Vai 9. klases skolēni spēs pieņemt pamatotu izvēli?

Vidusskolas modelis ir veidots tā, lai skolēnam "visas durvis" atstātu vaļā.

Pirmkārt, esam rūpīgi izvērtējuši agrāko Latvijā īstenoto vidusskolas modeļu pieredzi, lai mazinātu riskus. Aptuveni 70 % jeb divas trešdaļas no mācību laika visi skolēni apgūs līdzīgu saturu. Tas nozīmē, ka visi iegūs vispusīgu izglītību, kas viņam pavērs daudzveidīgas nākotnes izvēles iespējas. Aptuveni 30 % laika, un tas lielākoties būs 12. klasē, skolēns mācīsies noteiktus tematus padziļināti un vairāk nekā pašlaik, kad visi mācās līdzīgu saturu.

Otrkārt, skolēns, stājoties vidusskolā, pieņem pirmo svarīgo lēmumu, pasakot: es gribu mācīties šajā skolā un pašlaik domāju, ka mācīšos šos kursus no skolas piedāvātā. Tāpēc mūsu ieteikums ir skolēniem iet pakāpenisku ceļu, vispirms apgūt kursus optimālajā līmeni un tad pieņemt gala lēmumu par augstākā līmeņa kursu izvēli. Ir būtiski, ka saturs ir veidots trīs līmeņos, tāpēc tieši pakāpeniska izvēle var nodrošināt, ka skolēns saprot labāk, ko vēlas mācīties kā augstākā līmeņa kursu. Protams, skolēniem vajag atbalstu izvēļu izdarīšanā. Tāpēc jāstiprina karjeras izglītība, karjeras vadības prasmes mācību saturā. Pedagogi karjeras konsultanti, kas jau darbojas daudzās skolās, arī klašu audzinātāji un mācību priekšmetu skolotāji būtu labi palīgi skolēnu izvēlēs.

Un visbeidzot, treškārt, pilnveidotā pieeja veidota tā, lai no pirmās klases gan mācību saturā un pieejā, gan individuālās sarunās bērnam palīdzētu saprast, kas viņu visvairāk interesē, proti, skolēni ikdienā vairāk darbosies paši, gūs tiešu pieredzi gan dažādās darbības jomās, gan mācoties arī ārpus skolas sienām. Šādam darbam noteikti jāpastiprinās un jāturpinās līdz pat 12. klasei.

Vai sākumskolā vairs nav ētikas un kristīgās mācības?

Ar reliģiju saistītie jautājumi kā saturs nepazūd no izglītības standarta. Tas zināmā mērā tiek paplašināts, iekļaujot arī citas Latvijā pārstāvētās reliģijas mācību saturā pamatskolā un lielākās pasaules reliģijas saturā vidusskolā. Par ētikas un arī par reliģijas jautājumiem tiek runāts (iekļauts saturā) sociālās un pilsoniskās mācību jomas sociālo zinību mācību priekšmeta ietvaros.

VISC projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā” darba grupu par šiem jautājumiem vadīja Laima Geikina (Dr. theol., Dr. paed., profesore, vadošā pētniece sistemātiskajā un praktiskajā teoloģijā LU) – viņas vadībā sociālo zinību kursā iestrādāti reliģijas jautājumi tā, lai katrs jaunietis tajos būtu vairāk izglītots. Ja vecāki vēlas, iespējams apgūt fakultatīvi kristīgo ētiku un līdzīgu saturu. Tas paredzēts 2018. gada 27. novembra MK noteikumu Nr. 747 11.pielikuma 12.2.punktā.

Paralēli joprojām darbojās Reliģisko organizāciju likuma 6. pants, kas nosaka, ka konfesijām iespējams mācīt ekumēnisko kristīgo mācību uzticoties viens otram un saskaņojot konfesionālo programmu ar ekumēnisko. Šī joprojām var būt fakultatīva mācību satura daļa.

Vai tiks veidoti jauni mācību līdzekļu paraugi angļu, vācu un franču valodas apguvei?

Angļu, vācu un franču valodas apguvei mācību materiāli netiek veidoti, jo ir pieejams milzīgs klāsts augstas kvalitātes ārzemju izdevniecību veidoto mācību materiālu, kuri ir Valsts izglītības satura centra apstiprināti un izmantojami. Tos var apskatīt Aleph datu bāzē - https://visc.gov.lv/vispizglitiba/saturs/maclit.shtml.