29.09.2020

Mums bija izcila izglītības sistēma – kāpēc to mainījām? Britu Kolumbijas pieredze

Gaidot konferenci “Skola katram bērnam” 8. oktobrī, sarunājāmies ar Rodu Alenu (Roderick (Rod) Allen), bijušo Kanādas Britu Kolumbijas provinces izglītības ministra vietnieku, izglītības satura pārmaiņu arhitektu, plānotāju un ieviešanas vadītāju.

Britu Kolumbija ir viena no desmit provincēm un trīs teritorijām, kas veido Kanādas valsti – ar divarpus reižu vairāk iedzīvotāju, nekā Latvijā, un 14 reižu plašāku teritoriju. Britu Kolumbijas izglītības sistēma pēc daudzveidīgiem rādītājiem tiek uzskatīta par vienu no labākajām pasaulē arī pēc starptautiskās skolēnu novērtēšanas (OECD/PISA) rezultātiem. Šajā Kanādas provincē darbs pie nesenākajām izglītības satura pārmaiņām tika sākts 2009. gadā, un no 2015. gada pakāpeniski pārmaiņas tika ieviestas skolās. 

Skatoties OECD datos, izskatās, ka Britu Kolumbijā izglītības jomā toreiz, kad lēmāt pārskatīt izglītības saturu, jau viss bija kārtībā: rezultāti izcili. Kāpēc izvēlējāties kaut ko mainīt?

Jā, mūsu izglītības sistēma un rezultāti pētījumu mērījumos vienmēr bijuši labi, taču nonācām pie atziņas, ka veids, kā mēs mācījām, sagatavoja skolēnus pasaulei, kāda tā bija vakar. Tomēr mums jādod bērniem iespēja būt gataviem rītdienas izaicinājumiem. Sabiedrībā tajā brīdī valdīja uzskats, ka skola gana labi nesagatavo skolēnus – viņiem trūkst iemaņu dzīvei.

Ko izvēlējāties izglītības sistēmā uzlabot un kāpēc?

Pirmkārt, mēs samazinājām skolā apgūstamā mācību satura apjomu un, fokusējoties uz lielajām idejām un kompetencēm, izstrādājām jaunu standartu. Mācības skolā padarījām bērncentrētas. Pārskatītā satura centrā ir vīzija par to, kādu mēs gribam redzēt bērnu, nevis par to, ko mēs gribam, lai skolēns zina.

Lielāku nozīmi piešķīrām mācību pieejas maiņai – tam, kas notiek klasē, – nekā pašam mācību saturam. Tā kā jaunais standarts ir vispārīgāks, tas dod skolotājam lielāku vietu profesionāli un radoši izpausties un iedod laiku kopā ar skolēniem pievērst uzmanību un pētīt to, kas viņiem ir svarīgs un interesants, panākt, lai viņi izprot kopsakarības, apgūstot būtisko, spēj vienā mācību priekšmetā apgūto pārnest un izmantot arī citos. Katrā mācību jomā (BK izdalītas 12 [2]) ir definētas 3–6 lielās idejas katrā klasē – vispārīgi principi, jēdzieni un tas, kas bērnam būtu jāsaprot, jāapgūst. Kā to apgūt, ir dažādi ceļi, un skolotājam tiek piedāvātas 12–15 satura vienības jeb temati (content areas), lai skolēniem to iemācītu. 

Mainījās arī vērtēšana. Piemēram, skolēnu zināšanas un prasmes centralizēti mēra  4. un 7. skolas gadā. Šim nolūkam tiek izmantoti diagnosticējošie darbi, kuros pārbauda bērnu prasmi rēķināt, lasīt un rakstīt. Iegūtos rezultātus tālāk darbā izmanto skolotāji, skolēni paši un skolēnu vecāki, lai izvērtētu,  kas jau apgūts un kas vēl jāmācās. Tā kā tie ir diagnosticējošie darbi, atzīmi par tiem neliek.

Uzsākot uzlabotā mācību satura īstenošanu, tika panākta vienošanās, ka vismaz uz laiku tiek atcelti centralizēti skolas beigšanas eksāmeni, jo skolotāji atzina, ka ar tādiem pašiem eksāmeniem, ar kuriem mērīja bērnu sniegumu iepriekš,  pārmaiņas nav iespējamas. Šis lēmums tika pieņemts, saskaņojot ar augstākās izglītības iestādēm, kuras arī atzina – pašreizējie eksāmeni nesniedz vajadzīgo informāciju par topošajiem studentiem. Pašlaik augstskolas uzņemšanai izmanto vidējās atzīmes.

Kā tika plānotas un īstenotas pārmaiņas?

Sākumā, vēl pirms sākām mainīt izglītības saturu, par nepieciešamajām pārmaiņām sarunājāmies ar  iespējami daudziem un dažādiem cilvēkiem – aicinājām kopā dažādas sabiedrības grupas un daudz par to spriedām.  Gribējām panākt, lai izglītība kļūst par sabiedrisku kustību, kurā visi ir līdzdalīgi, jo izglītība ir būtiska nākotnes sabiedrības veidošanas daļa.

Sarunas parasti notika daudzveidīgās grupās, kurās bija skolēni, skolotāji, vecāki, izglītības arodbiedrību pārstāvji, uzņēmēji, darba devēji, un ātri vien dažādu jomu un viedokļu pārstāvji sadzirdēja, ka patiesībā viņi vēlas gandrīz vienu un to pašu, proti, vīzija par to, kādu tās vēlas redzēt nākotnes skolēnu, ar kādām prasmēm apveltītu, bija līdzīga. Vienojāmies, ka ir prasmes, kas svarīgas katram, un tās ir: spēja sazināties un sadarboties, kritiskā un radošā domāšana, veselīga pašapziņa, prasme mācīties, neatlaidība. Toreiz tās mācību saturā nebija uzsvērtas. Pretrunas dažādās sabiedrības grupās izrādījās šķietamas, un sarunās tika panākta vienošanās. Un tikai pēc tam secinājām, ka šādas vīzijas sasniegšanai jāmaina mācību saturs, tāpēc sākām pārskatīt  standartus. Šis process bija caurspīdīgs, tāpēc galarezultāts nevienam nebija pārsteigums – visi pie tā bija strādājuši. 

2016. gadā visi pamatizglītībā jau uzsāka darbu pēc jaunā standarta un pieejas. Pēc 2 gadiem pievienojās arī vidusskola. Pārejas laikā daudzi skolotāji strādāja un mācību darbu organizēja saskaņā ar  diviem standartiem. Šajā laikā skolotāji tika aktīvi aicināti un iedrošināti izmēģināt jaunas lietas.  Labās atsauksmes no jaunāko klašu kolēģiem skolotājiem un vecāku pamudinājumi rosināja vidusskolas skolotājus ieviest jaunos elementus mācībās arvien vairāk un ātrāk. 

Kāds ir pašreizējais rezultāts?

Mūsu galvenais mērķis bija mainīt  mācības klasē, ne tik daudz mācību saturu. Tas bija iespējams, standartus pārrakstot no vispārīgākas perspektīvas, t. i.,  no augstāka punkta. Var teikt, ka šobrīd mums ir arī laimīgāki un veselīgāki bērni un skolotāji. Turklāt – par to gan īpaši nedomājām, bet tā ir noticis, – OECD/PISA mērījumos mūsu skolēnu rezultāti nav mainījušies, kas stiprina sabiedrības atbalstu.

 

Skaties visu Roda Alena runu konferencē "Skola katram bērnam" Skola2030 YouTube kanālā - https://youtu.be/pCqHbttIaDg!

 

Iepazīties ar Britu Kolumbijas izglītības standartu iespējams šajā saitē: https://curriculum.gov.bc.ca/curriculum/overview

[2] https://curriculum.gov.bc.ca/sites/curriculum.gov.bc.ca/files/curriculum/continuous-views/en_phe_k-10_big_ideas.pdf