Vai 1. klasē apguves līmeņus izmanto gan summatīvajai, gan formatīvajai vērtēšanai? Vai 1. klasē formatīvajam vērtējumam var izmantot punktus?

1.–3. klasē summatīvos vērtējumus izsaka līmeņos pret sasniedzamiem  rezultātiem, bet formatīvos vērtējumus – procentos, i/ni, līmeņos vai punktos.  Par formatīvajiem vērtējumiem katra izglītības iestāde vienojas individuāli, kopīgi nolemjot par savas izglītības iestādes vērtēšanas kārtību. Par formatīvo vērtējumu biežumu lemj skolotājs atbilstoši plānotiem sasniedzamiem rezultātiem. 

Kā vērtēt mājasdarbus? Vai mājasdarbu pārbaudes rezultātus drīkst neatspoguļot e-klases žurnālā, lapā “Mājas darbi”, izmantojot tos tikai atgriezeniskas saites sniegšanai?

Formatīvā vērtēšana, pirmkārt, ir atgriezeniskās saites sniegšana, kuru skolēni spēj izmantot, lai nākamajā reizē demonstrētu labāku sniegumu. Skolotājs pieņem lēmumu, vai skolēna demonstrēto sniegumu mājasdarbos piefiksēs arī, izmantojot formatīvos vērtējumus.Formatīvā vērtēšana, pirmkārt, ir atgriezeniskās saites sniegšana, kuru skolēni spēj izmantot, lai nākamajā reizē demonstrētu labāku sniegumu. Skolotājs pieņem lēmumu, vai skolēna demonstrēto sniegumu mājasdarbos piefiksēs arī, izmantojot formatīvos vērtējumus.

Kad tiek plānoti diagnosticējošie darbi, un kad skolotājam ieplānot to izmantošanu?

Trīs gadu pārejas periodā vienlaikus būs spēkā pilnveidotā mācību satura pamatizglītības standarts un iepriekšējais standarts. Tas nozīmē, ka vēl divus gadus 3. un 6. klasēs būs nodrošināti un arī organizēti Valsts izglītības satura centra izstrādātie diagnosticējošie darbi, kuri būs obligāti un saistoši visiem skolēniem attiecīgajās klasēs norādītājos laikos - https://visc.gov.lv/vispizglitiba/eksameni/dokumenti/vpd_grafiks_2021.pdf. 

Vienlaikus uzsākam pakāpeniski publicēt 20 diagnosticējošus darbus, kuri ir izstrādāti atbilstoši pilnveidotā mācību satura sasniedzamajiem rezultātiem un aprobēti sadarbībā ar pilotskolām. Katru diagnosticējošo darbu plānojam skaidrot īsā vebinārā, kura ieraksts būs pieejams kopā ar publicēto diagnosticējošo darbu Skola2030 mācību resursu krātuvē (https://mape.skola2030.lv/). 

Izstrādātie diagnosticējošie darbi ir rīks skolotājam, lai sistēmiski plānotu nepieciešamo atbalstu, nevis novērtētu bērna snieguma ar atzīmi, tāpēc arī iegūtie formatīvie vērtējumi diagnosticējošos darbos (piemēram, punkti, procenti) neietekmē atzīmi mācību gada beigās. Ņemot vērā gan mērķi, gan skolotāja brīvību izstrādāt savu mācību priekšmeta programmu, skolotājs patstāvīgi izvēlas laiku, kurā izmantos diagnosticējošus darbus. 

Kā veikt bērna/-u vērtēšanu pirmsskolā, ja grupā ir 18–25 bērni? Lūdzu piemērus!

Pirms runājam par to, kā vērtēt, jāsaprot, ko mēs vērtējam – bērnu prasmes, zināšanas un izpratni – un kādēļ vērtējam. Vērtēšana galvenokārt ir nepieciešama skolotājam, lai sekotu bērna attīstībai, mācībām un varētu viņu mērķtiecīgi atbalstīt un mācīt. Skolotājs ik brīdi grupā vēro, ko bērni dara, sniedz atgriezenisko saiti (tātad vērtē) par to, kas tieši ir izdevies, un piedāvā bērnam nepieciešamo atbalstu tālākai virzībai, kā arī izmanto iegūto informāciju, plānojot nākamās mācības un pārplānojot to, kas jau ir saplānots, atbilstoši bērnu mācību vajadzībām.

Sarunās ar skolotājiem top skaidrs, ka visbiežāk jautājumi par vērtēšanu grupās ar lielu bērnu skaitu ir tieši par vērtēšanas datu dokumentēšanu. Katra iestāde izstrādā savu vērtēšanas kārtību, kurā vienojas, cik bieži un kādā veidā dokumentēs vērtēšanā iegūtos datus. Daļu ikdienas vērtēšanā – formatīvajā – iegūto datu skolotājs izmanto uzreiz, un tie nekur nav jāpieraksta. Piemēram, skolotājs redz, ka bērns no klučiem veido rindas. Zinot, ka nākamais solis, darbojoties ar klučiem, ir tiltu veidošana, apsēžas bērnam blakus, izveido rindu un dažiem klučiem pārliek pāri vēl vienu, izveidojot tiltus vai vārtus. Ja bērns noskatās un sāk atdarināt, skolotājs ir viņam palīdzējis tikt vienu soli tālāk. Ja bērns turpina veidot rindas, jāpadomā, kāda bērnam ir līdzšinējā pieredze darbā ar klučiem. 1. vecumposma bērnam (1,5–3 gadi) tas ir atbilstoši. Vecākam bērnam jau vajadzētu sākt veidot ko sarežģītāku. Bet varbūt bērns tikai šonedēļ pirmo reizi sāka ar klučiem rotaļāties? Varbūt viņam ir īpaša doma, kādēļ veido tikai kluču rindas? Stāda mežu vai veido žogu? Skolotājs novērojumus pieraksta savās piezīmēs, lai pēc kāda laika atcerētos pievērst šim bērnam uzmanību un izvērtētu pārmaiņas.

Ikdienā skolotājs savām vajadzībām dokumentē to, kas šķiet svarīgs, ko atcerēties, lai vēlāk spriestu par izaugsmi vai pamatotu to, kā bērns mācās vai kādēļ izvēlētas attiecīgas mācību nodarbības. Skolotājs var dokumentēt novērojumus dažādi – pierakstīt, fotografēt, filmēt vai dokumentēt kādā citā veidā. Pārskatot savus dokumentētos vērtēšanas datus, skolotājs izvēlas, ko saglabāt (reģistrēt pirmsskolas dokumentos), kuru informāciju būtu svarīgi uzzināt citiem kolēģiem, lai sniegtu atbalstu gan bērnam, gan skolotājam.

Kā to visu izdarīt, ja grupā ir liels bērnu skaits? Jāatceras, ka būs ļoti grūti novērtēt visus bērnus vienlaikus un reizē iegūt sistemātiskus vērtēšanas datus par lielu bērnam sasniedzamo rezultātu skaitu. Jāizvēlas, ko tieši vērtēsiet, un jāplāno, ar kādām darbībām bērni varēs demonstrēt savas tā brīža prasmes, zināšanas vai izpratni. Piemēram, 2. posma grupā (3–5 gadi) veselības un fiziskās aktivitātes mācību jomā skolotājs grib noskaidrot, kuri bērni prot satvert un mest bumbu ar abām rokām, lai plānotu nākamos bērnam sasniedzamos rezultātus. Skolotājs ir sagatavojis veidni ar visu bērnu vārdiem un sporta zālē bērniem piedāvā lielu skaitu dažāda izmēra mīkstas bumbas. Bērni darbojas ar bumbām tā, kā paši vēlas. Skolotājs vēro, ko bērni dara ar bumbām, un lapā atzīmē bērnus, kuri prot satvert un mest bumbu ar abām rokām. Pēc tam skolotājs iesaistās rotaļā ar tiem bērniem, kuru prasmi mest un satvert bumbu viņš nevarēja novērot (varbūt bērns tikai ripināja bumbu), vai arī par kuru prasmi grib pārliecināties.

Skolotājs var plānot vērtēšanu veikt ilgākā laikā posmā (nedēļa, mēnesis), vienlaikus katru reizi novērojot dažus bērnus. Novērojot mazāku bērnu skaitu, skolotājs var novērot vairākiem sasniedzamajiem rezultātiem atbilstošas prasmes un zināšanas. Piemēram, 1. posma grupā tehnoloģiju mācību jomā skolotājs ir novērojis, ka, darbojoties ar sāls un miltu mīklu, bērni to mīca un ar pirkstiem sadala mazos gabaliņos. Skolotājs plāno nākamo sasniedzamo rezultātu: bērns prot veltnēt detaļas starp plaukstām. Skolotājs iekārto galdu darbam ar sāls un miltu mīklu un darbojas pie šī galda kopā ar dažiem bērniem, pats veltnējot detaļas starp plaukstām. Skolotājs novēro, kuri bērni atdarina viņa darbības un kā viņiem tas izdodas. Nepieciešamības gadījumā skolotājs palīdz apgūt jauno prasmi. Tos bērnus, kuri paši neizvēlas darboties ar sāls mīklu, skolotājs aicina pa vienam pievienoties tiem bērniem, kuri labprāt izvēlas šo nodarbi (ja visus šos bērnus aicinās reizē, viņi ietekmēs cits citu un neviens negribēs darboties). Vienlaikus, sarunājoties ar bērnu, skolotājs var novērtēt prasmi matemātikas mācību jomā praktiskā darbībā atšķirt jēdzienus viens, daudz, īss, garš. Skolotājs ir sagatavojis veidni ar malā sarakstītiem bērnu vārdiem un augšā sarakstītām novērojamām prasmēm (veltnē garenu formu, veltnē apaļu formu, atšķir viens, daudz, īss, garš). Tad, kad bērni izvēlas doties darboties citā telpas daļā, skolotājs veidnē izdara atzīmes par tiem bērniem, ar kuriem kopā strādājis, un tikai pēc tam pievērš pastiprinātu uzmanību nākamajai bērnu grupai.

Iespējams arī, piemēram, ieplānot vienu nedēļu starp tematiem tieši vērtēšanai. Šajā nedēļā skolotājs nepiedāvā bērniem jauno mācību saturu, bet izvērtē iepriekšējā tematā apgūto un veic diagnosticējošo vērtēšanu atbilstoši nākamā temata izziņas laikā plānotajiem sasniedzamajiem rezultātiem.

Vairāk par vērtēšanu lasiet metodisko ieteikumu pirmsskolas skolotājam “Mācību satura un pieejas plānošana” 3. nodaļā. (https://mape.skola2030.lv/resources/87).