06.07.2017
Santa Prancāne Projekta vadītāja

Skolotāji: “Skolēns ir mainījies, jāmainās arī mums!”

Turpmākos divus gadus Skola2030 ietvaros notiks mācības 6000 pedagogiem, tostarp visu Latvijas skolu vadības komandām un 100 pilotskolu skolotājiem. Martā, maijā un jūnijā Rīgā, Smiltenē un Rēzeknē mācības jau uzsākuši 750 skolotāji un skolu vadītāji. Vairums no viņiem atzīst: “Pārmaiņas ir nepieciešamas, jo mainījies ir pats skolēns!” Ir būtiski pāriet no gatavu zināšanu nodošanas un frontālas mācīšanas formas, kur pedagogs klases priekšā sniedz informāciju, uz mācīšanās vadīšanu. Mācīt un mācīties citādi var jau esošā satura ietvaros, un daudzās skolās tas notiek.

Projekta mērķis ir piecu gadu laikā izstrādāt, aprobēt un pēctecīgi ieviest Latvijā tādu vispārējās izglītības saturu un pieeju mācīšanai (no 1,5 līdz 18 gadiem), kā rezultātā skolēni attīstītu dzīvei 21. gadsimtā svarīgas zināšanas, prasmes un attieksmes. Lai to veiksmīgi īstenotu, īpaša uzmanība ir pievērsta tieši pedagogu profesionālās kompetences pilnveidei. Vairāk par mācībām stāsta Skola2030 pedagogu profesionālās pilnveides programmas vadītāja Santa Prancāne.

Kāpēc nepieciešama mācīšanās pieejas maiņa? 

Mācību mērķis nav zināt pēc iespējas vairāk, bet gan izprast jēgu un spēt zināšanas lietot kompleksās, mainīgās dzīves situācijās. Lai gan skolēni, gan skolotāji to varētu paveikt, ir nepieciešama mācīšanās pieejas maiņa, ko lielā mērā iespējams izdarīt jau šodien esošā mācību satura ietvaros. Projektā mēs izstrādājam atbalsta mehānismu skolām un skolotājiem mācību satura ieviešanai. Mēs analizējam, izceļam un stiprinām jau esošos labos piemērus izglītībā, un, ņemot tos vērā, veicam nozīmīgas izmaiņas mācību saturā, skolēnu snieguma vērtēšanā, mācīšanas pieejā un fiziskajā mācību vidē.

Uz kādu rezultātu jātiecas, domājot par skolēnu?

Meklējot labās prakses piemērus skolās, redzam, ka daudzviet jau māca un mācās citādi. Skolotāji un skolu vadītāji novērtē priekšrocības, ko dod atteikšanās no ierastās pieejas mācībām, un atzīst, ka citādāka pieeja ir efektīva. Arī skolēnu rezultāti starptautiskos konkursos un pētījumos rāda, ka skolotāji viņiem ir spējuši sniegt zināšanas, tomēr, ja vērtējam skolēnu prasmes jeb viņu kompleksos rezultātus kopumā, tad aina atšķiras. Dzīvē spilgts paraugs kompleksam rezultātam ir automašīnas vadīšana. Cilvēks ir apguvis konkrētas zināšanas – ceļu satiksmes noteikumus, un ir apguvis, kā izskatās bremzes, sajūga un gāzes pedālis. Tad viņš iemācās gan šos pedāļus izmantot, gan pārslēgt ātrumu, tā attīstot konkrētas prasmes. Komplekss rezultāts ir redzams brīdī, kad viņš jau vada automašīnu. Skolā tas izpaustos, piemēram, apvienojot mākslas, tehnoloģiju un matemātikas zināšanas un prasmes. Skolēni, lai radītu izglītojošas vides spēles skolas labiekārtošanas projekta ietvaros, plānotu un veidotu šo spēļu projekta metus, aizstāvētu tos publiskajā apspriešanā un vēlāk realizētu dzīvē. 

Kādi būs skolotāju un skolu izaicinājumi projektā, kādas iespējas? 

Projektā uzdevums un izaicinājums vienlaikus ir īstenot Latvijā līdz šim neierastu praksi – pedagogu kopīgu mācību darba plānošanu un sadarbību skolas līmenī. Mērķis – mazināt tajā dominējošo sadrumstalotību un fragmentārismu, kā arī likvidēt mācību satura pārklāšanos. Tas ir svarīgi, jo projekta rezultātā plānots skolām dot lielāku brīvību organizēt mācību darbu, savienojot dažādus tematiskos moduļus katras jomas ietvaros un starp jomām. Dažādu priekšmetu pedagogiem regulāri būs jātiekas, lai kopīgi izvirzītu mērķus skolēniem un plānotu, kā tos sasniegt, būs jāizvērtē skolēnu sniegums un jāapspriež nepieciešamie uzlabojumi. Skolas vadībai būs attiecīgi jārīkojas un jādomā par šī darba organizāciju un pārvaldīšanu.

Vai skolām to būs vienkārši paveikt?

Pārbaudīt praksē, kā šādu darbu var organizēt skolās, ar kādiem šķēršļiem saskaras pedagogi, skolu vadība un kādas prasmes un atbalsts nepieciešams, būs viens no būtiskiem uzdevumiem šīs pieejas aprobācijā 100 pilotskolās. Projekta ietvaros paredzēts, ka aprobācijas skolas sniegs vērtējumu par mācību satura dokumentiem, metodiskajiem un mācību līdzekļiem, profesionālās pilnveides programmu kvalitāti. Izvērtējuma saņemšanai projektā izmantosim daudzveidīgas metodes, to skaitā sarunas, fokusa grupas, aptaujas, projektā izstrādāto stundu plānu, izdales materiālu, skolēnu darbu un snieguma analīzi, stundu vērojumus, aprobācijas seminārus pilotskolu komandu pārstāvjiem. Pedagogi un skolotāji dalīsies pieredzē ar izaicinājumiem un labās prakses piemēriem savā skolā un citur. Visā aprobācijas laikā skolas saņems individualizētu projekta komandas atbalstu.

Kā projektā notiek pedagogu mācības?

Pedagogu profesionālās pilnveides programmā mēs mērķtiecīgi strādājam, lai sekmētu kompetenču pieejas iekļaušanu katrā skolā. Mācības mēs rīkojam līdzīgi kā vēlamies, lai vēlāk mācību procesā tiktu iesaistīti skolēni. Protams, pedagogiem ir lielāka pieredze un pašvadības spējas, tāpēc uzdevumi un metodes dažkārt atšķiras, bet kopumā mācīšanās procesa uzbūve ir tāda pati. Skolotāju sniegumu veido četri pamatelementi: 1) mēs izvirzām skaidrus, uz dziļāku izpratni vērstus sasniedzamos rezultātus; 2) mēs piedāvājam mērķtiecīgu atbalstu un rūpīgi izraudzītus, daudzveidīgus uzdevumus, kas palīdz sasniegt rezultātu; 3) mēs sniedzam attīstošu atgriezenisko saiti mācību procesā, kas dalībniekiem palīdz saprast viņu progresu un nākamos soļus ceļā uz konkrēto mērķi; 4) mēs rosinām pedagogus un skolu vadītājus domāt par domāšanu un uzņemties atbildību par savu mācīšanos.

Mācībās dalībnieki apgūst trīs būtiskas caurvijas, kas ir tieši saistītas ar viņu kā pedagogu darbu un uzdevumiem attiecībā uz sasniedzamo rezultātu skolēnam: domāšana (saprotot – kā skolēns mācās un kā konstruē zināšanas savā galvā) un radošums, pašvadība, sadarbība un līdzdalība. Skolēni jau šodien skolā apgūst šīs caurvijas, tomēr ir būtiski tās vēl vairāk nostiprināt visās mācību jomās.

Kādu jūs vēlaties redzēt skolēnu?

Mācīšanās pieejas maiņa nosaka, ka tās centrā ir skolēns. Skolēns, kurš mācās prasmīgi un ieinteresēti, dzīvo patstāvīgi un veselīgi, līdzdarbojas izsvērti un atbildīgi, kā arī rada inovatīvi un produktīvi. Tad seko satura ietvars, ko veido pamata kompetences, caurvijas un vērtības, un tad - mācīšanās iedziļinoties.

Lai skolēns pilnvērtīgi varētu gūt šo pieredzi, ļoti liela loma ir skolai kā mācīšanās organizācijai. Skolas līmenī ir jābūt vīzijai par visu skolēnu jēgpilnu iesaisti mācībās. Tāpat ir nepieciešams nodrošināt tālākizglītību un atbalstu visiem skolas darbiniekiem, savstarpējas mācīšanās iespējas un komandas darbs. Skolas ietvaros ir jāveido pastāvīgas izziņas un inovāciju kultūra un jāsekmē atvērtība plašākas kopienas, vides ietekmei. Visā procesā būtiska ir vadības loma, mācoties pašiem un atbalstot komandas izaugsmi. Jāizveido un jāizmanto arī datu un pieredzes apmaiņas sistēma.

Kopā ar skolotājiem mēs vēlamies padarīt mācīšanos redzamu – gribam stundās redzēt, ka skolēns patiešām mācās un kā viņš to dara. To var panākt, abām pusēm nosakot skaidru sasniedzamo rezultātu un konkrētus uzdevumus, kā līdz tam nokļūt.

Kā plānojat iesaistīt visus Latvijas skolotājus? 

6000 pedagogi, tostarp visu Latvijas skolu vadības komandas un 100 pilotskolu skolotāji divu gadu garumā piedalīsies mācībās un regulāri tiksies, lai kopīgi plānotu mācību darbu un savu skolēnu mācību snieguma vērtēšanu. Mācības notiks gan klātienē, gan attālināti. Klātienes izbraukuma mācībās satiksies attiecīgās skolēnu vecuma grupas (pirmsskolas, sākumskolas, pamatskolas vai vidusskolas) kolēģi no vairākām reģiona skolām. Vismaz vienu reizi mācību gada laikā projekta pārstāvji viesosies katrā pilotskolā, lai vērotu un atbalstītu skolas komandas darbu. Sadarbība turpināsies arī pēc divu gadu mācību perioda, aicinot pilotskolu skolotājus dalīties pieredzē ar citu skolu skolotājiem. Tiks rosināta labās prakses piemēru pārņemšana, organizējot seminārus un konferences visos Latvijas reģionos tām pirmsskolām un skolām, kuras nav iesaistītas aprobācijā. Tiks arī izmēģināti diagnostikas instrumenti, mācību un metodiskie materiāli un izvērtēta projekta ietekme kopumā. Tādējādi piecos gados radīsim atbalsta mehānisms sekmīgai mācīšanās pieejas maiņai visās Latvijas skolās, lai katram bērnam un jaunietim nodrošinātu mūsdienīgas izglītības iespējas.

Kāds būs profesionālās pilnveides programmas rezultāts?

Projekta ietvaros mēs izstrādāsim un aprobēsim profesionālās pilnveides programmas un mācību materiālus visiem pedagogiem par mācību satura izmaiņām un mācīšanas paņēmieniem. Plānots, ka pēc aprobācijas perioda ikvienai skolai (tai skaitā sadarbības augstskolām, kuras īsteno pedagogu sagatavošanas programmas) un ikvienam skolotājam būs brīvi pieejami mācību satura dokumenti, e-mācību moduļi un digitālo mācību resursu krātuve mācību darba atbalstam. Materiālos iekļausim arī vērtēšanas rubrikas, kas aprakstošā veidā palīdzēs vērtēt skolēnu sniegumu dažādos līmeņos. Vai atzīme ir galvenais sasniedzamais rezultāts, jeb tomēr skolēna skolā iegūtā pieredze, spējas darīt, radīt un uzņemties atbildību?

Jāņem vērā, ka, lai arī tiks radīts pamatīgs atbalsta mehānisms skolām un skolotājiem, tomēr tas nebūs precīzas “soli pa solim” instrukcijas formā. Ļoti daudz būs atkarīgs no pašu iniciatīvas, spējas sadarboties, pieņemt lēmumus un rīkoties skolas līmenī un atbilstoši tam, kas ir nepieciešams tieši viņu skolēniem.

Par raksta autoru

Santa Prancāne

Projekta vadītāja

Santa Prancāne strādājusi VISC īstenotā ESF projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā” (Skola2030) kopš pirmās dienas un vadījusi profesionālās pilnveides programmu izstrādi un īstenošanu, mācību satura aprobāciju, plānojusi un pārraudzījusi daudzveidīgus mācību satura ieviešanas pasākumus. Ieguvusi bakalaura grādu matemātikā, bet maģistra grādu sociālajās zinātnēs. Darba karjeru sākusi Latvijas Bankā kā maksājumu sistēmu analītiķe, taču vēlāk izvēlējusies pievienoties izglītības programmai “Iespējamā misija” un strādājusi Blīdenes pamatskolā par matemātikas, fizikas un informātikas skolotāju. Bijusi Eiropas skolu sadarbības tīkla eTwinning koordinatore Latvijā.