13.06.2019
Agrita Miesniece Mg. paed. Pirmsskolas mācību satura izstrādes vecākā eksperte

Tēti, uzraksti vēstuli!

Ja bērns grib tikai dejot un dziedāt, kā iemācīt viņu lasīt, rakstīt un rēķināt? Pirmsskolā svarīga ir bērna interese, nevis sistēmiskas mācības. Aizrautība, nevis precizitāte. Trenēta roka, nevis pareizrakstība. Par to, kas bērniem būtu jāprot valodā un matemātikā, beidzot pirmsskolu, un kā skolotāji un vecāki var palīdzēt to apgūt,  skaidro Agrita Miesniece, Skola2030 vecākā eksperte: ''Kad tuvojas bērnudārza izlaidums, vecāki visvairāk raizējas par bērnu lasītprasmi, rakstītprasmi un rēķināšanu jeb matemātikas prasmi, lai bērns veiksmīgi uzsāktu skolas gaitas.'' 

Par lasīšanu un rakstīšanu.

Jaunās vadlīnijas paredz, ka mācības pirmsskolā vairāk vērstas uz bērna individuālo attīstību. Ir jāpatur prātā, ka bērns pirmsskolā mācās atbilstoši savām spējām. Vadlīnijās noteikts, ka viņam nav par katru cenu jāizpilda pilnīgi visas prasības. Bērns izpilda tos uzdevumus, kam viņš ir gatavs, un tādā līmenī, kā spēj. Līdz šim skolotāji pārsvarā ir strādājuši ar visiem bērniem kopā, bet saskaņā ar jauno pieeju skolotājs vairāk strādās ar katru bērnu vai mazās grupiņās, interesēsies un ņems vērā, ko bērns patiesi jau saprot un zina, un spēj, un, izejot no tā, piedāvās apgūt tālāk no jaunā mācību satura. Vecāki tiek aicināti sekot līdzi tam, ko bērns mācās pirmsskolas izglītības iestādē, darboties un turpināt izzināt aktuālo tematu kopā ar bērnu, taču nav jācenšas par visām varēm iemācīt rakstīt un lasīt.

Kā vecāki var palīdzēt pirmsskolas vecuma bērnam mācīties? Ir svarīgi ar bērnu daudz runāt par visu to, kas dienā tiek darīts, lai attīstītos vārdu krājums, lai bērnam veidotos izpratne par apkārt notiekošo, lai viņš mācītos izprast jēgpilnu darbību, lai saprastu, kāpēc viņš pats un vecāki kaut ko dara. Ja par lasīšanu un rakstīšanu, tad apkārtējā vide bērnam piedāvā daudz iespēju iemācīties lasīt un rakstīt. Vecāki, kopā ar bērnu, esot veikalā, uz ielas vai citās vietās, var pievērst uzmanību rakstītajiem tekstiem, un uz šo vārdu bāzes lieliski attīstās bērnu lasītprasme. Nav ieteicams mācīšanos lasīt pirmsskolas vecumā pārvērst par sistēmisku mācīšanos ar mērķi katru dienu lasīt noteiktu skaitu vārdu vai rakstīt kādu vienu burtu. Sistēmiska mācīšanās sāksies skolā, kad bērns atkārtos visas skaņas, mācīsies pazīt burtus, lasīt un rakstīt rakstītos burtus.

Lai bērnam palīdzētu iemācīties lasīt, piemēram, tētis var uzrakstīt dēlam vēstuli. Bērnam būs interesanti uzzināt, ko tētis uzrakstījis, un, kopā ar mammu lasot vēstuli, bērns arī “lasīs” līdzi – sākumā varbūt tikai atkārtos mammas izlasīto, bet vēlāk jau sapratīs, ko nozīmē katrs uzrakstītais vārds.

Bērnam vēlme rakstīt parādās ātrāk par lasītprasmi. Viņš redz, kā pieaugušie raksta, un arī grib nodot savu vēsti, sākumā varbūt vienkārši skribelējot ķeburus. Bērna vēlme rakstīt vecākiem būtu jāatbalsta visādā veidā. To var darīt, piemēram, piedāvājot bērnam paraugu ar viņam nozīmīgiem vārdiem. Ir dabiski, ka bērns grib uzrakstīt savu vārdu, mammas un tēta vārdu, un šī vēlme var parādīties jau trīs gadu vecumā. Taču atkal jāpatur prātā, ka vienam bērnam šī dabiskā vēlme var izpausties agrāk, citam vēlāk – četru, piecu vai pat sešu gadu vecumā.

Bērna dabiskās intereses un spējas mēdz būt dažādas, un būs bērni, kurus vairāk par visu interesēs dziedāšana un dejošana. Ir bērni, kuri negrib lasīt un rakstīt, bet tikai zīmē, dejo un dzied. Nevajadzētu bērna dabisko interesi apslāpēt, bet gan atbalstīt, un to var izmantot arī, lai modinātu vēlmi lasīt un rakstīt, piemēram, var kopā veidot deju vai dziesmu sarakstu, kopīgi lasīt, izvēloties deju vai dziesmu. Svarīgi to darīt ikdienā, nevis organizēt kā atsevišķu nodarbi.

Kādus burtus bērnam rakstīt? Jāsāk ar tādiem, kādi viņam pašam ir pieņemami. Sākumā bērnam labāk padodas drukātie burti. Šo rakstīšanas stilu ir jāatbalsta, bet atkal – nevajadzētu tos likt rakstīt mācību procesā vai pievērst pārmērīgu uzmanību pareizībai, lai neslāpētu bērna aizrautību. Pirmsskolā bērniem ir svarīgi attīstīt rokas muskulatūru, stiprināt, lai sagatavotu rakstīšanai. Piecgadīgam bērnam vēlams mācīt rakstīto burtu elementus – cilpas, ovālus,  svītriņas. Taču bērns roku var labi attīstīt arī zīmējot. Bērni var rakstīt burtu elementus neierobežotā laukumā, nevis noteiktās līnijās. Liela daļa bērnu jau bērnudārzā labprāt sāks rakstīt ar rakstītajiem burtiem, ja ikdienā skolotājs bērnam tos piedāvās kā uzrakstus, kā vārdus, kā tekstus, kas viņus interesē un ko viņi gribēs rakstīt. 

Sākumskolā skolotājiem būs dažādas gaidas par bērnu sagatavotību skolas gaitu uzsākšanai. Ja saskaņā ar vadlīnijām bērns darbojas atbilstoši savām spējām, prasībām būtu jābūt atbilstoši viņu dabiskajai attīstībai un nevajadzētu no bērna prasīt to, kam viņš vēl nav gatavs. Te lieti noderētu vecāku gudrība un vērība. Bērns uz sākumskolas sliekšņa var rakstīt drukātiem vai rakstītiem burtiem, var arī nerakstīt. Taču sešgadnieki parasti pārsvarā jau kaut ko raksta. Ja bērns būs trenējis roku ar burtu elementiem vai zīmējumiem, tad brīdī, kad viņam vajadzēs kaut ko svarīgu uzrakstīt, viņš labprāt izmantos arī rakstītos burtus, piemēram, uzrakstīs pirkumu sarakstu, ejot uz veikalu, vai ielūgumu uz savu dzimšanas dienu. Tāpat pirmsskolā bērnam izveidojas arī lasīšanas mehānisms, proti, viņš iemācās sasaukt kopā burtus un izlasīt vārdus. Cik teksta katrs spēj izlasīt, ir cits jautājums.

Par matemātiku.

Pirmsskolā bērni mācīsies matemātiku tikai praktiskā darbībā un vārdiski nosauks to, ko ir izdarījuši. Jaunās vadlīnijas neparedz lietot zīmes, kā plus un mīnus, un vienādības zīmi, jo svarīgi ir, lai bērnam veidotos skaitļu izjūta jeb izpratne par to, ko nozīmē skaitļi, kur tos var redzētu un pielietot, piemēram, bērns var piedalīties maltītes sagatavošanā un pasniegt mammai vai tētim noteiktu skaitu produktu, nosaucot savas darbības. Automātiskai zīmju un ciparu lietošanai īsti nav jēgas, tāpēc svarīgāk ir bērnu iesaistīt darbībās ar priekšmetiem: salīdzināt dažādas priekšmetu kopas, vedināt saprast “vairāk” un “mazāk”, “lielāks” un “mazāks”, mācīt priekšmetu kopā saskatīt, piemēram, piecus priekšmetus un mācīt šo skaitu atveidot ar atbilstošo ciparu. Lielāks uzsvars jaunajās vadlīnijās ir uz darbošanos ar ģeometriskām figūrām un telpiskiem ķermeņiem. Vecāki var vērst uzmanību uz apkārtnē esošajām formām un kopā meklēt lodi, kubu, piramīdu, raksturot un veidot izpratni par tām no ikdienā apkārtnē sastopamiem objektiem. 

Atcerēsimies, ka svarīgi ir atbalstīt bērna dabisko interesi par savu dzīvi un attīstību, un rosināt interesi par rakstītprasmi, lasītprasmi un matemātiku! Galvenais, lai bērnam nezustu prieks darboties. Nevajag bērnu dzīt uz priekšu, taču atbalstīt un rosināt darboties un apgūt vairāk. Bērnam allaž jādod tādi uzdevumi, kas nav par grūtu, bet tomēr prasa piepūli, lai tos veiktu.”

Agrita Miesniece, Skola2030 mācību satura izstrādes vecākā eksperte, pirmsskola

Par raksta autoru

Agrita Miesniece

Mg. paed. Pirmsskolas mācību satura izstrādes vecākā eksperte

Maģistra grāds pedagoģijā.  Iepriekš strādājusi Valsts izglītības satura centrā  par pirmsskolas un sākumskolas izglītības satura speciālisti, vairāk nekā 25 gadus bijusi sākumskolas skolotāja, skolas direktora vietniece izglītības jomā, vadījusi kursus pirmsskolas un sākumskolas skolotājiem, ir  3 dabaszinību mācību grāmatu komplektu līdzautore. Profesionālās intereses: pedagoģija un pirmsskolas izglītība.