08.11.2018
Inese Leitāne

Drāma kā darbības māksla

Kas ir DRĀMA?
Drāma ir jauns mācību priekšmets, kas piedāvāts pilnveidotajā pamatizglītības standartā un kalpo vispusīgas personības attīstībai. Drāmas nodarbībās, kurās tiek izmantoti aktiermeistarības vingrinājumi un drāmas metodiskie paņēmieni, skolēniem ir iespēja gan labāk iepazīt sevi, gan attīstīt saskarsmes prasmes un empātijas spēju, radošumu un pārliecību. Tās dod skatuvisku priekšnesumu un publiskās uzstāšanās pieredzi, kas vēlāk noderēs pētniecības darbu aizstāvēšanā, diskusijās un debatēs. Drāmas nodarbībās darbs notiek arī ar tekstu, kas pilnveido runas valodu un dod iespēju skolēnam dziļāk izprast literāra darba un tēlu nozīmi, attiecīgā laikmeta sociālās parādības un notikumus. Drāma iepazīstina arī ar dažādām teātra mākslas formām – klasisko, kustību, laikmetīgo, leļļu, improvizācijas – un to izteiksmes līdzekļiem.

Drāma kā mācību priekšmets veidots tā, lai to varētu mācīt pašreizējie literatūras, sociālo zinību, interešu izglītības skolotāji, kas daudzās skolās jau vada teātra pulciņus, vai citi skolotāji gan kā atsevišķu mācību priekšmetu, gan integrēti. Daudzās skolās tas ar labiem rezultātiem jau tiek darīts. Projekta ietvaros rīkotajā seminārā šā gada septembrī tika piedzīvota liela atsaucība no pilotskolu skolotājiem, kuri vēlējās ieviest drāmu mācību saturā. To vidū bija gan latviešu valodas un literatūras skolotāji, gan svešvalodu, mūzikas, vēstures un sociālo zinību un pat sporta skolotāji.

Drāmas priekšmeta nosaukumā aktualizēta vārda senākā nozīme, kas aizgūta no latīņu valodas drāma – spēle, no grieķu valodas drama– spēle, darbība, dran – darīt, kam iespējams atrast saikni arī ar indoeiropiešu valodām, piemēram, lietuviešu daryti – darīt (Chambers Dictionary of Ethymology, 1999). Ar šādu nosaukumu līdzīga satura mācību programmas tiek īstenots daudzviet pasaulē, tajās skolēni gūst gan pozitīvu publiskās uzstāšanās pieredzi, gan mākslinieciskas un radošas izpausmes prieku.

Kāpēc DRĀMA nepieciešama skolā?
Laikmeta nosacījums radoši risināt dzīves problēmas, mērķtiecīgi un pārliecinoši komunicēt darba vidē un drosmīgi pieņemt lēmumus ikdienas situācijās pieprasa mācību procesā visiem, ne tikai interešu izglītības teātra un improvizācijas pulciņu dalībniekiem, regulāri trenēties publiskajā runā, uzstāšanās prasmēs, mērķtiecīgā un pozitīvā komunikācijā. Drāmas mācību saturs un pieeja dos iespējas šīs prasmes tālāk lietot jau citos mācību priekšmetos atbilstoši attiecīgā priekšmeta specifikai – literatūrā, mūzikā, sociālajās zinībās, pētniecības darbu publiskā aizstāvēšanā, diskusijās un debatēs.

Drāmas sasniedzamie rezultāti ietverti kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību jomā. Drāmu 1.–3. klasē ieteikts mācīt integrēti. 4.– 9. klasē – kā atsevišķu mācību priekšmetu vai integrēti. Vidusskolā plānots piedāvāt atsevišķu mācību priekšmetu par teātra mākslu, kuru skolēnam būs iespēja izvēlēties līdztekus mūzikai un vizuālajai mākslai.

Kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību jomas lielās idejas:
1. Katram mākslas veidam ir tam raksturīgi izteiksmes līdzekļi.
2. Ideju, emociju un viedokļa paušanā nepieciešama drosme, neatlaidība un gatavība izmēģināt dažādas pieejas.
3. Radošajā darbībā cilvēks pēta un pauž savu identitāti, izprot atšķirīgus pasaules uzskatus un tradīcijas, novērtē mantojumu un mākslinieciskās inovācijas.
4. Mākslas darbi rodas noteikta laikmeta un kultūras mijiedarbībā, tie veido daudzveidīgu pieredzi, attīsta estētisko un kultūras izpratni un spēj radīt pārmaiņas sabiedrībā.

Par raksta autoru

Inese Leitāne

Skola2030