Sociālā un pilsoniskā

Pamatizglītība

Mērķis: sociālā un pilsoniskā pratība

Skolēns

  • domā un rīkojas atbildīgi, apzinoties savas rīcības sekas un cienot dzīvību kā vērtību;
  • viņam ir izveidojušies noturīgi, labvēlīgi sociālie ieradumi saziņā un saskarsmē ar līdzcilvēkiem;
  • ir izkopta nacionālā, vēsturiskā un pilsoniskā apziņa un izpratne par sabiedriskajiem un ekonomiskajiem procesiem. (MK noteikumi Nr. 747, IV nodaļa, 7. punkts, 7.2. apakšpunkts.)

Lielās idejas

Sociālajā un pilsoniskajā mācību jomā skolēni veido izpratni par tādiem jēdzieniem kā indivīds, sabiedrība (attiecības sabiedrībā, indivīda rīcība sadarbībā), vara un pārvaldes institūcijas, saimniecība (resursi, to izlietojums), kultūru daudzveidība, laika izpratne un pārmaiņas sabiedrībā.

Mācību satura attīstība pamatskolā

Pamatizglītības 1.–3. klašu posmā skolēni apgūst mācību priekšmetu “Sociālās zinības”, 4.–6. klašu posmā – integrētu mācību priekšmetu “Sociālās zinības un vēsture”, 7.–9. klašu posmā tiek apgūts gan mācību priekšmets “Sociālās zinības”, gan “Latvijas un pasaules vēsture” (apvienotas vienā mācību priekšmetā).

Būtiskākie uzsvari pilnveidotajā mācību saturā un pieejā

  • Mācot vēsturi un sociālās zinības, mērķis ir veidot vēsturisko, nacionālo un pilsonisko apziņu, tādējādi faktu zināšanas saglabā būtisku nozīmi, tomēr tas nav pašmērķis.
  • Latvijas un pasaules vēsture tiks mācīta kā vienots mācību priekšmets saskaņā ar vēstures skolotāju atzinumu, ka tādā veidā skolēni labāk spēs izprast cēloņsakarības pasaules un Latvijas valsts vēsturē un iegūs pilnīgāku vēstures procesa izpratni.
  • Mācīšanas pieejā ir svarīgi veidot skolēnā izjūtu par vēsturi, sākot no tuvākās apkārtnes, vides un ģimenes, veidot izpratni par vēstures notikumu ietekmi uz mūsdienu apstākļiem un uzskatiem un apziņu par piederību vietai, dzimtai, tautai un valstij.
  • Ir svarīgi skolēniem piedāvāt mācību procesu dažādās vidēs – apkārtējā daba, kultūrvide, muzeji un vietējā pašvaldība sniedz iespēju iepazīties ar nepastarpinātu pieredzi no pirmavotiem.
  • Gan vēsturē, gan sociālajās zinībās ir svarīgi attīstīt konkrētas, vēstures zinātnei svarīgas prasmes un domāšanas stratēģijas: vēstures un informācijas avotu kritika; vēstures un informācijas avotu analīze; cēloņsakarību noteikšana; prasme argumentēt; hronoloģiskā domāšana.
  • Svarīgi ir attīstīt sadarbības un līdzdalības prasmes, tādējādi veidojot noturīgus sociālus ieradumus un orientējoties uz visu līdzdalību pieprasošu rezultātu.

Papildresursi

  • Sociālā un pilsoniskā mācību joma, Ansis Nudiens (2018. gada februāris): https://ej.uz/dd61
  • Vēsturē fakts ir visu pamatu pamats, Valdis Klišāns, Ansis Nudiens (2018. gada jūlijs): https://ej.uz/yqcc

Vidusskola

Sociālās un pilsoniskās mācību jomas saturs ir izteikti starpdisciplinārs, un tajā savijas idejas gan no sociālo, gan humanitāro zinātņu disciplīnām. Tādējādi šajā mācību jomā formulētos sasniedzamos rezultātus apgūst vairākos kursos – divos atšķirīga apjoma integrētos pamatkursos – “Sociālās zinības un vēsture” vai “Vēsture un sociālās zinātnes I”; divos padziļinātos kursos – “Vēsture II” un “Sociālās zinātnes II”, kā arī skola var piedāvāt dažādus specializētos kursu, piemēram, “Filozofija”, “Psiholoģija”, “Ekonomika un uzņēmējdarbības pamati”.

Turpinot pamatskolā iesākto, sociālajā un pilsoniskajā mācību jomā vidusskolā:

  • tiek attīstīta skolēna sabiedriskā domāšana – izpratne par sabiedriskajiem un politiskajiem procesiem un līdzdalība tajos (skolēni piedalās un vada dažādus vietējās nozīmes sabiedriskos pasākumus);
  • pamatkursu saturs ir veidots, apvienojot idejas no dažādām sociālo zinātņu disciplīnām, lai stiprinātu izpratni par dažādu sabiedrisko aspektu savstarpējo saistību un mijiedarbību pagātnē un mūsdienās;
  • skolēni mācās novērtēt kultūras mantojuma nozīmīgumu un piedalās dažādās aktivitātēs, kas vērstas uz tā kopšanu un saglabāšanu;
  • būtiski ir iegūtās zināšanas novērot un lietot praksē, tādēļ ļoti svarīgi ir organizēt aktīvu mācību procesu arī ārpus skolas autentiskā vidē – apkārtnē, kultūrvidē, muzejos, vietējā pašvaldībā un uzņēmumos.

Pamatkursā “Sociālās zinības un vēsture” skolēni nostiprina pamatskolā iegūtās zināšanas par sabiedriskajiem, ekonomiskajiem un politiskajiem procesiem. Skolēni veido vispārinājumus, izmantojot pamatskolā iegūtās vēstures zināšanas, lai izprastu pagātnes notikumu ietekmi uz mūsdienām, un nostiprina savu pilsonisko, nacionālo un vēsturisko apziņu.

Pamatkursā “Vēsture un sociālās zinātnes I” ar dažādu vēstures piemēru un filozofisku atziņu palīdzību skolēni apgūst dažādu politisku, sabiedrisku un ekonomisku ideju attīstību. Skolēni izseko dažādu ideoloģiju ietekmēm uz sabiedrību, kā arī skaidro varas un indivīda attiecības dažādos laikmetos un reģionos.

Padziļinātajā kursā “Sociālās zinātnes II” skolēni padziļināti apgūst gan teorētiskas zināšanas par politiskajiem, ekonomiskajiem un tiesiskajiem procesiem, gan arī mācās praktiski šīs zināšanas izmantot, piedaloties un vadot dažādus vietējās nozīmes sabiedriskos pasākumus, kā arī gūstot uzņēmējdarbības pieredzi, un piedalās vietējas nozīmes tirdzniecības pasākumos. Šajā kursā skolēni arī apgūst un nostiprina sociālajām zinātnēm raksturīgās pētnieciskās prasmes.

Padziļinātajā kursā “Vēsture II” skolēni padziļināti apgūst vēstures faktoloģiskās zināšanas un dažādas vēstures filozofijas idejas, tādējādi attīsta izpratni par vēsturisko notikumu savstarpējām sakarībām un to ietekmi uz mūsdienu realitāti. Šajā kursā skolēni arī apgūst un nostiprina vēsturei raksturīgās pētniecības prasmes.

Specializētajos kursos “Filozofija” un “Psiholoģija” skolēniem ir iespēja padziļināti un koncentrēti apgūt konkrētajai zinātnes disciplīnai specifiskās zināšanas un pētniecības prasmes.

Specializētajā kursā “Uzņēmējdarbības pamati” skolēniem ir iespēja apgūt prasmes, kas nepieciešamas, lai uzsāktu un vadītu savu uzņēmumu. Šajā kursā iegūtās prasmes un zināšanas ir savietojamas ar prasmēm un zināšanām, kas iegūtas tehnoloģiju mācību jomas kursos.

Papildu resursi