot spēlētāju skaitu laukumā, laukuma izmēru, atrodoties uzvarētāja vai zaudētāja pozīcijā, skolēnam jāizvēlas un jāīsteno atbilstošs taktiskais risinājums; piedaloties āra piedzīvojumu aktivitātēs, kurās uzdevums ir nokļūt noteiktā vietā atkarībā no maršruta garuma un citiem apsvērumiem, jāizvēlas īsākais un drošākais ceļš;
  • vairāk tiek piedāvātas āra fiziskās aktivitātes, piemēram, iespēja nodarboties ar skriešanu, orientēšanos, pārgājieniem, slēpošanu, nūjošanu, slidošanu, braukšanu ar velosipēdu, skrituļslidām u. c., lai skolēni veidotu ieradumu visu mūžu iesaistīties aktīvās atpūtas pasākumos, kuri labvēlīgi ietekmē veselību un emocionālo labsajūtu;
  • nozīmīgs mērķis ir palīdzēt skolēnam atrast tās fiziskās aktivitātes, kuras viņu īpaši saista un ar kurām viņš labprāt gribētu turpināt nodarboties savā brīvajā laikā;
  • veselības un drošības jomā vidusskolas posmā skolēniem ir svarīgi praktiski modelēt krīzes un ārkārtas situācijas, apgūt pirmās palīdzības sniegšanas prasmes; jāpievērš uzmanība skolēnu prasmei izvērtēt situāciju, pieņemt lēmumus pašu un cietušā drošībai.

Lai sasniegtu šos mērķus, skola veido kursa programmu, ievērojot šādus nosacījumus:

(a) pirmajā mācību gadā visi skolēni apgūst šādus fizisko aktivitāšu veidus:

- divas komandu spēles ar atvieglotiem vai mainītiem noteikumiem, piemēram, basketbolu, florbolu vai pieskāriena (touch) regbiju;
- vienu vienspēli ar atvieglotiem vai mainītiem noteikumiem, piemēram, badmintonu vai galda tenisu;
- vienu kustību mākslu un fizisko aktivitāti telpā, piemēram, deju vai fitnesu;
- vienu fizisko aktivitāti ārā, piemēram, pārgājienu vai slēpošanu;

(b) otrajā un trešajā mācību gadā – divu mācību gadu laikā – skola piedāvā skolēniem izvēlēties pavisam četrus “Sports un veselība” aktivitāšu moduļus, un katrā no šiem moduļiem skola piedāvā vismaz divus fiziskās aktivitātes veidus. Līdz ar to katrai skolai ieteicams piedāvāt vismaz astoņus fizisko aktivitāšu veidus. Katru fizisko aktivitāti (no jebkura moduļa) skolai ieteicams piedāvāt vismaz divu mēnešu periodā.

Papildinoši nosacījumi:

  • skolēnam divu mācību gadu laikā jāizvēlas vismaz četras fiziskās aktivitātes (katra no atšķirīga moduļa), taču ne vairāk kā divas fiziskās aktivitātes (ja viņš vēlas nodarboties ar vairāk nekā četriem veidiem) no viena moduļa;
  • ar vienu fiziskās aktivitātes veidu skolēns nodarbojas ne mazāk kā divus mēnešus, bet ne ilgāk par diviem secīgiem periodiem;
  • no viena moduļa skolēns vienlaikus izvēlas vienu aktivitāti;
  • no viena moduļa divu gadu laikā skolēns var izvēlēties maksimāli divus fizisko aktivitāšu veidus.

Katrs skolēns – ja skola piedāvā – var mainīt fiziskās aktivitātes veidu katrus divus mēnešus, ja viņš vēlas izmēģināt sevi dažādos aktivitāšu veidos, bet var arī izvēlēties ilgāku periodu veltīt vienam veidam.

“Sports un veselība” aktivitāšu moduļi

  1. Komandu spēlēs skola piedāvā apgūt kolektīvās lēmuma pieņemšanas stratēģijas un pilnveidot konkrētās spēles pamatkustību prasmes nosacītās konkurences apstākļos, kas vērstas uz uzbrukumu un aizstāvēšanos, paaugstināt individuālās fiziskās spējas, piemēram, basketbola, volejbola, futbola, handbola, frisbija, florbola, pieskāriena (touch) regbija spēles 2:2; 3:3, ar samazinātu laukumu, zaudētāja vai uzvarētāja pozīciju.
  2. Vienspēlēs skola piedāvā apgūt individuālo lēmuma pieņemšanas stratēģijas un pilnveidot konkrētās vienspēles pamatkustību prasmes nosacītās konkurences apstākļos, kas vērstas uz uzbrukumu un aizstāvēšanos, paaugstināt individuālās fiziskās spējas, piemēram, badmintona, galda tenisa, diska golfa, mini kriketa, bočijas, gorodku spēles laika samazināšana, mērķa lieluma samazināšana vai telpas apjoma samazināšana vai palielināšana, spēle dažādās vidēs.
  3. Kustību mākslā un fiziskajās aktivitātēs telpā – skola piedāvā apgūt dažāda veida dejas (modernās, balles, ielas), kas atraisa personību, palielina ikviena cilvēka pašcieņu, pārliecību, pašapziņu, spēju prezentēt sevi; vingrošanu, kas sekmē kustību pārvaldību un spēju atšķirt dažādus kustību parametrus (laiku, telpu, spēku); fitnesa vingrinājumu kompleksu ar apgrūtinājumiem vai aerobikas elementiem, kas ļauj mainīt ķermeņa formu, veicinot tā darba spējas, attīsta spēku un izturību.
  4. Āra fiziskās aktivitātes. Fiziskās aktivitātes āra vidē rosina lietot daudzveidīgas dzīvesprasmes gan paredzamās, gan neparedzamās situācijās dažādos laikapstākļos. Var piedāvāt, piemēram, skriešanu, orientēšanos, pārgājienus, slēpošanu, nūjošanu, slidošanu, braukšanu ar velosipēdu, skrituļslidām u. c.
  5. Peldēšana. Peldēšanas prasmes, ūdens vidē veiktie vingrinājumi un spēles labvēlīgi ietekmē organisma fizioloģisko, emocionālo un psiholoģisko stāvokli. Skola piedāvā peldēšanu kā piekto moduli, ja tai ir šādas iespējas.

Piemērs. Skolēns 11. klasē no septembra līdz decembrim no skolas piedāvājuma ir izvēlējies nodarboties ar fitnesu no moduļa “Kustību māksla un fiziskās aktivitātes telpā”. Janvārī un februārī skola piedāvā slēpošanu no moduļa “Āra fiziskās aktivitātes”, kuru viņš izvēlas. Ja skolai ir pieejams peldbaseins, tad martā, aprīlī un maijā skolēns izvēlas peldēšanu no “Peldēšanas” moduļa. Savukārt 12. klasē viņš septembrī, oktobrī un novembrī turpina jau iesākto peldēšanu, bet pēdējo skolas pusgadu izvēlas spēlēt basketbolu no moduļa “Komandu spēles”.

Līdz ar to skolēns divu mācību gadu laikā ir iesaistījies 5 fiziskajās aktivitātēs no 4 moduļiem, un katrai no tām viņš ir veltījis ne mazāk par diviem mēnešiem.

Papildu resursi