21.08.2019

Ko bērni domā par skolotājiem?

Ko skolotāji dara vasaras mēnešos, kad bērni viņus nesatiek skolā? Atpūšas, lasa grāmatas, garlaikojas skolas kabinetos vai vienkārši guļ? Kādu skolotāju bērni vēlas sagaidīt septembrī? Dodos pie bērniem, kuri savā brīvlaikā izvēlējušies aktīvu atpūtu radošajā dienas nometnē «AKTĪVISTS RĪGA 2019». Viņi gan zinās pastāstīt! Sarunā piedalījās 1.-3. klases bērni un viens puisis, kurš šogad uzsāks mācības 1. klasē.

Apkopoja Mihails Basmanovs, Skola2030 dabaszinātņu mācību jomas satura izstrādes vadītājs

Ko skolotāji dara vasarā? Brauc, priecājas un gatavo skolēniem uzdevumus!
Man liekas, ka skolotāji vasaras pašā sākumā, jūnijā, kādas divas nedēļas strādā ar bērniem, kuriem ir vasaras darbi, kuri kaut ko nepaspēja izdarīt pa gadu. Un tad viņi sēž un māca. Un tad viņi taisās kaut kur aizbraukt tālāk prom. Vai arī palikt tepat Latvijā, ja negrib tālāk no skolas braukt. Vienkārši braukā visur, kur viņi grib, bet tikai ar vienu norunu – ka nedrīkst aizmirst, kā jārēķina, jāraksta un jādzied.

Es domāju, ka skolotāji vasarā meklē visādas interesan­tas lietas, kas bērniem būs jāmācās. Jo kad ir mācības, tad skolotājiem nav laika to darīt, viņi labo mūsu darbus un katru dienu strādā.

Viņi var aizbraukt, piemēram, uz jūru, un, ja ir auksts, tad uz laukiem. Vai arī lidot aiz kalniem vai iet uz kafejnīcām, ballītēm. O! Viņi taču var svinēt Jāņus! Vienkārši izpriecāties. Kad skolēnu nav, viņi var priecāties.

Es domāju, ka skolotāji, kad iet uz jūru, tad viņi kaut ko pa ceļam izpēta, lai pēc tam skolā par to var paprasīt sa­viem skolēniem. Skolotāji, kad iet kaut kur, visu laiku mums kaut ko izdomā.

Skolotāji jūnija sākumā strādā un tikai pēc tam atpūšas. Viņi nedrīkst atpūsties, ja direktors vēl ir skolā.

Kādu skolotāju gribētu sagaidīt septembrī? Jauku, nebaidās no pelēm un skaistā kleitā
Ļoti gribu, lai skolotājs atnāktu laimīgs, tāpēc ka viņam bija vasara.

Gribu, lai skolotāja nāk un mums uzdod ne jau tādus pusgarlaicīgus jautājumus, bet daudz interesantākus. Viņa var pajautāt jautrus jautājumus, arī dīvainus jautājumus, piemēram, kā hameleons maina krāsu? Esmu redzējis, bet kā viņš to dara, būtu interesanti uzzināt. Ar kādām lietām, kādiem orgāniem viņš to izdomā un dara? Ar acīm vai ar prātu? Varbūt viņam ir kāda slepena vieta, par kuru mēs tagad nezinām. Kāpēc cilvēks nevar tā mainīt savu krāsu? Varbūt es varētu paslēpties pie sienas un uzreiz mācīties, piemēram, 10. klasē.

Skolotājiem būtu svarīgi iemācīties savaldīties. Bērni noteikti skries pa skolu, jo bērniem vajag kaut kur skriet. Kad viņi pieaugs, tad viņi vairs to nedarīs, bet, kamēr viņi vēl ir mazie, ar to ir jāsamierinās.

Man ir bail no visādiem hameleoniem, ķirzakām un zirnekļiem. Es gribētu, lai skolotāja ir laimīga un bērniem nav bail no viņas, un lai nav grūti mācīties. Vēl skolotāja nedrīkst baidīties no tarakāniem un pelēm.

Gribētu, lai skolotāja nāk ar uzdevumiem, kur jāmeklē vārdi, un tad mēs sacenstos ar citiem, kurš vairāk vārdus sameklēs. Bet tad skolotājam jāsagatavo tādi interesanti vārdu uzdevumi un krustvārdu mīklas.

Atceros, kad gāju uz pirmo klasi, pirmajā dienā skolotāja mums lika skraidīt pa skolu. Mēs meklējām visādas zīmītes un arī citus skolotājus, un pat direktoru atradām.

Es gan pirmajā klasē pirmajā dienā vienkārši aizgāju, kādas divas stundas nosēdēju un tad gāju uz mājām. Laikam skolotāja nepaspēja sagatavot mums interesantus uzdevumus vai labirintu, kur mēs varētu paskraidīt. Kad sākās normālas dienas, tad man bija interesantāk.

Es tikai iešu pirmajā klasē un domāju, ka man nebūs tādas skolotājas kā jums. Man būs cita. Jo viņa, starp citu, jau tagad izskatās ļoti jauka un arī tāda ir, es viņu redzēju. Viņai ir sarkanīgi, oranži mati, un viņai patīk smieties. Es domāju, ka viņa mīl bērnus un prot vingrot.

Skolotājiem vispār jābūt jaukiem, un viņi nedrīkst sadusmoties par niekiem, piemēram, par to, ka bērns nevar uzrakstīt pareizi burtu vai kaut ko nezina, vai nevar pateikt. Tad skolotājam vienkārši būtu jāpamudina un “jāuzliesmo”, lai bērns varētu saņemties un stundā mācīties vairāk, un to visu izdarīt. Bet skolotājs par to bērnam varētu iedod konfekti vai ko mīļu un jauku. Var jau tās konfektes neēst, vienkārši sakrāt ballītei, dzimšanas dienai vai vārda dienai, pat Ziemassvētkiem vai Lieldienām, un dot citiem bērniem. Tad vispār var nepirkt končas un netērēt naudu, bet ar smadzenēm un prātu pats tās nopelnīt. Tā ir forša ideja!

Pirmajā skolas dienā taču neko nemācīsies, tāpēc skolotāji var neuztraukties. Jābūt vienkārši priecīgai un laimīgai, ka viņa mūs redz. Un viņa varētu atnākt jaunajā kleitā kā princese. Man patīk, ka skolotājai ir skaista kleita. Arī biksēs var, ja vajag daudz skraidīt pa klasi.

Kam ir jābūt skolotāja somā? Vismaz grāmatām, atslēgām un ūdenim
O! Es zinu! Pirmkārt, somā jābūt visam, kas skolotājam ir vajadzīgs – piemēram, visas grāmatas visos mācību priekšmetos tajā dienā, lai mācītu. Arī visādiem telefoniem, lai zvanītu pēc palīdzības. Otrkārt, jābūt pildspalvai, pie tam vairākās krāsās, ar ko labot mūsu kļūdas, tikai ne sarkano. Man nepatīk sarkans! Arī manai vecmāmiņai nepatīk, ja visi pieraksti sarkanā. Jābūt bloknotam ar rūtiņām, kurā skolotāja visu rakstīs un kur pierakstīti visādi uzdevumi bērniem. Vēl ir vajadzīga maza kastīte, kurā ielien A4 lapas, kurā liks visādus bērnu darbus un arī visādus skolai vajadzīgus papīrus. Ir svarīgi, lai nekas nepazūd.

Vēl ļoti svarīgi – somā jābūt mājas atslēgām. Savādāk kaut kur iesprūdīs un dzīvos skolā. Bet klases atslēgas nevajag, tās pie dežuranta var paņemt.

Somā jābūt arī dzeramajam. Tā mums mācīja – ja tu tālu dodies, tad tavā somā ir jābūt ūdenim. Arī skolotāja ir cilvēks, un viņai vajag ūdeni.

Vai skolotājam vajag mācīties?
(Vienā balsī ļoti pārliecinoši visi bērni saka: “Jāāāāā!!!!”)

Skolotājam visu laiku vajag mācīties, piemēram, kā sarunāties ar bērniem, jo ar bērniem tu nevari runāt kā ar pieaugušajiem. Mēs vēl daudz ko nezinām, bet skolotāji do­ mā, ka mēs visu saprotam.

Jāmācās jaunas lietas, ko bērniem uzdot. Piemēram, par ķirzakām, rajām, varavīksni vai to, kā ūdens tika radīts.

Skolotājiem ir jāiemācās, kā sagatavot kontroldarbus, kādiem uzdevumiem tur ir jābūt, lai skolēniem nav grūti tos pildīt un lai nav bail no tiem.

Domāju, ka jāiemācās pareizi runāt. Nav jāšļupst un nevajag kliegt, citādi bērni arī mācīsies tā nepareizi runāt.

Skolotājiem būtu svarīgi iemācīties savaldīties. Bērni noteikti skries pa skolu, jo bērniem vajag kaut kur skriet. Kad viņi pieaugs, tad viņi vairs to nedarīs, bet kamēr viņi vēl ir mazie, ar to ir jāsamierinās.

Sarunu noslēdzot, aicināju bērnus nosaukt svarīgāko, kas jāpagūst, lai skolotāji būtu gatavi jaunajam mācību gadam.

Par iespēju satikties un sarunāties ar bērniem pateicamies dienas nometnes “AKTĪVISTS RĪGA 2019” kolēģiem: vadītājam Jurijam ZundemZakevičam un skolotājām Nadeždai, Natālijai un Olgai, kā arī pašiem bērniem: Markam, Ketijai, Andželīnai, Sebastjanam, Ralfam, Vadimam, Justinam un Valdim

Vai jūsu klasē ir bērni, kuriem ir viedoklis un kuri grib ar to dalīties? Aicinām pieteikt savu klasi sarunai par aktuālām tēmām un mācīšanos! Rakstiet mums: info@skola2030.lv (ar norādi “DDZ redakcijai”)!